Izskatīšanai Saeimas komisijās šodien tika nodoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri precizēs administratīvos sodus par vides aizsardzības pārkāpumiem.
Precizēs administratīvos sodus par vides aizsardzības pārkāpumiem (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) noteiktais administratīvo sodu apmērs, kas attiecas uz vides aizsardzības pārkāpumiem, ir pretrunā ar vienu no administratīvā soda mērķiem - personas atturēšanu no noteikto administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt soda preventīvo funkciju izpildi un to, ka attiecīgās administratīvi sodāmās darbības var izraisīt negatīvas sekas videi vai cilvēku veselībai, ir nepieciešams paaugstināt minimālo un maksimālo naudas soda apmēru par attiecīgajiem vides aizsardzības pārkāpumiem, uzskata likumprojekta autori.
Pašreizējā APK 74.1. panta redakcija paredz atbildību par vides kvalitātes normatīvu pārkāpšanu. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta pirmo daļu vides kvalitātes normatīvs ir dabas resursa (ūdens, gaisa, augsnes) kvalitāte, izteikta kvantitatīvos rādītājos. Līdz ar to degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm vides kvalitātes normatīvi nav iespējami.
Ņemot vērā, ka darbības ar nepieteiktu ķīmisku vielu var nebūt tikai formāls pārkāpums, bet var izraisīt negatīvas sekas videi vai cilvēku veselībai, likumprojekts paredz paaugstināt minimālo un maksimālo naudas soda apmēru par attiecīgu pārkāpumu.
Likumprojektā par administratīvajiem pārkāpumiem paredzēto sankciju apmērs fiziskajām personām ir līdz 5000 latu, savukārt juridiskajām personām - līdz 10 000 latu. Attiecīgās piemērojamā administratīvā soda robežas nepieciešamas tādēļ, ka sodot jāņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Līdz ar to arī sankcijām ir jābūt pietiekoši elastīgām, lai kompetentā institūcija, izvērtējot visus lietas apstākļus, varētu piespriest konkrētajam gadījumam samērīgu sodu.
Likumprojekts paredz papildināt APK ar jaunu daļu. Šādi grozījumi nepieciešami, jo Latvijai jātransponē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu un ir aktualizējies bīstamo un sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšanas jautājums. Tāpat ir nepieciešams noteikt naudas sodu par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, prasību pārkāpšanu. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus APK 886.pantā, kas attiecīgi paredz arī sodu par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez apliecinājuma, kura esamību paredz Ministru kabineta noteikumi.
Likumprojektā piedāvāts lietot jaunus terminus: "celtniecības" vietā "apbūvēšana" un "vides kvalitātes normatīvu" vietā "vides aizsardzības prasības". Šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai saskaņotu APK lietotos terminus ar citos likumos lietotajiem terminiem.