Zinātnieki radījuši zāles, kas neitralizē 19 nāvējošāko čūsku indes

Šī metode krasi atšķiras no tradicionālās pretlīdzekļu izgatavošanas, kas balstās uz indes injicēšanu zirgiem un antivielu izdalīšanu no šo dzīvnieku asinīm. Jaunais līdzeklis ir potenciāli drošāks, efektīvāks un daudzpusīgāks. Taču, lai gan šādas tehnoloģijas sola progresu, tās atrisina tikai daļu no problēmas – čūsku kodumi katru gadu nogalina līdz 138 000 cilvēku un vēl aptuveni 400 000 ievaino, galvenokārt nabadzīgās valstīs, vēsta izdevums “The Insider”.

Grūtības radīt antidotu

Pasaules Veselības organizācija čūsku intoksikāciju uzskata par vienu no visbiežāk nepamanītajām tropu slimībām: 600 sugu čūskas katru gadu izraisa vairāk nekā 100 000 nāves gadījumu un 300 000 cilvēku invaliditāti. Kā risinājumi tiek piedāvātas plaši neitralizējošas antivielas un plaša spektra ķīmiski inhibitori, taču līdz šim nav bijis skaidrs, kā tieši izveidot terapeitiski efektīvu kokteili un cik daudz komponentu tajā jāiekļauj.

Turklāt pretlīdzekļu ražošana ir nerentabls bizness: zāles ir dārgas, tās nevar ilgi uzglabāt, un tās nenodrošina peļņu. Taču vissvarīgākais ir tas, ka čūsku kodumi biežāk notiek nabadzīgās valstīs, kur ārstēšana nav pieejama. Jaunu zāļu izstrāde ir tikai viens solis. Tās ir jāpiegādā ātri, un kodumi bieži notiek grūti sasniedzamos reģionos. Tāpēc PVO uzstāj uz sabiedrības veselības attīstību, pretlīdzekļu pieejamību un sabiedrības izglītošanu par izturēšanos pret čūskām un piesardzības pasākumiem.

Kā radīts preparāts?

Amerikānis Timotijs Frīde, kurš sevi dēvēja par herpetologu amatieri, nodarbojās ar mithridatismu – apzinātu indes injicēšanu, lai attīstītu rezistenci. Pēc simtiem injekciju un kodumu Frīda asinīs izveidojās antivielas - plaša spektra imūnsistēmas proteīni. Zinātnieki sazinājās ar viņu, paņēma asins paraugu, izolēja saražotās antivielas, sekvencēja par to ražošanu atbildīgo B-šūnu DNS un iestrādāja šos gēnus bakteriofāgos. Tos izmantoja, lai ražotu lielas antivielu partijas turpmākai testēšanai laboratorijā.

Katra no šīm antivielām tika testēta ar pelēm, kurām injicēja nāvējošu čūskas indes devu. Rezultātā trīskomponentu kokteilis nodrošināja pilnīgu aizsardzību pret 13 sugu čūsku toksīniem, bet pārējo sešu sugu gadījumā iedarbība bija daļēja. Salīdzinājumam – tradicionālie serumi parasti iedarbojas tikai pret vienu vai divām sugām. Tomēr pat jaunais medikaments neaptver visus toksīnus – piemēram, tas nedarbojas pret koagulotoksīniem (kas traucē asins recēšanu), kas ir taipānu un brūno čūsku indē.

Atšķirībā no tradicionālajiem pretlīdzekļiem, kas pusei pacientu izraisa anafilaksi un bieži vien ir neefektīvi pret reģionālajām indīgo rāpuļu sugām, jaunā terapija, kuras pamatā ir “dizainera” antivielas, var būt:

• drošākas,
• stabilākas,
• iedarbojas pret dažādām čūskām, jo īpaši aspīdu dzimtas (elapidae).

Tagad zinātnieku komanda plāno izmēģināt zāles ar suņiem, kurus pēc čūsku kodumiem bieži nogādā veterinārajās klīnikās Austrālijā. Tas ļaus saprast, kā zāles iedarbojas ārpus laboratorijas apstākļiem. Nākamais mērķis ir izstrādāt līdzīgu medikamentu odžu dzimtas rāpuļiem, kas dzīvo reģionos, kur nav sastopami aspidi. Zinātnieki jau ir sākuši atlasīt sastāvdaļas un veikt pirmos testus.

Pēc pētnieku domām, ideālā variantā ir jāizveido universāls serums, kas būtu efektīvs pret visu čūsku indēm. Tomēr, visticamāk, būs jāizstrādā divi dažādi preparāti. Nākotnē zinātnieki cer saņemt atbalstu no privātiem fondiem, valdībām un farmācijas kompānijām, lai izveidotu ražošanu un sāktu klīniskos izmēģinājumus ar cilvēkiem.