CIP direktors aizstāv aģentūru pēc šokējošā ziņojuma par spīdzināšanu

CIP direktors Džons Brenans

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Brenans ceturtdien aizstāvēja savu aģentūru pēc ASV Senāta ziņojuma par tās metodēm terorismā aizdomās turēto pratināšanā.

Brenans uzstāja, ka CIP darbinieki ir «patrioti», bet atzina, ka daži pratinātāji pārkāpuši savas pilnvaras un lietojuši «skarbas» un «pretīgas» metodes.

Brenans preses konferencē, kas pirmoreiz tika demonstrēta tiešraidē no CIP mītnes Lenglijā, atbildēja uz otrdien publiskotu Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojumu, kas radījis starptautisku rezonansi.

Šajā ziņojumā konstatēts, ka CIP metodes aizdomās par dalību starptautiskajā teroristu organizācijā «Al Qaeda» turēto pratināšanā bija krietni brutālākas, nekā tiek atzīts, un nesniedza noderīgu izlūkošanas informāciju. CIP arī maldināja Balto namu un Kongresu ar neprecīziem apgalvojumiem par programmas noderīgumu uzbrukumu novēršanā, liecina šis ziņojums.

Brenans uzstāja, ka vairākums CIP darbinieku rīkojušies pareizi, bet apstiprināja, ka daži pārsnieguši akceptēto noteikumu robežas un slikti izturējušies pret aizturētajiem.

Brenans sacīja, ka spīdzināšana notikusi laikā, kad bija bailes par iespējamu jaunu «Al Qaeda» vardarbības vilni pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem, tāpēc CIP uzņēmusies cietumsargu lomu, kurā tai bija maz pieredzes.

«Mēs nebijām gatavi,» sacīja Brenans, stāstot par to, kā toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais akceptēja tā sauktās «pastiprinātas pratināšanas metodes», kas tagad ir nosodītas kā spīdzināšana.

Šo programmu apturēja Baraks Obama pēc stāšanās ASV prezidenta amatā 2009.gadā. Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojuma kopsavilkumā Obama atzina, ka CIP rīcība nav bijusi produktīva un ir bijusi «pretrunā mūsu vērtībām».

«Ierobežotā skaitā gadījumu aģentūras darbinieki lietoja pratināšanas metodes, kas nebija autorizētas, bija pretīgas un kuras pelnījušas taisnīgu nosodījumu no visu puses,» teica Brenans.

Brenans arī sacīja, ka «nav zināms», vai ar šādām metodēm ir iegūta noderīga izlūkošanas informācija.

Viņš atzina, ka aizturēto sniegtās atbildes bija noderīgas Osamas bin Ladena meklešanā, bet nav iespējams pateikt, vai «pastiprinātā» pratināšana tiešām bijusi nepieciešama.

Brenans atteicās komentēt, vai šīs metodes bijušas līdzvērtīgas spīdzināšanai, un sacīja, ka CIP vairs nepiedalās aizdomās turēto pratināšanā un ir veikusi reformas, lai nepieļautu šādu pārkāpumu atkārtošanos.

Aizturētie ASV specdienestu rokās nonāca pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem, un programma turpinājās līdz 2009.gadam. Viņus nopratināja CIP slepenajos cietumos ārvalstīs vai arī ASV cietumā Gvantanamo līcī Kubā.

Uz augšu