Šis ir skarbs stāsts par precētu pāri Norvēģijā, kuram valsts atņēmusi piecus bērnus par it kā cietsirdīgu izturēšanos pret viņiem, kas izraisījis karstus strīdus par nepilngadīgo tiesību aizsardzības praksi gan pašā valstī, gan ārpus tās. Daudzi, arī vadošie norvēģu speciālisti, par notikušo ir sašutuši un apgalvo, ka sociālie darbinieki bieži vien pārāk ātri izolē bērnus no vecākiem bez pietiekama pamatojuma, īpaši, ja runa ir par imigrantu ģimenēm, raksta «Anglo Baltic News».
Rutes un Mariusa ierastā dzīve tika izjaukta pagājušā gada novembrī, kad reiz pirmdienā pie viņu mājas attālā provinces fermā negaidot piebrauca divas melnas mašīnas.
Trīs bērni – piecus un divus gadus veci puisēni un trīs mēnešus vecais zīdainis tobrīd atradās lielā, gaišā viesistabā, kuras logi iziet uz fjordu. Rute, kā vienmēr, gaidīja skolas autobusu, kuram bija jāatved mājās viņu vecākās - astoņus un desmit gadus vecās meitas. Tajā pirmdienā autobuss tā arī neatbrauca, bet tā vietā Rute ieraudzīja divas svešas automašīnas. Viena pa ceļu pabrauca garām, bet otra nogriezās tieši uz fermu, un pie mājas durvīm pieklauvēja sieviete no vietējās aizbildniecības iestādes.
Viņa paziņoja, ka Rute tiek izsaukta uz nopratināšanu policijā un ka otra mašīna aizvedusi viņas meitas uz patversmi, un ka Rutai jāatdod arī abi vecākie dēli, kuri arī dosies uz turieni.
Cer, ka varas iestādes atzīs kļūdu, bet atņem arī zīdainīti
Nākamajā dienā melnās mašīnas parādījās atkal. Laulātie nopriecājās, ka acīmredzot iepriekšējā dienā notikusi kāda briesmīga kļūda un tagad bērnus ved viņiem atpakaļ.
Viņi kļūdījās. No mašīnas izkāpa četri policisti, kuri paņēma pēdējo, piekto bērnu – trīs mēnešus veco zīdaini.
Publikācija par šo notikumu izraisīja protestus visā pasaulē. Rutes un Mariusa atbalstam tūkstošiem cilvēku izgāja demonstrācijās četru kontinentu pilsētās.
Protesta akciju dalībnieki apsūdzēja norvēģu aizbildniecības sistēmu bērnu nolaupīšanā – ne tikai no šīs ģimenes, bet arī daudzos citos līdzīgos gadījumos.
Tomēr gadījums ar Ruti un Mariusu nav tik vienkāršs, kā domā daudzi demonstranti.
Miesassodi Norvēģijā kategoriski aizliegti
Vecākus tur aizdomās par miesassodu izmantošanu, bet Norvēģijā tas ar likumu kategoriski aizliegts.
Rute, bērnu medmāsa, kuras senči šeit dzīvojuši daudzu gadsimtu garumā, un Mariuss, datorspeciālists no Rumānijas, stāstot par notikušo, tik tikko valda asaras. Rute atzīstas, ka reizēm iepļaukājusi bērnus, bet paskaidro arī, ka tā nav noticis vienmēr, bet tikai gadījumos, kad viņi kaut ko ne tā ir izdarījuši.
«Kad viņus apskatīja ārsti, viņi neatrada nekādas sišanas pēdas, nekā tāda – ar viņiem viss bija pilnīgā kārtībā,» viņa stāsta. «Bet norvēģu likums ir ļoti stingrs, tajā līdz sīkākajām detaļām aprakstīts, ka aizliegta jebkura fiziska iespaidošana, bet mums par to nebija ne jausmas,» Rute skaidro.
Neko vairāk žurnālistiem gan neizdodas uzzināt, jo to aizliedzis Rutes un Mariusa advokāts – joprojām notiek izmeklēšana. Tāpat nav iespējams uzklausīt oficiālo varas iestāžu versiju, jo aizbildniecības iestāžu darbinieki, atsaucoties uz bērnu personas datu aizsardzību, nekomentē individuālos gadījumus.
Sākts process par bērnu pilnīgu atņemšanu
Tomēr laulātā pāra aizstāvji un domubiedri ne tik daudz uztraucas par to, ka Rutei un Mariusam bērnus atņēma, bet par to, kā viss norisinājās tālāk.
Bērnus uz laiku ievietoja trīs ģimenēs – zēnus atsevišķi, meitenes atsevišķi, zīdaini atsevišķi. Lai aizbrauktu paciemoties pie visiem bērniem – protams, stingrā aizbildniecības iestāžu uzraudzībā – Mariusam un Rutei vajadzīgas astoņas stundas.
Vecāki stāsta, ka sākumā sociālo dienestu darbinieki solījuši tikties drīz pēc tās nelaimīgās pirmdienas un apspriest noteikumus, ar kādiem bērni tiks atdoti. Tomēr tikšanās notika daudz vēlāk un tai bija pavisam citi mērķi.
«Tobrīd mēs jau bijām vērsušies pēc palīdzības pie ģimenes psihologa, lai būtu gatavi izlabot jebkādas savas iespējamās kļūdas. Bet tikšanās reizē uz mūsu plānu pat negribēja paskatīties. Mums paziņoja, ka ar mums tiekas tikai tādēļ, lai mums paziņotu, ka ir iesniegta prasība mūs pastāvīgi un pavisam šķirt no bērniem,» stāsta Mariuss.
Laulātā pāra atbalsta kampaņa īpaši aktīva ir Mariusa dzimtenē Rumānijā, kā arī evaņģēliskajās draudzēs, jo viņš un viņa sieva ir protestanti – piecdesmitnieki. Daudzi Rutes un Mariusa atbalstītāji ir pārliecināti, ka viņi ir kļuvuši par reliģiskās un nacionālās diskriminācijas upuriem.
