Sabiedrībā jāveicina izpratne par mediju un žurnālistu darbu un nozīmi, uzsver asociācija (3)

Šodien sēdē deputāti iepazinās ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības plānu 2025.-2027.gadam. Ministrija ar šo drošības plānu iecerējusi aizsargāt žurnālistus no vardarbības, draudiem un vajāšanas, sekmēt Latvijas masu mediju brīvību, kā arī sniegt palīdzību atbilstīgas tiesiskas un institucionālas sistēmas izveidē.

Tetarenko-Supe sēdē uzsvēra, ka medijiem ir svarīgi, lai plāna punkti tiktu patiešām realizēti un tam būtu arī rezultāti.

"Mums ir ļoti svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas tiešām saprot, ka tā ir problēma. Saprot, ka, to nerisinot, radīsies lielas problēmas. Ka tas ved uz mediju pašcenzūru, ka tas ved uz faktos balstītas informācijas samazinājumu mediju vidē," sacīja asociācijas vadītāja.

Viņa norādīja, ka par mediju darbu un to funkcijām demokrātiskā sadarbībā ir svarīgi veicināt izpratni ne tikai tiesībsargājošajās institūcijās, bet arī sabiedrībā. Tetarenko-Supe norādīja, ka līdz ar to mediju nozare uz plānu raugās ar cerībām, bet tai pašā laikā nav pilnīgas pārliecības, vai divu gadu laikā izdosies īstenot to, ko nav izdevies realizēt iepriekš vairāku gadu gaitā. Neesot arī līdz galam skaidrs, kas notiks pēc 2027.gada, kad plāna pasākumi noslēgsies.

"Vai tajā brīdī mēs uzskatīsim, ka situācija mediju nozarē un ar žurnālistu drošību ir atrisināta un visas problēmas ir "noņemtas no galda", visi visu saprot? Protams, ka tā nebūs," sacīja asociācijas vadītāja.

Sēdē vairāki dalībnieki piekrita Tetarenko-Supei, ka žurnālistu drošības jautājumi ir aktuāli un tā var būt problēma, tādēļ svarīga ir gan sabiedrības, gan dažādu institūciju izglītošana.

Tāpat sēdē tika aktualizēts jautājums par to, kas ir žurnālists un kā citi var pārliecināties, vai kāda persona patiešām ir žurnālists vai nav. KM Mediju politikas nodaļas vadītāja Gunta Līdaka sēdē atzina, ka šis jautājums ir aktuāls un kopīgi gan sabiedrībai, gan nozarei ir jāizdiskutē. To pašu būtu svarīgi saprast arī par jēdzienu "mediji".

"Šeit jau tika runāts par sociālajiem tīkliem, par dažādiem veidiem, kuros tiek izplatīts saturs, dažādās digitālajās platformās. Līdz ar to tas ir mūsu viens no vislielākajiem izaicinājumiem, ar kuru mums tuvākajā laikā ir jātiek galā," sacīja Līdaka.

KM sagatavotā plāna piedāvātie pasākumi un uzdevumi paredzēti trīs rīcības virzienos - pasākumi žurnālistu un mediju jomas profesionāļu drošas darba vides sekmēšanai, izpratnes vairošanas un izglītības pasākumi par žurnālistu drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī pasākumi žurnālistu aizsardzības nodrošināšanai specifiskās situācijās un specifiskām mērķa grupām.

Plānā ir iekļauta arī atsevišķa sadaļa par citām - nevalstisko organizāciju - iniciatīvām žurnālistu drošības veicināšanai, tajā ir iekļauti Rīgas Ekonomikas augstskolas projekta "Media HUB Riga" piedāvātie un īstenotie pasākumi.

Plāna izstrādi veidojusi ar kultūras ministres Agneses Lāces (P) rīkojumu izveidota Žurnālistu drošības jautājumu risināšanas darba grupa, kurā strādāja pārstāvji no KM, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Tiesu administrācijas, Valsts policijas, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes.

Tāpat darba grupā strādāja pārstāvji no biedrības "Baltijas Mediju izcilības centrs", biedrības "Latviesi.com", biedrības "Par legālu saturu", Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv", Latvijas Mediju ētikas padomes, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības, Rīgas Ekonomikas Augstskolas projekta "Media Hub Riga", Latvijas Reģionālo mediju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, TV3 Ziņu dienesta, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio.

Plāna izstrādē izmantoti arī Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieku KM uzdevumā veiktā pētījuma rezultāti par žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situāciju Latvijā, kas snieguši papildu pamatojumu, priekšlikumus un rekomendācijas žurnālistu drošības vides pilnveidošanai.

Ministrija pagājušajā nedēļā nodevusi plānu sabiedriskajā apspriešanā. Priekšlikumus sabiedriskās apspriešanas ietvaros KM gaidīs līdz 13.jūnijam.