Katrā ligzdā atrodamas olas un drāmas netrūkst – kas notiek ērgļu mājvietās

Ilgi gaidītais brīdis

Ligzdošana sākas brīdī, kad tiek būvēta ligzda, un šis process ilgst vismaz nedēļu. Un tad pienāk brīdis, ko visi parasti gaida, – tiek iedēta pirmā ola. Mazie ērgļi olas parasti dēj aprīļa beigās vai maijā pirmajās dienās, bet klinšu ērgļi – marta vidū vai beigās, retos gadījumos aprīļa sākumā.

Pašlaik tiešraidē vērojamas divas mazo ērgļu ligzdas un viena klinšu ērgļu ligzda. Pacietīgais varēs piedzīvot dažādus aizraujošus mirkļus putnu dzīvē. Netrūkst arī drāmas…

Klinšu ērgļu ligzdā sasprindzinājums – mātīte izdējusi divas olas. Ērglīši izšķēlušies no abām – vecuma starpība putnēniem vien četras dienas. It kā jau priecīga vēsts, bet… Klinšu ērgļu vecākais mazulis gandrīz vienmēr noknābj jaunāko. Bioloģijā to dēvē par kainismu.

Un šāds skarbums tāpēc, lai būtu vairāk barības mazulim, kuram lemts izdzīvot, – tas šiem plēsīgajiem putniem raksturīgs jau agrīnā vecumā. Cīņa par to, kur raust kumosu, lai vēders nepaliktu tukšs.

Arī vienā no mazo ērgļu ligzdām sērīgs pavērsiens. Ola ir pamesta – mātīte cīnās viena pati. Viņai pašai taču arī jābarojas! Otrā ligzdā cerīgāk – mamma perē divas olas, tēviņš vairākas reizes dienā nes barību.

Tas ir svarīgi, jo bez viena vai otra vecāka mazuļi izdzīvot nevar. Ja nebūs tēviņa, kas sagādā maltīti, mātītei pašai būs jādodas medīt. Bet, ja olas neviens nesildīs, tās aizies bojā. Tāda situācija 2020. gadā bija klinšu ērgļu ligzdā, kas tiešraidē vērojama arī šobrīd.

Toreiz tika izdētas divas olas – izšķīlās gan tikai viens ērglēns. Un aptuveni Jāņu laikā tēviņš acīmredzot gāja bojā. Vairs nenesa barību. Jaunais ērglis jau bija gana liels – apspalvojies. Mātīte nespēja viena pati viņu izbarot. 

Klinšu ērgļu populācija kļūs lielāka

Bergmanis stāsta – ir aprēķināts, ka klinšu ērgļu gadījumā Latvijā no 100 sekmīgiem ligzdošanas gadījumiem tikai sešos lidotspēju sasniedz divi ērglēni. “Mazajam ērglim šis procentu īpatsvars ir vēl mazāks – tikai pusotrā procentā gadījumu divi jaunie ērgļi izlido no ligzdas.”

Latvijā pašlaik ligzdo no astoņiem līdz desmit klinšu ērgļiem. Prognozes ir tādas, ka šo putnu skaits varētu kļūt par kripatiņu lielāks. “Iespējamais skaita pieaugums pilnīgi noteikti nebūs tik apjomīgs, cik, piemēram, pieaugums jūras un zivju ērgļu populācijā,” teic eksperts. Labākā scenārija gadījumā klinšu ērgļu skaits varētu pieaugt līdz kādiem 20 pāriem – bet arī tas vien pieņēmums.

Redz, jāņem vērā, ka klinšu ērgļu ekoloģiskā niša jeb dzīves vide nav vis uz katra soļa atrodama. Vajadzīgi lieli augstie purvi – tādi, kuriem platība ir vairāki tūkstoši hektāru. Ar lāmām, akačiem, klajumiem un ezeriem. Latvijā tādu nemaz nav daudz. “Nedaudz vairāk par desmit. Bet ar purva lielumu ir par maz. Tas var būt liels, bet meliorācijas dēļ tik būtiski ietekmēts, ka ir aizaudzis,” stāsta Bergmanis.

Interesanti, ka lielākā daļa klinšu ērgļu ligzdo mākslīgi veidotās ligzdās, ko meistarīgi pinuši cilvēki. Un iespaidīgajiem lidoņiem cita veidoto mājvietu nebūt nav grūti pieņemt un dēvēt par savējo.

Svarīgāk ir, lūk, kas: piemērota ligzdošanas vieta un barība pietiekamā daudzumā. Un barība šajā duetā uzvar.

Ieskats ēdienkartē

Bet ko tad šie putni gardu knābi notiesā? Kopš 2008. gada ar video novērošanas palīdzību Bergmanis ir pētījis mazo ērgļu barību. Viņu pamatbarība ir vardītes un peļveidīgie grauzēji jeb strupastes. “Pētījumos konstatējām, ka šie abi barības veidi uz ligzdu tiek nesti vienādās daļās. Un aptuveni desmit procentus aizpilda kurmji, neliela izmēra putni – cīruļi, čipstes, kāda grieze vai lukstu čakstīte, kāds strazds,” stāsta ornitologs.

Turpretī klinšu ērgļu ēdienkarte… Kā diena pret nakti. Apmēram līdzīgās daļās no šo putnu barības ligzdošanas periodā (kad mātīte perē olas un kad ir izšķīlies ērglēns) ir purvos sastopamie putni un zīdītājdzīvnieki. No lidoņiem nozīmīgākie – rubeņi, mežapīles un krīkļi, dzērves un dažādi purva bridējputni, piemēram, lietuvainis, kuitalas, kāda ķīvīte vai dzeltenais tārtiņš. Un no zīdītājiem tie parasti ir tikko dzimuši stirnēni, mazi lapsēni, jenotēni, meža caunas vai kāds jauns āpsītis, arī zaķi. Visai iespaidīgi!

Lai arī maijs ar siltumu mūs līdz šim nav lutinājis, putnēniem tas netraucē. Protams, jāskatās, kāda ir suga. Šobrīd šķiļas vai nesen izšķīlušies, piemēram, zīlīšu mazuļi. Arī mājas strazdi jau nedaudz paaugušies, bet vēl plikiņi – bez spalvām. Un šādā vēsā laikā ir zināmi mirstības riski, bet klinšu ērgļu gadījumā sistēma ir skaidra.

Kad mazulīši izšķīlušies, mātīte tos silda. Ja tēviņš nes barību, viss ir kārtībā. Un būtu pat tad, ja pēkšņi temperatūra nokristos līdz mīnus desmit grādiem.

Arī svelme rada riskus. Tā ir bīstama vasarā, kad ēnā ir pie plus 30 grādiem un ligzdu pilnībā apspīd karstie saules stari. “Jums vajadzētu redzēt, kā viņi karstuma periodus pārdzīvo! Tas ir iespaidīgs skats. Klinšu un mazo ērgļu mātīte kā lietussargu izpleš spārnus un sargā mazuli no saules.” Pieaugušos putnus savukārt pasargā spalvas – darbojas kā siltuma izolators.

Kā paši nezinot kaitējam?

Gan klinšu, gan mazais ērglis ir īpaši aizsargājamas putnu sugas. Bet vai ir kas tāds, kā mēs paši, meža vai purva atpūtnieki, reizēm kaitējam ar savu darbību? Tīšām tas nenotiek. Bet nezinot… Gadās visādi.

Pirms vairākiem gadiem Kurzemē klinšu ērgļiem nupat bija izšķēlies ērglēns, stāsta Bergmanis. Tūristi uz salas bija ierīkojuši telšu vietu, kūra ugunskuru. Kad devās prom, līdzi paņemot arī siltumu, pie kura putnēns jau bija pieradis, tas nosala.

Tāpat atpūtnieki mēdz purvos pārvietoties ar slēpēm vai staigāt ar purva kurpēm martā, ja sniegājs vēl saglabājies. Bet klinšu ērgļi pirmās olas dēj jau marta vidū. Ja sniega baudītāji slēpo cauri salai, kur ligzdo klinšu ērglis, ola ir pagalam. “Tas ir nezināšanas dēļ. Un tā ir dilemma. No vienas puses, varētu teikt: “Nu tad pasakiet, kur tie klinšu ērgļi ligzdos, mēs neiesim!”” Bet, no otras, – to nedrīkst darīt, jo pilnīgi noteikti kādam ziņkāre ņems virsroku – gribēs pavērot, kā ērglis ligzdā sēž.

Ērglis par cilvēka klātbūtni sajūsmā nebūs. Aizlidos. Un, kamēr vien svešais būs pie ligzdas, putns savās mājās neatgriezīsies.

Pat tad, kad ziņkārīgais aizies, var paiet vēl krietns laiciņš, līdz putns atgriezīsies.

Protams, arī pētniecība ir zināms risks, bet eksperti to dara ātri – steigšus uzkāpj pie ligzdas, apgredzeno putnu un aši, aši dodas prom. Turklāt olu laikā pat ornitologi pie ligzdām izvairās iet. Pirmajās dienās pēc izšķilšanās ir svarīgi, lai mazuļi kļūtu termostabili – noturīgi pret ārējās vides ietekmi, temperatūras svārstībām. Tam vajadzīgas aptuveni desmit dienas.

Ko dod tiešraides? 

Galvenais ieguvums no tām – pētījumi gan par mazo, gan klinšu ērgļu barību. Zināšanas par to, kas šiem putniem garšo, ļauj prognozēt to, kas notiks vai varētu notikt ar konkrēto populāciju atkarībā no saimniekošanas veida.

“Varžu un peļu intensīvi apsaimniekotā lauksaimniecības zemē tikpat kā nav. Kamēr būs zālāji, būs arī mazie ērgļi. Tas pats attiecas uz klinšu ērgļiem – kamēr Latvijā būs lieli augstie purvi, būs arī klinšu ērgļi,” teic ornitologs.

Pētniekiem ir izdevies izzināt arī jau pieminēto termostabilitāti. Tas ir svarīgi, jo jāzina, kādā vecumā plēsīgie lidoņi kļūst noturīgi pret ārējās vides apstākļiem. Un tas savukārt ļauj pamatotāk noteikt dažāda veida ierobežojumus saimnieciskajā darbībā konkrētos periodos.

Arī precīzi olu dēšanas laiki ir no svara, lai putnus lieki netraucētu. “Un vēl ir liels prieks, gandarījums, ka tik daudzi šīs ligzdas vēro! Tas vairo izpratni, cilvēki mācās.

Tas, ko redzam tiešraidēs… Ir tiešām unikāli.”

Skaidrs, ka daži notikumi atmiņā iespiežas vairāk. Bergmanis stāsta: cilvēki domā, ka ir viena ērgļu mātīte un viens tēviņš. Viņi pārojas un izdēj vienu vai divas olas. Izaug jauns ērglēns! Tik vienkārši. Bet… Realitātē reti tas notiek tik idilliski.

“Samērā bieži ir situācijas, kad parādās otra mātīte, kura nolūkojusi ligzdu. Notiek cīņa! Un izdētā ola tāpēc dažkārt iet bojā. Vai arī uzrodas cits tēviņš. Bija gadījums, kad mātīte bija izdējusi divas olas un tēviņš nesa barību. Bet pēkšņi atlaidās pilnīgi cits un ar spēku patrieca sākotnējo. Likās – kas tad nu būs! Bet viss beidzās labi, jaunpienācējs godam pildīja tēva pienākumus. Patriektais… Kas to lai zina, kur viņš palika.”

Ir gan arī bēdīgāki ķīviņi, zina pastāstīt eksperts. Reiz mātīte izdēja olu, bet pēkšņi ligzdu iekāroja kāda svešiniece. Padzina mājinieci. Bet jaunā ligzdas saimniece olu saknābāja.

Lai kas arī notiktu, eksperti nekad neiejaucas. “Un arī neiejauksimies. Nav tam attaisnojuma. Ir pasaulē piemēri, kur iejaucoties sugas tiek glābtas, bet tad runa ir par sugām, kas ir uz izmiršanas robežas. Klinšu un mazajam ērglim izzušana nedraud.”

Tiešraides vari vērot šeit!

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".