Iedzert grādīgo caur zondi kuņģī un pīpēt caur traheostomu – mirstošajam ir atļauts absolūti viss!

Latvijā ikdienā pamazām ienāk jēdziens "laba nāve". No vienas puses, šis vārdu salikums šokē cilvēkus, jo ilgu laiku mūsu sabiedrībā pierasts nerunāt par cilvēkiem, kam strauji tuvojas dzīves nogale. Taču, ja atskatāmies kaut vai simts gadu senā vēsturē, mēs esam aizmirsuši, kā dzīvoja mūsu senči, kuri jau laicīgi bija visu sagatavojuši savai nāvei. Visi zināja, kur omei stāv “mirstamais drēbju komplekts”. Cilvēki, vēl dzīviem esot, zināja – “kad mani liks zārkā, man jāizskatās skaisti", tā labdarības organizācijas “Hospiss LV” sarunu ciklā ar nosaukumu “Nāvīgi interesantas sarunas” raidījumā "Kas piešķir dzīvei vērtību nāves priekšā" saka “Hospiss Māja” virsmāsa Tatjana Jirgensone.