Sarkanās gaismas sindroms Latvijā

FOTO: Reuters/ScanPix

Pirms pāris nedēļām manā gandrīz jaunajā auto «ietesās» auto, kurš brauca krustojumā pāri, degot sarkanajai gaismai. Paldies Dievam, viss beidzās laimīgi un nav cietušo, taču abus auto var norakstīt, kādam jāremontē ceļa margas un man jātiek galā ar stresu, apdrošināšanu, policiju un citām neērtībām pēc avārijas. Bet ne par to ir stāsts.

Pavasarī ar sievu pārcēlos atpakaļ uz Latviju pēc vairākiem Kanādā un ASV nodzīvotiem gadiem. Sākām strādāt Rīgā un braukāt uz darbu maršrutā «Jelgava - Rīgas centrs». Ik rītu/vakaru. Sākumā domāju, ka problēma ir manā galvā vai redzē, vai arī vienkārši sen neesmu braucis pa Latvijas ceļiem taču, nedēļām ejot, sapratu, ka tas, kā Latvijā tiek šķērsoti krustojumi, iedegoties dzeltenajai un sarkanajai gaismai, ir, maigi sakot, - neticami. Rodas sajūta, ka pēdējos 10 gadus nav bijusi nekāda policijas kontrole par šo pārkāpumu un autobraucēju braukšanas stils ir tā mainījies, ka vajadzīga nopietna ārstēšana un kontrole.

Ok, arī pats nemēģinu strauji bremzēt, līdzko manā priekšā ieslēdzas dzeltenā gaisma (jo tad sitiens pa «dibenu» ir gandrīz garantēts), taču «dot gāzi grīdā» labu gabalu pirms krustojuma, lai «paspētu uz dzeltenā», ir vidējā latviešu šofera pierasta ikdienas braukšana. Un ne tikai lai paspētu šķērsot krustojumu pie dzeltenās gaismas, bet arī sarkanās, līdz šķērsojamajai ielai iedegsies zaļā gaisma. «Crazy!» Un es nerunāju par pāris situācijām dienā, bet par hronisku ieradumu katrā krustojumā, katru dienu pie katras dzeltenās/sarkanās gaismas. Es runāju par tūkstošiem situāciju un pārkāpēju mašīnu dienā. Es runāju par desmitiem auto, ko pats pieķeru katru dienu, braucot uz/no darba. Tas ir tik traki, ka kļūst uzjautrinoši skatīties spogulī pēc tam, kad pārbraucu krustojumu, iedegoties dzeltenajai gaismai, - cik vēl mašīnas un cik tālu aizmugurē brīvi šķērso krustojumu. Vai arī, apstājoties pie dzeltenās gaismas, skaitīt auto, kas pa vienu vai otru pusi turpina brīvi braukt pie dzeltenās, sarkanās un, jo tuvāk sarkanajai gaismai, jo ātrāk!!!

Vai man nosaukt vietas? Protams - visi Olaines krustojumi uz Jelgavas šosejas (A8), visi krustojumi uz Vienības gatves, Kalnciema/Melnsila ielas krustojums visos virzienos, Ulmaņa gatves/Vienības gatves krustojums utt., u.t.jpr. Sarakstu var turpināt, bet bezjēdzīgi - jo tā ir sērga un problēma visā Latvijā.

Kā ārstēt? Amerikā un citur pasaulē to atrisina ar lieliem sodiem un fotokamerām uz luksoforiem. Vienkārši un dārgi. Pie mums - droši vien Ceļu policijai vajadzētu pārstāt nodarboties ar to, «ar ko viņi nodarbojas», un sākt pieskatīt luksoforus ar vienkāršu «GoPro», vai kādu nu tur kameru viņiem valsts var piešķirt. Tas būtu daudz ienesīgāks sods par ātruma pārsniegšanu un citu «zīmju» pieskatīšanu. Un ar garantiju - pārkāpējs pie katras dzeltenās/sarkanās gaismas!

Droši vien es kādam liekos kārtējais šoferis ar VW Passat no laukiem, kas te savu bēdu stāsta, bet tā šoreiz nav un tam arī nav nozīmes. Manuprāt, tā ir milzīga problēma Latvijā, ko jāsāk labot un kontrolēt, pirms cieš nākamie cilvēki, mūsu bērni un sērga tiek ielaista vēl vairāk. Viela pārdomām un pārmaiņām.

TVNET lasītājs Kristaps

Uz augšu