Lietuva vēlreiz lūgs ASV papildu informāciju par CIP cietumiem

Gvantanamo cietums

Medijos atkal parādoties informācijai par iespējamiem slepenajiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumiem Lietuvā, Ģenerālprokuratūra vēlreiz vērsīsies pie ASV, lūdzot sniegt papildu informāciju, trešdien apliecinājis Ģenerālprokuratūras Organizēto noziegumu un korupcijas izmeklēšanas departamenta virsprokurors Irmants Mikeļonis.

Viņš atgādinājis, ka savulaik šāds tiesiskās palīdzības lūgums Vašingtonai jau nosūtīts, taču pieprasītā informācija nav sniegta.

Mikeļonis arī uzsvēris, ka publikācijas presē ir depersonalizētas un nav uzskatāmas par pierādījumiem krimināllietā.

Kā ziņots, otrdien Amerikas Savienotajās Valstīs publicēts Senāta slepenā ziņojuma kopsavilkums par CIP izturēšanos pret personām, kas pēc 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem tika aizturētas aizdomās par terorismu.

Tai pašā dienā laikraksts «The Washington Post» rakstīja, ka kāda šai ziņojumā minēta slepena vieta patiesībā esot CIP cietums Lietuvā. No ziņojuma arī izrietot, ka sākumā ASV melojušas Lietuvai par šā cietuma mērķiem, bet vēlāk tas slēgts pēc atteikuma vienu ieslodzīto nogādāt vietējā slimnīcā, kad Vašingtonai par viņa ārstēšanu nācies maksāt miljonus citai valstij.

Mikeļonis norādījis, ka otrdien publicētā informācija ir svarīga, bet tiks apsvērta iespēja lūgt ASV pilnīgu, nesaīsinātu un nedepersonalizētu ziņojumu - visu, kas nepieciešams izmeklēšanai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, virsprokurors pieminējis arī šā gada februārī Lietuvas sākto pirmstiesas izmeklēšanu saistībā ar cilvēktiesību organizācijas «Redress» un Viļņas Cilvēktiesību institūta izteiktu pieļāvumu, ka laikā no 2004. līdz 2006.gadam slepenā CIP cietumā Lietuvā varētu būt turēts Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsavi.

Pēc viņa teiktā, šī izmeklēšana turpinās un pašlaik nav pietiekama pamatojuma uzskatīt al Havsavi par cietušo šai lietā.

«Jūsu pieminētā persona Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm šobrīd nav sasniedzama. Mums nav objektīvu datu par šādas personas esamību, ir tikai Cilvēktiesību institūta informācija, kuru mēs vērtējam un vācam datus,» norādījis Mikeļonis.

Medijos pieminētas arī citas valstis, kurās, iespējams, darbojušies CIP cietumi - Polija, Rumānija, Afganistāna, Taizeme. Virsprokurors apliecinājis, ka Lietuva sadarbojas arī ar ārvalstu partneriem, bet konkrētākas norādes nav sniedzis.

Lietuvā parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā tika sākta pēc tam, kad ASV televīzijas kanāls «ABC News» 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga «Al Qaeda» gūstekņiem. Saskaņā ar telekanāla apgalvojumu šī ieslodzījuma vieta darbojusies līdz 2005.gada nogalei, bet slēgta, kad presē parādījusies informācija par šādiem cietumiem Polijā un Rumānijā.

2009.gada decembrī Lietuvas parlamentārās izmeklēšanas rezultātā kā potenciālie CIP cietumi tika identificēti divi objekti, kas varētu būt darbojušies no 2003. līdz 2006.gadam. Tomēr, neskatoties uz videoierakstiem, kuros redzama CIP lidmašīnu nolaišanās Lietuvā, tika secināts, ka nav iespējams noteikt, vai ar šīm lidmašīnām tiešām transportēti ieslodzītie.

Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO.

Vēlāk atsevišķu izmeklēšanu sāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra, bet 2011.gada janvārī šī izmeklēšana tika izbeigta, atzīstot, ka nav izdevies iegūt datus, ka Viļņā un tās tuvumā esošajos objektos būtu nelikumīgi turēts apcietinājumā kaut viens kādas citas valsts pilsonis.

Kā ziņots, bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus trešdien portālam «15min.lt» atzinis, ka ASV savulaik vēlējušās mazapdzīvotās Lietuvas vietās «integrēt septiņus līdz deviņus mazāk bīstamus» Gvantanamo ieslodzītos, bet piebildis, ka nekavējoties noraidījis šādu piedāvājumu.

Viņš vairākkārt uzsvēris, ka pat pēc Senāta ziņojuma publiskošanas netic, ka Lietuvā turēti ieslodzījumā CIP cietumnieki.

Uz augšu