Bijušais Polijas prezidents: valstī bija CIP «melnais objekts»

Aleksandrs Kvasņevskis

Bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis trešdien pirmo reizi publiski atzinis, ka viņa valstī atradies ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietums, kurā spīdzināti par saistību ar «Al Qaeda» aizdomās turētie.

Kvasņevskis atzinis, ka savas prezidentūras laikā viņš uz ASV izdarījis spiedienu pārtraukt CIP pielietotās nežēlīgās nopratināšanas metodes slepenajā Polijas cietumā 2003.gadā.

«Toreiz es [toreizējam ASV prezidentam Džordžam] Bušam teicu, ka šī sadarbība ir jāpārtrauc, un tā tika pārtraukta,» vietējiem medijiem pastāstīja Kvasņevskis.

Ar šādu paziņojumu bijušais prezidents nāca klajā dienu pēc ASV Senāta izdotā ziņojuma par CIP īstenoto cietumnieku spīdzināšanu pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem.

Kvasņevskis, kurš prezidenta amatu ieņēma no 1995. līdz 2005.gadam, 2003.gadā Baltajā namā pats personīgi paziņojis Bušam, ka poļi ir satraukušies par CIP aktivitātēm savā valstī.

Bušs esot uzstājis, ka izlūkošanas pārvaldes metodes sniedz «nozīmīgu ieguldījumu drošībā». ASV Senāts savā ziņojumā šo apgalvojumu apstrīdējis.

«Amerikāņi savas darbības veica tādā slepenībā, ka tas mūs sāka uztraukt. Polijas varasiestādes sāka darbu, lai šīs aktivitātes pārtrauktu, un, pateicoties Polijas izdarītajam spiedienam, tās tika apturētas,» piebilda prezidents.

Kvasņevskis norādīja, ka pēc 2001.gada teroraktiem Polija vienojusies ar ASV par «pastiprinātas izlūkošanas sadarbību» NATO ietvaros, tomēr viņš uzstāj, ka neesot zinājis par CIP īstenoto spīdzināšanu slepenajā cietumā.

Polija atļāvusi CIP savā zemē turēt ieslodzītos ar noteikumu, ka pret viņiem «izturas kā pret kara noziedzniekiem», norādīja Kvasņevskis, piebilstot, ka ASV tā arī neesot parakstījušas saprašanās memorandu, kurā iekļauts šis nosacījums.

Viņš piebilda, ka tie, kas pārkāpuši starptautiskās tiesības, ir jāsoda.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) jūlijā asi kritizēja Poliju par tās līdzdalību palestīnieša un Saūda Arābijas pilsoņa spīdzināšanā savā teritorijā un viņu nosūtīšanu uz bēdīgi slaveno Gvantanamo cietumu.

Tiesa lēma, ka Polija ir sadarbojies ar CIP bēdīgi slavenajā «spīdzināšanas» programmā.

CIP aizstāvji jau kritizējuši Senāta ziņojumu, kurā norādīts, ka 119 ieslodzītie tikuši aizturēti un ieslodzīti CIP «melnajos objektos» valstīs, kuras netiek atklātas.

Iepriekšējos ziņojumos norādīts, ka tādi «melnie objekti», iespējams, atradās arī Polijā, Rumānijā, Afganistānā, Taizemē.

Jau kopš 2008.gada Polijas prokurori noraidījuši apsūdzības par slepena cietuma pastāvēšanu. Viņi arī norādījuši, ka paši vēlas tuvāk iepazīties ar Senāta ziņojumu.

Uz augšu