Pesticīdu atliekvielas pārtikā – cik daudz no tām jābaidās?

FOTO: AP/LETA

Cilvēks reizēm mēdz aizmirst, ka šajā pasaulē nedzīvo viens, bet ar mums kopā dzīvo kukaiņi, nezāles, mikroorganismi, kuriem arī gribas ēst. Tā nu tie mēdz izmantot par savu barību to, ko cilvēks iesējis sev, bojājot augus, bet nezāles sāk nomākt un pārņemt kultūras, kas paredzētas, lai pabarotu cilvēku. Tāpēc cilvēki sāk izmantot pesticīdus, kas satur dažādas aktīvās vielas, kuras iznīcina grauzējus, kukaiņus, aļģes, augus, sēnes, mikroorganismus.

 

FOTO: AP/LETA

Kas ir pesticīdi un kāpēc tie ir vajadzīgi?

Pesticīdi ir sintētiskas vielas, ko lauksaimniecībā izmanto augu apstrādāšanai, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles, slimības un citus traucēkļus labas ražas iegūšanai. Pesticīdus iedala herbicīdos, ko izmanto nezāļu apstrādāšanai, fungicīdos slimību apkarošanai, retardantos – pretveldres preparāti, insekticīdos – kaitēkļu iznīcināšanai un desikantos, ko izmanto augu kaltēšanai pirms nogatavošanās. Pesticīdiem parasti ir divu veidu iedarbība – ir tādi, kas iedarbojas uz auga virsmas, un sistēmiedarbīgie, kas iekļūst auga šūnās.

Tas, kas pēc pesticīdu izmantošanas nenoskalojas, nesadalās, nepazūd, bet paliek augos, ir pesticīdu atliekvielas.
 

FOTO: TASS/Scanpix

Vai pesticīdu atliekvielu drošās normas ir drošas?

Pesticīdu atliekvielu daudzums pārtikā ir šķietami neliels, tie ir daži miligrami uz kilogramu, un, apēdot tās vienu reizi, veselam pieaugušam cilvēkam nekas nenotiks. Kopumā pārtika, kas nonākusi tirdzniecībā, ir droša, un pesticīdu atliekvielas tajā ir tā sauktajā drošajā līmenī. Izklausās labi, un vai tiešām vajadzētu satraukties un izvairīties no šīm vielām? Jo tās nenoliedzami mēs regulāri uzņemam -

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ziņo, ka pesticīdu atliekas konstatējamas 45% no pārtikas produktiem.

Tomēr ir jāņem vērā tas, ka cilvēku zināšanas par pesticīdiem attīstās kopā ar to izmantošanu, jo aktīvi lauksaimniecībā pesticīdus sāka lietot tikai pēc Otrā pasaules kara.

Lai arī pesticīdu drošās normas tiek pētītas un noteiktas, tās neaptver visu iespējamo ietekmi, kādu pesticīdi varētu radīt uz cilvēka organismu.

Nav zināms, kādas sekas rodas tad, ja pesticīdu atliekvielas organismā uzkrājas ilgtermiņā.

Turklāt mēs nekad neuzņemam tikai vienu, pārbaudīto pesticīdu atliekvielu, bet veselu kombināciju, un daudzi ķīmiskie kokteiļi var iedarboties sinerģiski – nevis vienkārši summējoties, bet radot vairākas reizes lielāku toksisko efektu.

Vēl viens faktors - pesticīdu atliekvielu pieļaujamā norma ir aprēķināta, ņemot vērā vidēja pieauguša cilvēka veselu organismu, taču ne bērnu, vecu cilvēku vai cilvēku ar veselības problēmām. Tā, piemēram, pieaugušam cilvēkam nekas nenotiek, ja tas izdzer tasi kafijas, un to var uzskatīt par drošo normu, taču mēs nekad neiedomātos dot kafiju gadu vecam bērnam.

 

Bērni un pesticīdi

Bērni ir īpaši pakļauti riskam no pesticīdu atliekvielām uzturā, jo viņiem ir mazāka ķermeņa masa un strauja fiziskā attīstība. Turklāt bērnu orgāni un organisma sistēmas ir straujas attīstības stadijā, līdz ar to ir ievainojamākas un mazāk spēj atbrīvoties no toksīniem.

Ķīmiskās vielas, šķērsojot placentu, var ietekmēt arī vēl nedzimušu bērnu mammas vēderā,

un radīt ģenētiskas izmaiņas viņa reproduktīvajā sistēmā, līdz ar to arī kaitēt viņa pēcnācējiem. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķus produktus bērni patērē diezgan daudz, piemēram, mazuļi daudz ēd banānus, putras, ābolus. Banāni ir otrā ar pesticīdiem visvairāk apstrādātā kultūra pasaulē (pirmajā vietā – kokvilna), graudaugi ir tie, kuros regulāri uzrādās pesticīdu atliekvielas, arī āboli pieder pie tām kultūrām, kas tiek daudz apstrādāti ar agroķimikālijām.

Jau pieminētajā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) pētījumā par pesticīdu atliekvielu klātbūtni pārtikas produktos secināts, ka Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, kā arī rudzos.

Savukārt pieļaujamā pesticīdu norma pārsniegta atsevišķos ābolu paraugos.

Vēl jāņem vērā, ka pesticīdu drošības pētījumos parasti pārbauda pesticīdu aktīvo vielu un tās pieļaujamo normu, nevis papildvielas, taču arī tās var būt toksiskas.

 

FOTO: TASS/Scanpix

Riski veselībai – kādi tie ir?

Vairāki pētījumi atklājuši saikni starp pesticīdu atliekvielām un īstermiņa un ilgtermiņa veselības problēmām. Tā Pasaules Veselības organizācija 2015. gadā paziņoja, ka

glifosāts, kas ir populārā nezāļu apkarotāja raundapa aktīvā viela, iespējams, ir saistīts ar vēža rašanos.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde kopš 2013. gada darbojas, lai izvērtētu endokrīno sistēmu traucējošas vielas, tai skaitā pesticīdus.

Tāpat pie iespējamām pesticīdu atliekvielu ilgtermiņa sekām veselībai tiek minētas alerģijas, hormonālās sistēmas traucējumi, ietekme uz reproduktīvo veselību, nervu un imūnsistēmas darbību. Piemēram, Hārvarda universitātes pērnā gada martā veikts pētījums atklāja, ka vīriešiem, kuri uzturā lieto augļus un dārzeņus ar augstāku pesticīdu atliekvielu līmeni – piemēram, zemenes, spinātus, papriku, ir mazāk spermatozoīdu nekā tiem, kuri ēd pārtiku ar mazāku pesticīdu atliekvielu līmeni.

Tas, par ko iedomājamies retāk, ir cilvēki, kuri strādā ar pesticīdiem un kuri ir tieši pakļauti to ietekmei, – šiem lauksaimniekiem ir konstatēti galvas reiboņi, saindēšanās, vēdersāpes, ādas un redzes problēmas, savukārt viņu bērniem – smagas iedzimtas anomālijas. Tie ir tie cilvēki, uz kuru rēķina liela daļa pasaules iedzīvotāju iegūst lētu pārtiku.

Protams, mums visapkārt vidē ir toksiskās vielas un no tām nevar pilnībā pasargāt sevi, bet pārtika ir tā, ko, atšķirībā no apkārtējās vides mēs varam izvēlēties, tā pasargājot sevi un savus jau dzimušos vai nākotnes bērnus no iespējamiem veselības riskiem, kā arī pasargājot vidi no agroķimikāliju ietekmes.

Jo vairāk tīras vides – jo veselīgāka dzīve iespējami lielai sabiedrības daļai.
 

FOTO: TASS/Scanpix

Ko darīt?

Pirmkārt, nevienam nevajadzētu ļauties bailēm, ka visa apkārtējā pasaule ir saindēta, bet gan mierīgi un saprātīgi izvērtēt savus pārtikas paradumus, lai noteiktu, vai veselība ir pakļauta kādiem riskiem. Daži ieteikumi:

  • Izvērtējiet, kurus produktus ikdienā patērējat visvairāk. Tad izvērtējiet, vai šie produkti ir tādi, kuros mēdz atklāt pesticīdu atliekvielas vai kuru ražošanas metode ir tāda, kas paredz regulāru miglošanu. Piemēram, ja ģimenē daudz ēd kartupeļus, tad ir vērts tos izvēlēties bioloģiskus.

    Ja bērni daudz ēd burkānus, tad sameklējam bioloģisko zemnieku, kas var atvest maisu ar tīriem burkāniem.
  • Izvērtējiet, vai augļi vai dārzeņi, ko vēlaties iegādāties, ir vārīgi un viegli bojājas, ja tie būtu auguši, piemēram, piemājas dārziņā. Ja veikalā vai tirgū tie ir izteikti skaisti, nebojāti un atceļojuši no tālām zemēm – visdrīzāk tie būs apstrādāti ar agroķimikālijām.

  • Atcerieties – kukaiņiem arī garšo saldi un sulīgi augļi un ogas. Ja šādi gardumi nav bioloģiski audzēti, tad visdrīzāk tiem ir palīdzējuši pesticīdi.

    Pilngraudu produktus izvēlieties bioloģiski audzētus, jo tieši graudu apvalciņā uzkrāsies visvairāk pesticīdu atliekvielu.
  • Ēdiet produktus atbilstoši sezonai, arī importa – sezonā augušiem augļiem un dārzeņiem būs mazāka vajadzība pēc agroķīmiskas palīdzības.

Uz augšu