Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka visvairāk ugunsgrēkos bojā gājušo ir decembrī, janvārī un februārī. Lai izvairītos no ugunsnelaimēm, kas visbiežāk ziemā izceļas, dedzinot svecītes, VUGD Liepājas brigādes komandiera vietnieks Aļģis Grumbins aicina iedzīvotājus koncentrēties uz ugunsdrošību.
Aura var paņemt visu
“Jābūt ļoti uzmanīgiem. Vajag domāt par ugunsdrošību. Sveču izmantošana mūsu mājās kļūst aizvien populārāka. Tās tiek izmantotas gan svētku noskaņas radīšanai, gan relaksācijai atpūtas brīžos, tāpat brīžos, kad pēkšņi tiek atslēgta elektrība. Sveces noņem auru, bet to auru var tā noņemt, ka pēc tam paliksi pliks, visa māja būs tukša. Lai neizceltos ugunsgrēks, dedzinot sveces, jāievēro daudzi noteikumi,” atgādina A. Grumbins. Viņš norāda, ka cilvēki it kā tos zina, tomēr, kamēr ar viņiem šāda nelaime nav notikusi, par to nepadomā. Daudzi ugunsgrēki neizceltos, ja cilvēki būtu rīkojušies, balstoties uz veselo saprātu, ievērotu ugunsdrošības prasības.
“Svētkiem sākoties, ofisos un mājās ar degošām svecītēm tiek atstāti Adventes vainagi, kas tagad tiek veidoti no visādiem materiāliem. Labāk vienmēr, dodoties prom, pārliecināties, vai sveces ir nodzēstas,” klāsta speciālists. Viņš iesaka neatstāt telpā bērnus vienus ar degošu sveci. Tāpat uz galda pie aizdegtas sveces neatstāt šķiltavas un sērkociņus, jo bērniem arī var rasties vēlme pamēģināt sveci aizdedzināt.
“Pats redzēju pagājušajā gadā vienā skolā, ka bija atstāta degoša svece. Skolās vispār nedrīkst izmantot tādas lietas. Sākas stunda, svece deg, neviena nav. Tas ir rupjš pārkāpums. Tur viss kas varēja notikt. Bērni ir bērni. Svece varēja apkrist, bērni varēja šalli uzsviest uz tā skapīša,” sašutis par skolas darbinieku paviršību ir A. Grumbins. Viņš zina teikt, ka līdzīgi gadījumi joprojām notiek arī bērnudārzos.
Pēdējais nodzēš sveci
“Lai par likumu top sauklis: “Pēdējais, kurš atstāj istabu, nodzēš sveci”,” iesaka VUGD Liepājas brigādes komandiera vietnieks un norāda, ka sveces nedrīkst novietot tuvu viegli uzliesmojošiem priekšmetiem. Piemēram, sūnai Adventes svečturī, arī uz palodzēm. Atverot logu, vēja plūsma var sveci apgāzt, var aizdegties aizkari.
Jāuzmanās arī, lai no lielajām dekoratīvām svecēm nesakarst galda virsma. Savukārt svečturim ir jābūt stabilam. Degošu sveci var apgāzt arī kaķis un citi mājdzīvnieki.
A. Grumbins vēl iesaka būt īpaši uzmanīgiem, dedzinot želejveida sveces. To iekšpusē esošās dekoratīvo lapu un ziedu kompozīcijas var uzliesmot, deg ar vairākkārt augstāku liesmu. Nevajag dedzināt brīvdabas svecītes telpās, bet pirms gulētiešanas ir jāpārliecinās, vai svece ir nodzēsta.
Krāsnis jākurina uzmanīgi
“Daudzi svētku laikā lieto alkoholu, smēķē gultā,” A. Grumbins norāda, ka arī tā bieži izceļas ugunsgrēki. Vēl jāpiesargājas, izmantojot pirotehniku.
Savukārt māju saimniekiem regulāri vajadzētu pārbaudīt savus skursteņus, jo šobrīd, kad vienu dienu temperatūra ir mīnusos, bet otru – plusos –, ķieģeļos var rasties šķirbas. Pa tām var ārā tikt dzirksteles. Jāpalūkojas arī, vai māju bēniņos nav izveidojušies putekļu perēkļi.
“Tagad sākas. Sākoties salam, kurina kamīnus un krāsnis. Vajag būt piesardzīgiem. Nedrīkst tā uzreiz paņemt lielu “žaru”, ka skurstenis netur. Vajag kurināt pakāpeniski,” iesaka A. Grumbins.
UZZIŅAI
Ugunsgrēkos bojā gājuši cilvēki * Janvāris – 31 Februāris – 30 Marts – 24,6 Aprīlis – 24,4 Maijs – 18,4 Jūnijs – 9,8 Jūlijs – 6,8 Augusts – 6,6 Septembris – 20 Oktobris – 19,4 Novembris – 25 Decembris – 26,6
* Gada laikā vidēji ugunsgrēkos iet bojā 238,4 cilvēki. * Visvairāk cilvēku iet bojā nakts stundās – no bojā gājušajiem 62 procenti cilvēku ir gājuši bojā laika posmā no pulksten 21 līdz pulksten 9.
VUGD priekšnieka palīdzes Ingas Veteres sniegtā statistika – skaits pēdējo piecu gadu laikā no 2002. gada līdz 2006. gadam