Lai gan Rīgas domes vadība jau vairākkārt skeptiski izteikusies par iespējamo akustiskās koncertzāles būvniecību uz tehniski nestabilā un no transporta viedokļa nepieejamā AB dambja, Pilsētas attīstības komiteja tomēr atbalstījusi lēmumprojektu par šīs būvniecības ieceres akceptēšanu.
Koncertzāli būvēs uz šaubīgā AB dambja (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pret koncertzāles būvniecības uz AB dambja ieceres apstiprināšanu Rīgas domniekiem iebildumu nebija: savu lomu nospēlēja projekta virzītāju ļoti pārliecinošais stāstījums, savu – tas, ka par šo projektu atbildību faktiski ir uzņēmusies valsts. Pēc komitejas sēdes domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis Neatkarīgajai gan pauda šaubas, vai AB dambis ir labākā vieta šāda projekta realizācijai, taču valdība jau iepriekš tieši šo teritoriju ir noskatījusi koncertzāles celtniecībai. Rīgas mērs Aivars Aksenoks jau iepriekš paudis vēl skarbākus izteikumus – pēc viņa domām, būs sarežģīti nodrošināt piebraukšanu topošajai kultūras citadelei.
Vietu jaunajai koncertzālei
2004. gada oktobrī izvēlējās starptautiskajā arhitektu plenērā, savukārt pērn oktobrī notikušajā starptautiskajā projektu skiču konkursā par labāko tika atzīts arhitektu biroja Sīlis, Zābers un Kļava piedāvājums. Minētā konkursa dalībniekiem vajadzēja izstrādāt arī koncertzāles apkārtnes attīstības vīziju, kas "kopumā radītu pievilcīgu un dzīvības pilnu atmosfēru koncertzālei piegulošajā teritorijā", informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Aģentūras Jaunie Trīs brāļi ierosinātā būvniecības iecere paredz apbūves laukumu 9500 kvadrātmetru platībā, stāvu skaitu līdz astoņiem, pazemes autostāvvietu izbūvi 110 vietām un dambja nostiprināšanu ar 20 metru gariem pāļiem. Savukārt transporta risinājumi ietver tuneļa zem Akmens tilta paplašinājumu, jauna tilta izbūvi iepretī Trijādības ielai un gājēju tilta izbūvi uz Ķīpsalu, kā arī triju bezluksofora apļu ierīkošanu.
Pēc Pilsētas attīstības komitejas deputātiem sniegtās informācijas, koncertzāles celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 90 miljonus eiro. To aprēķinājuši Vācijas speciālisti, spriežot pēc būvniecības izmaksām savā valstī. Pati koncertzāles ēka varētu izmaksāt aptuveni 56 miljonus eiro, Trijādības ielas tilts – aptuveni piecus miljonus eiro, bet gājēju tilts uz a/s Hansabanka ēku (tā saukto Saules akmeni) – aptuveni miljonu eiro. Ir gan viena būtiska nianse – pagaidām nav precīzi zināmas AB dambja rekonstrukcijas izmaksas. Neatkarīgā jau rakstīja, ka AB dambja malas pirms neskaitāmiem gadiem tika slēgtas pat gājēju satiksmei, jo zem šīs tehniskās būves tika atklāti nopietni izskalojumi. Bez dambja savešanas kārtībā koncertzāles būvniecība izskatās visai apšaubāma, kam visu laiku uzmanību cenšas pievērst arī pašvaldība.
Lai nodrošinātu netraucētu satiksmes plūsmu, kā arī piekļuvi bibliotēkai un koncertzālei, nepieciešams novirzīt kravas transporta un caurbraucošā transporta plūsmas pa citu maršrutu, aizliedzot šā transporta satiksmi pa Akmens tiltu. Tam kopumā nepieciešams rekonstruēt vai izbūvēt pilnībā no jauna 17 transporta infrastruktūras objektu.