Iesniegumu likums

Būtība

Septembra beigās Saeima pieņēma jauno Iesniegumu likumu, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, kas ir tās kompetencē, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Jaunais Iesniegumu likums ir krietni vienkāršotāks, salīdzinot ar veco,1994. gada, likumu «Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās», taču tas diemžēl ne vienmēr respektē privātpersonas jeb iesnieguma autora intereses. Lai gan jaunā likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē, patiesībā tas lielā mērā atvieglo tieši iestāžu un amatpersonu darbu.

Iesniegšana

Iesniegumu parasti adresējam iestādei, kuras kompetencē ir to izskatīt. Iesniegumā jānorāda ziņas par iesniedzēju (fiziskai personai – vārds un uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju; juridiskai personai – nosaukums un juridiskā adrese). Iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniski (jaunums) vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam. Ja nepieciešams, iesniegumam pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina tajā minētos apstākļus.

Ja iesniegums attiecas uz citu iestādi, ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc saņemšanas tas pilnīgi viss vai daļēji jāpārsūta šai kompetentajai iestādei, kā arī jāinformē par to privātpersona. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, likumā noteiktajā kārtībā to izskata un sniedz atbildi termiņā, ko skaita no dienas, kad iesniegums pārsūtīts. Arī tad, ja iesniegumā ietvertā lūguma, sūdzības, priekšlikuma vai norādītā jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu noteikta citāda kārtība (piemēram, tiesvedības kārtība), iestāde ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā par to informē iesniedzēju.

Izskatīšana un atbilde

Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā (tā teikts likumā; gadījumā, ja rodas strīds par šo saprātīgo termiņu, to izšķir tikai tiesa), ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja vien likumā nav noteikts citādi. Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde septiņu darbdienu laikā informē iesniedzēju, ka attiecīgo iesniegumu ir saņēmusi, kā arī, ja ir nepieciešams, norāda, ka detalizētāku informāciju par sava iesnieguma turpmāko virzību iesniedzējs var saņemt Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to jaunais likums faktiski pagarina iesnieguma izskatīšanas termiņu, jo saskaņā ar iepriekšējo likumu atbilde pēc būtības bija jāsniedz 15 dienu laikā, izņemot gadījumus, kad iestādei bija nepieciešams veikt papildu pārbaudi un pieprasīt papildu ziņas.

Pieņemsim, ka iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība par tās kompetencē esošu jautājumu vai tās darbinieka rīcību. Tad iestāde atbildē norāda apsvērumus, kādēļ tā noticis. Šis jaunums ir priekšrocība iesnieguma autoram, jo iestādei jāpamato savu darbinieku rīcība attiecīgajā situācijā. Iespējams, tas ļaus novērst diezgan bieži sastopamo vietējo birokrātu patvaļu.

Reizēm privātpersona norāda, ka uz iesniegumu nav nepieciešams atbildēt, taču, ja šādas piebildes nav, atbilde jāsūta uz iesniedzēja norādīto adresi. Uz elektroniski saņemtu iesniegumu, kur privātpersona nav devusi norādījumus par atbildes nosūtīšanu, iestādei jāatbild tikai elektroniskā veidā (jaunums).

Vairāki iesniedzēji

Atbildi uz vairāku privātpersonu kopīgu iesniegumu nosūta privātpersonai, kura to parakstījusi pirmā, ja iesniedzēji nav norādījuši citu cilvēku. Ja minētā persona nav sasniedzama, atbildi nosūta kādam citam iesnieguma parakstītājam, kurš ir norādījis savu adresi vai ziņas, kā sazināties. Iepriekšējais likums neparedzēja šādu kārtību, un atbildi saņēma katra privātpersona. Tā ir acīm redzama iestādes darba atvieglošana. Tagad, rakstot kopīgu iesniegumu, katram pašam jāinteresējas par atbildi. Ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi, ko šajā gadījumā gan nosūta katram atsevišķi.

Ja iesniegumu skaits ir tāds, ka atbilde katram prasītu nesamērīgu iestādes resursu patēriņu, un ja šiem iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs (piemēram, tie iesniegti organizētas akcijas laikā), tad uz tiem attiecīgi septiņu darbdienu vai viena mēneša laikā no pirmā iesnieguma saņemšanas dienas var sniegt vienu kopīgu atbildi, to nenosūtot iesniedzējam. Šādu atbildi izliek iestādes apmeklētājiem pieejamās telpās un pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam, kā arī publicē iestādes mājaslapā internetā, laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un, ja nepieciešams, arī vietējā laikrakstā.

Atstājot neizskatītu

Iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas šādos gadījumos:

• iesniegumā nav norādīts iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);
• iesniegums nav parakstīts, izņemot gadījumus ar elektronisko parakstu;
• iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
• iesnieguma teksts nav salasāms vai saprotams;
• atbilde ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

Šajos gadījumos (izņemot anonīmu iesniegumu) iestāde, norādot pamatojumu, informē privātpersonu, ka iesniegums atstāts bez izskatīšanas.

Pieņemšanas kārtība

Saskaņā ar jauno likumu iestādei jānodrošina tās pieejamība apmeklētājiem viņiem izdevīgā laikā. Ja privātpersona ir iepriekš pieteikusies, norādot risināmo jautājumu, amatpersona šo cilvēku pieņem atbilstoši iestādes un savai kompetencei arī ārpus (jaunums) oficiālā pieņemšanas laika. Iestāde nodrošina, ka apmeklētāji šādā kārtībā tiek pieņemti periodiski, taču ne retāk kā reizi mēnesī.

Diemžēl jaunais likums vairs neparedz ziņas par apmeklētāju (viņa vārda un uzvārda, dzīves vai uzturēšanās vietas) un mutvārdos izteiktā iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma satura, kā arī sniegtās atbildes reģistrēšanu speciāli iekārtotā informācijas kartotēkā, žurnālā, datu bāzē datorā. Tātad persona, ja būs nepieciešams, vairs nevarēs pierādīt, ka ir griezusies kādā iestādē un saņēmusi kādu atbildi. Tas nozīmē, ka drošāk tomēr visus jautājumus ar iestādēm risināt rakstiski.

Neapmierina atbilde?

Iestādes pēc būtības sniegto atbildi kā administratīvo aktu var apstrīdēt augstākai iestādei vai amatpersonai saskaņā ar Latvijas Administratīvā procesa likumu. (Apstrīdēšanas kārtību un termiņus norāda atbildē.) Ja šādas augstākas iestādes vai amatpersonas nav, atbilde pārsūdzama Administratīvajā rajona tiesā.

Neatbildēšana uz iesniegumu, atbildes nesniegšana likumā noteiktajā termiņā vai kārtībā ir apstrīdama un pārsūdzama kā iestādes faktiskā rīcība. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas vai citāda atteikšanās atbildēt ir apstrīdama un pārsūdzama kā administratīvais akts. Šādos gadījumos pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Konsultēja juriste Kristīne Krēsliņa.

Svarīgi

• Jauno likumu piemēro arī elektroniski saņemta iesnieguma izskatīšanai, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu.
• Ja elektroniski saņemts iesniegums nav parakstīts ar elektronisko parakstu, iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā sniedzama atbilde. Šādā gadījumā iesniedzējs nav tiesīgs prasīt atbildes sniegšanu tiesas ceļā.
• Iesniegumu likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu (piemēram, izziņas saņemšana no zemesgrāmatu nodaļas vai Valsts zemes dienesta), kā arī uz iesniegumiem, kuriem noteikta cita izskatīšanas kārtība.