Runājot par "Lexus LS600hL", negribu apgalvot, ka šis ir pasaulē labākais auto, taču fakts paliek fakts - tas ir pasaulē pirmais luksusklases limuzīns ar superjaudīgu hibrīddzinēju un degvielas patēriņu zem 10 litriem. Protams, arī ekstru ir vairāk nekā saprašanas.
Ar Igaunijā bāzētā "Toyota Baltic" gādību un "Wess Motors" starpniecību kādā vēsā oktobra pēcpusdienā, kad kokiem vēl bija lapas, bet no pirmā sniega ne vēsts, devos uz K.Ulmaņa gatvi pēc automobiļa, kura tuvākie radinieki - "Lexus LS460" - jau labu laiku redzami uz Latvijas ceļiem un Rīgas ielās.
Pēc visu formalitāšu nokārtošanas un īsas instruktāžas, ka durvju atslēgšanai nepieciešams vien pieskarties rokturim un aizslēgšanai pietiek vien nospiest podziņu uz roktura, kā arī stāstam par to, kāda nozīme ir katrai no podziņām priekšējā panelī, uz centrālās konsoles un durvīs, varu doties pārblīvētajās Rīgas ielās. "Lexus LS" jau pats par sevi ir liels auto, bet, tā kā šī ir L, tātad garā versija, tad automobiļa kopējais garums ir 5,15 metri (par 12 centimetriem vairāk nekā standarta LS600h), bet platums - 1,87 metri. Varētu šķist, ka tādam kuģim ielas pie mums ir par šauru, tomēr ātri vien maldīgais priekšstats zūd un Salu tilta galā uz Lāčplēša ielas sajūtas ir pietiekami komfortablas; katrā ziņā nepārņem bažas, ka auto gabarīti mani kaut kādā veidā ierobežotu. Iespējams, Valdemāra ielā būtu gūti citādi iespaidi, tomēr divu dienu laikā lielākā "Lexus" markas automobiļa caurgājības spējas šeit pārbaudīt nebija lemts.

Var jau būt, ka nav labi, ja divreiz jāpadomā, vai labāk uzlikt roku uz blakus sēdošās dāmas ceļa (godīgi sakot, no vadītāja sēdvietas diezgan grūti aizsniegt), vai arī tomēr labāk vēlreiz pieskarties griestu apšuvumam, tomēr visi šie iepriekšējā rindkopā aprakstītie sīkumi un vēl daudz, daudz lietiņu ir tādas nianses, kas uzturēšanos šā limuzīna salonā padara skaistāku, pat ļauj braukšanas laikā atslēgties no stresa pilnās ikdienas.
Atļaušos apgalvot, ka "Lexus LS600hL" ir veidots tā, lai drīzāk apmierinātu īpašnieka, nevis vadītāja vajadzības un intereses. Kādēļ tā? Par to vēlāk, bet tagad par to, ka vadītāja/šofera vieta ir ļoti ērta, sēdeklis un stūre ir elektriski regulējami visos virzienos, nav tāda vadības slēdža, ko nevarētu aizsniegt bez piepūles, turklāt to nav ka biezs un tie izkārtoti tādā veidā, ka tīri intuitīvi iespējams atrast visu, kas tiek meklēts. Priekšējā panelī centrālais objekts, protams, ir skārienjutīgais ekrāns, ar kura palīdzību tiek vadītas visas automobiļa sistēmas, sākot ar radio, klimata kontroli, navigācijas sistēmu un iebūvēto Bluetooth telefonu centrāli, un beidzot ar kalendāru, pierakstu grāmatiņu, degvielas patēriņa statistikas apkopojumu un jaudas avotu darbības cikliem.

Paātrinājums standarta situācijā ir fenomenāls – nospied gāzes pedāli un acumirklī jau sasniegta maksimālā atļautā braukšanas ātruma robeža. Nospied gāzes pedāli, braucot ar 70 km/h, un spidometra bultiņa pēc dažām sekundēm jau pacēlusies pie 100 km/h atzīmes. Sajūtas vienreizējas, tomēr tas vēl nav viss – centrālajā konsolē blakus ātrumpārslēgam ir noslēpumaina podziņa ar trim režīmiem - Hybrid, PWR un Snow un, to ieslēdzot PWR pozīcijā, dinamika kļūst vēl iespaidīgāka. Protams, sēžot pie stūres, nav veselīgi turēt rokā hronometru un veikt mērījumus, par cik sekundes desmitdaļām uzlabojas paātrinājuma rādītāji, tomēr ir labi jūtams, ka auto pēc tam, kad instrumentu panelī iedegas atbilstošā Hybrid Power lampiņa, kļūst vēl nedaudz agresīvāks, turklāt šķiet, ka paātrinājumu šādā gadījumā pavada tāda kā rēkoņa, kas iepriekš nebija dzirdama. "Lexus" oficiālā informācija liecina, ka LS600h paātrinājums no 0 līdz 100 km/h aizņem 6,3, bet no 80 līdz 120 km/h – 4,3 sekundes.

Elektronisko sistēmu, kas iebūvētas zem izcili aerodinamiskās (pretestības koeficients ir 0,27), L-finesse dizaina stilā ieturētās "Lexus LS600hL" virsbūves un kuras braucējiem nemanot dzīvi padara skaistāku un arī drošāku, ir ļoti daudz; bez šaubām, tās visas ir pelnījušas uzmanību, tomēr interesantākās šķiet tās, ar kurām tev kā braucējam ir iespēja saskarties ikdienā. Šeit gribas pieminēt adaptīvo kruīza kontroli. Lai arī šādu iekārtu jau sen vairs nevar uzskatīt par revolucionāru jaunumu, tieši pie baltā "Lexus" stūres ar tādu saskāros pirmo reizi. Kruīza kontrole kā kruīza kontrole – iestati vēlamo braukšanas ātrumu un elektronika pati to notur, tātad tiktāl nekā nepierasta. Tomēr, tā kā sistēma ir sajūgta ar radaru automobiļa priekšpusē, auto pats spēj noturēt drošu attālumu līdz priekšā braucošam auto arī tad, ja tas kustas ar mazāku ātrumu. Gadījums iz dzīves uz Rīgas-Liepājas šosejas. Brauc "Lexus" ar ieslēgtu kruīza kontroli un, pieņemsim, 109 km/h ātrumu, līdz panāk lēnāk braucošu kravas auto. Elektronika dara to, kas tai būtu jādara, un limuzīns kļūst lēnāks. Kad braukšanas ātrums sarucis līdz apmēram 70-80 km/h, kravas auto vadītājs nobrauc no ceļa, lai apstātos, bet radars, sapratis, ka šķērslis pazudis, dod komandu paātrināties, kaut arī turpat salīdzinoši netālu priekšā ir nākamais auto. Šajā brīdī pārņem tāds kā sašutums un galvā tiek savirknēti vārdi: "Pag, pag, kas notiek?!" Gluži instinktīvi nospiežu bremžu pedāli, jo laikam pārāk pierasts būt situācijas noteicējam, sēžot pie stūres, un šis ir kārtējais elektroniskais brīnums, pie kura jāpierod, tāpat kā pie HOLD funkcijas, jo arī tad bremžu pedālis ar D režīmā ieslēgtu pārnesumkārbu tiek atlaists ļoti piesardzīgi.

Starp citu, uz elektrorežīmu iespējams pārslēgties arī manuāli, taču tad akumulatoram ir jābūt gatavam barot elektromotoru, pretējā gadījumā vadītājs tiks brīdināts, ka šāda opcija tobrīd nav pieejama. Principā ir tā – viena diena pie hibrīdauto stūres, un tu jau vairs nebrīnies, ka, mierīgi ripinot pa lielpilsētas ielām (arī tad, ja ātrums ir ap 50 km/h), benzīna motors pēkšņi izslēdzas; tu jau esi iemācījies pieņemt, ka elektronika var lielo benzīna dedzinātāju uz brīdi atslēgt. Ja šis process būtu jebkādā veidā jūtams, tad ātri vien kļūtu kaitinošs un šāds auto nevienam pasaulē nebūtu vajadzīgs, bet, tā kā tas neatstāj ne mazāko iespaidu uz dinamiku un braukšanas kvalitāti, tad... kāpēc gan papildus neietaupīt kādu litru degvielas? Varētu pat teikt – labi daudz degvielas, jo "Lexus" norāda, ka LS600h, kura veiktspēja atbilst automobilim ar 6 litru V12 dzinēju (lūk, arī iemesls, kādēļ modeļa nosaukumā parādās skaitlis 600, nevis 500), bet degvielas patēriņš kā automobilim ar sešu cilindru motoru, proti, oficiāli tie ir 9,3 litri/100 km un jāsaka, ka tieši tāds tas arī ir, – vizināšanās laikā vidējais patēriņa rādītājs svārstījās starp 9,2 un 9,3 litriem.

Izklausās sarežģīti, taču tas ir "Lexus" inženieru, elektriķu, mākslinieku un citu meistaru kompetencē, bet automobiļa lietotājam ne par ko nav jāuztraucas - viņš tiek viesmīlīgi uzņemts salonā, aprūpēts un izklaidēts, un ātri vien nogādāts no punkta A punktā B, C un D. Tā ka atliek vien sēdēt un izbaudīt visu šo komforta un jaudas kombināciju par aptuveni 80 tūkstošiem latu.