Iesūti ziņu!

TVNET tests: Lexus LS 600h L

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Runājot par "Lexus LS600hL", negribu apgalvot, ka šis ir pasaulē labākais auto, taču fakts paliek fakts - tas ir pasaulē pirmais luksusklases limuzīns ar superjaudīgu hibrīddzinēju un degvielas patēriņu zem 10 litriem. Protams, arī ekstru ir vairāk nekā saprašanas.

Ar Igaunijā bāzētā "Toyota Baltic" gādību un "Wess Motors" starpniecību kādā vēsā oktobra pēcpusdienā, kad kokiem vēl bija lapas, bet no pirmā sniega ne vēsts, devos uz K.Ulmaņa gatvi pēc automobiļa, kura tuvākie radinieki - "Lexus LS460" - jau labu laiku redzami uz Latvijas ceļiem un Rīgas ielās.

Pēc visu formalitāšu nokārtošanas un īsas instruktāžas, ka durvju atslēgšanai nepieciešams vien pieskarties rokturim un aizslēgšanai pietiek vien nospiest podziņu uz roktura, kā arī stāstam par to, kāda nozīme ir katrai no podziņām priekšējā panelī, uz centrālās konsoles un durvīs, varu doties pārblīvētajās Rīgas ielās. "Lexus LS" jau pats par sevi ir liels auto, bet, tā kā šī ir L, tātad garā versija, tad automobiļa kopējais garums ir 5,15 metri (par 12 centimetriem vairāk nekā standarta LS600h), bet platums - 1,87 metri. Varētu šķist, ka tādam kuģim ielas pie mums ir par šauru, tomēr ātri vien maldīgais priekšstats zūd un Salu tilta galā uz Lāčplēša ielas sajūtas ir pietiekami komfortablas; katrā ziņā nepārņem bažas, ka auto gabarīti mani kaut kādā veidā ierobežotu. Iespējams, Valdemāra ielā būtu gūti citādi iespaidi, tomēr divu dienu laikā lielākā "Lexus" markas automobiļa caurgājības spējas šeit pārbaudīt nebija lemts.

Braucot ar šo auto, uz mirkli pat prātā iešaujas doma, ka sastrēgumi Rīgas ielās ir kā svētība, jo, stāvot uz vietas, ir iespējams paspaidīt podziņas, piemēram, paskatīties, kas notiek, ja nospiež dīvaino slēdzīti durvju panelī, kurš galu beigās, izrādās, regulē drošības jostas padeves punkta augstumu vidējā jumta balstā, paspēlēties ar tautā par bardačoku sauktā cimdu nodalījuma vāku, kurš aizveras, neradot ne mazāko troksni vai klikšķi, kādus pierasts dzirdēt, izmēģināt, vai podziņa HOLD uz stūres rata patiešām darbojas, proti, vai to nospiežot un apstājoties, piemēram, pie luksofora sarkanās gaismas, tiešām nav nepieciešams turēt nospiestu bremžu pedāli pat tad, ja automātiskā pārnesumkārba ieslēgta DRIVE režīmā (patiesībā šīs funkcijas ļoti pietrūkst, iesēžoties automobilī ar parastu automātisko pārnesumkārbu), nofiksēt drošības jostu karabīnē un atkal atlaist, jo arī šeit viss notiek bez ierastajiem klik-klak, un tamlīdzīgi.

Var jau būt, ka nav labi, ja divreiz jāpadomā, vai labāk uzlikt roku uz blakus sēdošās dāmas ceļa (godīgi sakot, no vadītāja sēdvietas diezgan grūti aizsniegt), vai arī tomēr labāk vēlreiz pieskarties griestu apšuvumam, tomēr visi šie iepriekšējā rindkopā aprakstītie sīkumi un vēl daudz, daudz lietiņu ir tādas nianses, kas uzturēšanos šā limuzīna salonā padara skaistāku, pat ļauj braukšanas laikā atslēgties no stresa pilnās ikdienas.

Atļaušos apgalvot, ka "Lexus LS600hL" ir veidots tā, lai drīzāk apmierinātu īpašnieka, nevis vadītāja vajadzības un intereses. Kādēļ tā? Par to vēlāk, bet tagad par to, ka vadītāja/šofera vieta ir ļoti ērta, sēdeklis un stūre ir elektriski regulējami visos virzienos, nav tāda vadības slēdža, ko nevarētu aizsniegt bez piepūles, turklāt to nav ka biezs un tie izkārtoti tādā veidā, ka tīri intuitīvi iespējams atrast visu, kas tiek meklēts. Priekšējā panelī centrālais objekts, protams, ir skārienjutīgais ekrāns, ar kura palīdzību tiek vadītas visas automobiļa sistēmas, sākot ar radio, klimata kontroli, navigācijas sistēmu un iebūvēto Bluetooth telefonu centrāli, un beidzot ar kalendāru, pierakstu grāmatiņu, degvielas patēriņa statistikas apkopojumu un jaudas avotu darbības cikliem.

Auto ir daudz, daudz, daudz par lielu, lai būtu izmantojams sportiskai braukšanai, tomēr dzinējs, proti, hibrīdsistēma, kas sastāv no 5 litru V8 benzīna motora un elektromotora, to pieļauj - benzīna motora jauda ir 394 zirgspēki un griezes moments – 520 Nm, savukārt elektromotors attīsta 165 kilovatu jaudu (atbilst 224 zirgspēkiem) un 300 Nm; sistēmas maksimāla jauda, izsakot zirgspēkos, ir 445 ZS. Lielais "Lexus" limuzīns ir pasaulē pirmais hibrīdauto ar pastāvīgās pilnpiedziņas sistēmu, kas standarta situācijā vilkmi starp priekšējo un aizmugurējo asi sadala attiecībā 40:60, taču atkarībā no apstākļiem un situācijas spēj šo attiecību mainīt no 30:70 līdz 50:50. Tāpat var atzīmēt, ka LS600h standarta aprīkojumā ietilpst elektroniski kontrolējama mainīga tipa pārnesumkārba E-CVT, kura ne tikai nodrošina vienmērīgu, laidenu paātrinājumu, bet arī savas efektivitātes dēļ ļauj ekonomēt degvielu un samazināt izplūdes gāzu daudzumu. Pārnesumkārbai ir arī manuālas, sekvenciālas pārslēgšanas režīms ar astoņiem pārnesumiem.

Paātrinājums standarta situācijā ir fenomenāls – nospied gāzes pedāli un acumirklī jau sasniegta maksimālā atļautā braukšanas ātruma robeža. Nospied gāzes pedāli, braucot ar 70 km/h, un spidometra bultiņa pēc dažām sekundēm jau pacēlusies pie 100 km/h atzīmes. Sajūtas vienreizējas, tomēr tas vēl nav viss – centrālajā konsolē blakus ātrumpārslēgam ir noslēpumaina podziņa ar trim režīmiem - Hybrid, PWR un Snow un, to ieslēdzot PWR pozīcijā, dinamika kļūst vēl iespaidīgāka. Protams, sēžot pie stūres, nav veselīgi turēt rokā hronometru un veikt mērījumus, par cik sekundes desmitdaļām uzlabojas paātrinājuma rādītāji, tomēr ir labi jūtams, ka auto pēc tam, kad instrumentu panelī iedegas atbilstošā Hybrid Power lampiņa, kļūst vēl nedaudz agresīvāks, turklāt šķiet, ka paātrinājumu šādā gadījumā pavada tāda kā rēkoņa, kas iepriekš nebija dzirdama. "Lexus" oficiālā informācija liecina, ka LS600h paātrinājums no 0 līdz 100 km/h aizņem 6,3, bet no 80 līdz 120 km/h – 4,3 sekundes.

Starp Hybrid Power pogu, ātrumpārslēga sviru un sēdekļu apsildes regulatoriem atrodas vēl viens slēdzis ar trim dažādām pozīcijām – Sport, Comfort un vidējo - neapzīmēto pozīciju. Kā jau varat iedomāties tas attiecināms uz balstiekārtas iestatījumiem, taču, godīgi sakot, pēc neskaitāmiem izmēģinājumiem radās pārliecība, ka tāds slēdzis Latvijas apstākļiem nav nepieciešams. Lai arī pārslēgšanās starp režīmiem ir sekundes vai divu jautājums, tādu ceļu, kas ļautu izbaudīt Comfort režīma priekšrocības, proti, braucējiem sagādātu patīkamas, viegli aijājošas aijā žūžu sajūtas, tikpat kā nav, bet Sport režīms uz sīki bedrota ceļa acumirklī kā ar roku noņem visas mīkstā sēdekļa sagādātās komforta sajūtas, tādēļ optimālais variants šķiet vidējais – auto ir gana stingrs un stabils, taču tai pašā laikā braucēji var baudīt patīkamu, līganu braucienu, protams, šeit būtiskas ir virkne citu elektronisko sistēmu, piemēram, automobiļa stāvokļa kontroles sistēma, kas ietilpst jau pieminētajā adaptīvajā, mainīgajā balstiekārtā, Vehicle Dynamics Integrated Management (VDIM) sistēma ar tajā iekļauto Variable Gear Ratio Steering (VGRS) stūres iekārtu un citas, tostarp elektroniski regulējamie stabilizatori, kas iekļauti modeļa papildaprīkojuma sarakstā.

Elektronisko sistēmu, kas iebūvētas zem izcili aerodinamiskās (pretestības koeficients ir 0,27), L-finesse dizaina stilā ieturētās "Lexus LS600hL" virsbūves un kuras braucējiem nemanot dzīvi padara skaistāku un arī drošāku, ir ļoti daudz; bez šaubām, tās visas ir pelnījušas uzmanību, tomēr interesantākās šķiet tās, ar kurām tev kā braucējam ir iespēja saskarties ikdienā. Šeit gribas pieminēt adaptīvo kruīza kontroli. Lai arī šādu iekārtu jau sen vairs nevar uzskatīt par revolucionāru jaunumu, tieši pie baltā "Lexus" stūres ar tādu saskāros pirmo reizi. Kruīza kontrole kā kruīza kontrole – iestati vēlamo braukšanas ātrumu un elektronika pati to notur, tātad tiktāl nekā nepierasta. Tomēr, tā kā sistēma ir sajūgta ar radaru automobiļa priekšpusē, auto pats spēj noturēt drošu attālumu līdz priekšā braucošam auto arī tad, ja tas kustas ar mazāku ātrumu. Gadījums iz dzīves uz Rīgas-Liepājas šosejas. Brauc "Lexus" ar ieslēgtu kruīza kontroli un, pieņemsim, 109 km/h ātrumu, līdz panāk lēnāk braucošu kravas auto. Elektronika dara to, kas tai būtu jādara, un limuzīns kļūst lēnāks. Kad braukšanas ātrums sarucis līdz apmēram 70-80 km/h, kravas auto vadītājs nobrauc no ceļa, lai apstātos, bet radars, sapratis, ka šķērslis pazudis, dod komandu paātrināties, kaut arī turpat salīdzinoši netālu priekšā ir nākamais auto. Šajā brīdī pārņem tāds kā sašutums un galvā tiek savirknēti vārdi: "Pag, pag, kas notiek?!" Gluži instinktīvi nospiežu bremžu pedāli, jo laikam pārāk pierasts būt situācijas noteicējam, sēžot pie stūres, un šis ir kārtējais elektroniskais brīnums, pie kura jāpierod, tāpat kā pie HOLD funkcijas, jo arī tad bremžu pedālis ar D režīmā ieslēgtu pārnesumkārbu tiek atlaists ļoti piesardzīgi.

Turpretim sistēma, kas ir sveša, bet tai pašā jau no pirmā mirkļa kļūst ļoti tuva, ir 445 ZS hibrīdspēkstacija. Lai arī sarežģīta pēc konstrukcijas un sastāv no 5 litru benzīna motora, spēcīga elektromotora, kas iebūvēts transmisijas korpusā, un augstas veiktspējas akumulatora, tai tikai pirmajās automobiļa izmantošanas reizēs izdodas piemānīt vadītāju, proti, POWER poga it kā nospiesta, bet tahometra pulkstenis joprojām rāda 0. Tu padomā: varbūt nav izdevies dzinēju iedarbināt vai tamlīdzīgi, nospied vēlreiz POWER, stūres rats atkal paceļas uz augšu un iebīdās dziļāk priekšējā panelī (lai vadītājam būtu ērtāk izkāpt), tad atkal spied POWER, notiek pretējie procesi, instrumentu panelis skaisti izgaismojas, stūre nostājas iepriekšējā pozīcijā, taču tahometrs joprojām rāda 0 apgr./min. Izklausās pēc problēmas, taču patiesībā, ja elektromotoram pieslēgtā akumulatora jauda un rezerves ir pietiekamas, auto ir gatavs braukt 100% elektrorežīmā – bez trokšņa un neiztērējot ne gramu benzīna. Ātrumam un elektromotora noslodzei pieaugot, sistēmas vadības bloks dod pavēli iedarbināt iekšdedzes dzinēju, un tas izpaužas reti elegantā manierē – vienīgais, kas par to liecina, ir beidzot izkustējusies tahometra bultiņa, jo nav jūtamas nedz kādas vibrācijas, nedz dzirdamas skaņas.

Starp citu, uz elektrorežīmu iespējams pārslēgties arī manuāli, taču tad akumulatoram ir jābūt gatavam barot elektromotoru, pretējā gadījumā vadītājs tiks brīdināts, ka šāda opcija tobrīd nav pieejama. Principā ir tā – viena diena pie hibrīdauto stūres, un tu jau vairs nebrīnies, ka, mierīgi ripinot pa lielpilsētas ielām (arī tad, ja ātrums ir ap 50 km/h), benzīna motors pēkšņi izslēdzas; tu jau esi iemācījies pieņemt, ka elektronika var lielo benzīna dedzinātāju uz brīdi atslēgt. Ja šis process būtu jebkādā veidā jūtams, tad ātri vien kļūtu kaitinošs un šāds auto nevienam pasaulē nebūtu vajadzīgs, bet, tā kā tas neatstāj ne mazāko iespaidu uz dinamiku un braukšanas kvalitāti, tad... kāpēc gan papildus neietaupīt kādu litru degvielas? Varētu pat teikt – labi daudz degvielas, jo "Lexus" norāda, ka LS600h, kura veiktspēja atbilst automobilim ar 6 litru V12 dzinēju (lūk, arī iemesls, kādēļ modeļa nosaukumā parādās skaitlis 600, nevis 500), bet degvielas patēriņš kā automobilim ar sešu cilindru motoru, proti, oficiāli tie ir 9,3 litri/100 km un jāsaka, ka tieši tāds tas arī ir, – vizināšanās laikā vidējais patēriņa rādītājs svārstījās starp 9,2 un 9,3 litriem.

Beidzot arī esam nonākuši līdz iepriekš izskanējušajam apgalvojumam, ka "Lexus LS600hL" ir veidots tā, lai drīzāk apmierinātu īpašnieka, nevis vadītāja vajadzības. Tā kā šis ir auto ar pagarinātu riteņu bāzi, tā aprīkošanai iespējams izmantot papildu opciju, kas standarta "LS600h" netiek piedāvāta, - runa šeit ir par aizmugurējo sēdekli, kurš, ja godīgi, ir pelnījis daudz cildinošāku apzīmējumu. Tas ir ļoti būtisks konkrētā "LS600hL" interjera elements, jo katrs, kurš pavēris aizmugurējās durvis, noteikti gribēs tajā iesēsties, nospiest podziņu, lai atzveltni atlaistu 45 grādu leņķī, nospiest vēl vienu podziņu, lai priekšējā pasažiera sēdeklis ar nolocītu galvas balstu un atzveltni aizbīdītos maksimāli uz priekšu un uz aizmugurējā sēdekļa zvilnošais pasažieris varētu izstiept kājas. Šādā pozīcijā ceļojot, patiešām visa pasaule ir vaļā, un ne jau tikai tāpēc, ka sēdekļa atzveltnē iebūvēta sistēma, kas cita starpā pieprot šiacu un plecu masāžu, un katrs pasažieris var noregulēt sev vēlamo istabas temperatūru, bet arī tāpēc, ka šajā automobilī jūties kā mājās – guļot uz dīvāna un skatoties griestos iebūvēta televizoriņa ekrānā filmu, kuras skaņu celiņš plūst no 15 kanālu, 19 skaļruņu "Mark Levinson" mediju sistēmas ar CD, DVD atskaņotāju un Dolby Digital Surround 5.1 skaņas tehnoloģiju.

Izklausās sarežģīti, taču tas ir "Lexus" inženieru, elektriķu, mākslinieku un citu meistaru kompetencē, bet automobiļa lietotājam ne par ko nav jāuztraucas - viņš tiek viesmīlīgi uzņemts salonā, aprūpēts un izklaidēts, un ātri vien nogādāts no punkta A punktā B, C un D. Tā ka atliek vien sēdēt un izbaudīt visu šo komforta un jaudas kombināciju par aptuveni 80 tūkstošiem latu.

Komentāri
Nepalaid garām!
Uz augšu