Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan mūspusē iespēja izmēģināt pirts priekus svaigā gaisā vairs nav nekāds jaunums, daudzi joprojām brīnās, viesu mājas pagalmā ieraugot milzu koka baļļu. Bet tie, kas sadūšojas to izmēģināt, saka, ka sajūtas gan miesai, gan garam esot neaizmirstamas. Arī paši baļļu saimnieki to sauc par īstu piedzīvojumu romantiķiem.
Izrādās, ka Japānā šādas baļļas ir pirtis tradicionālā izpratnē, kur gan parasti koka baļļa vai baseins novietots iekštelpās. Tur to sauc par furo (kubls vienai personai, vairāk izmanto personīgai lietošanai mājās) vai sento (neliels baseins piepildīts ar karstu ūdeni, paredzēts vairākiem cilvēkiem). Tā ir vieta, kur japāņi satiekas, apmainās domām, pārrunā ikdienas notikumus un vienojas par sadarbību. Japāņi sento un furo sauc par dieva dāvanu un karsējas baļļā vairākas reizes nedēļā, daži pat katru dienu, atpūšoties karstajā ūdenī pirms vakariņām.
"Verbeļnieku" saimnieks Klāvs Vikmanis gan nav uzņēmis viesus, kas baļļā alktu sēdēt ik dienu, taču atzīst, ka daudzi no viņiem, milzīgajā koka traukā iekāpuši, nemaz negrib no tā kāpt ārā. "Liekas, kas tad tur liels, silts ūdens, taču sajūtas, kad sēdi siltā ūdenī un tev pāri krīt sniegpārslas, ir fantastiskas," saka arī vēl vienas publiskās baļļas īpašnieks, "Laiku" saimnieks Andris Zaļkalns. Viņa īpašumā baļļa dzīvo tikai gadu, bet jau izpelnījusies milzu popularitāti, un dažs no viesiem pat sameklējis baļļas meistarus Dunalkā un uzstādījis tādu savas mājas pagalmā. "Mums baļļa nebija pat tā īsti jāreklamē, jo interese parādījās ļoti ātri, un arī šī piedāvājuma labā slava izgāja tautās pati no sevis, tāpēc ir arī tādi, kas brauc tieši uz baļļu," stāsta Klāvs.
Baļļu ražotāji savā mājaslapā www.kubla.lv stāsta, ka tā ir samērā viegli pārvietojama un var tikt novietota gandrīz jebkurā vietā, kas zemes saimniekam šķiet vispiemērotākā, svarīgākais nosacījums ir tīra ūdens pieejamība. Parasti gan baļļu novieto saprātīgā attālumā no pirts vai kādas telpas, kur noskaloties un siltumā noģērbties. Lai gan Klāvs stāsta, ka tieši kontrasts, ko var izbaudīt no karstas pirts, mērojot ceļu pa sniegotu taciņu līdz baļļai, arī esot tas labākais – skudriņas pa visu ķermeni noskrienot un mundruma pietiek ne vienai nedēļai vien. Taču tas nu gan, ka cilvēkiem ar sirds slimībām šīs procedūras neiesaka, nav joki. Andris zina arī tādus, kas pēc pirts metas ledainā āliņģī un tad dodas sildīties baļļā, cits atkal prasot tikai baļļu, taču šis esot gana demokrātisks izklaides veids, kas ļauj katram baudīt to, kā labpatīkas.
No praktiskiem padomiem Klāvs iesaka neaizmirst paķert līdzi cepuri, jo, ilgāk sēžot ziemas salā baļļā, galva noteikti salšot. Tīri higiēnisku apsvērumu dēļ, pirms kāpt baļļā, noteikti vajadzētu nomazgāties dušā vai vismaz noskaloties, bet citādi nekādu īpašo noteikumu nav. Pieredze rāda, ka latviešiem patīk baļļā sēdēt kompānijā, sarunāties, jokot un atslābināties, tādējādi bez priekam ķermenim gūt arī garīgu labsajūtu. "Tas process vilina cilvēkus visvairāk, tas ir kaut kas neparasts un neikdienišķs, tāpēc arī baļļā var labi atpūsties," Andra secinājumi ir vienkārši.
Tikmēr izpētīts, ka karsēšanās baļļā uzlabo veselību un nodrošina baudpilnu atpūtu, jo ūdens temperatūra te tiek uzturēta 38 līdz 45 grādu robežās, kas cilvēka ķermeni uzsilda vienmērīgi un dziļi. Atšķirībā no pirts, kur galva atrodas daudz karstākā gaisā nekā pārējas ķermeņa daļas, baļļā ķermenis atrodas karstumā, bet galva vēsumā, līdz ar to organismam tiek radīti labvēlīgi apstākļi siltuma uzņemšanai caur ādu un netiek pārslogota elpošanas sistēma. Turklāt ūdenī cilvēka ķermenis atslābinās, līdz ar to nomierinās arī nervu sistēma un atjaunojas spēki. Tātad bez karsēšanās var izbaudīt arī svaiga gaisa un tvaiku iedarbību, kā arī hidroterapiju. Turklāt kontrasti dod iespēju nostiprināt imunitāti, palīdz vieglāk tikt galā ar dažādām ligām un uzmundrina.
Japāņi pirms ieiešanās baļļā aplaistās ar karstu ūdeni. No 45 līdz 50 grādu karstajā ūdenī viņi uzturas 10 līdz 15 minūtes, tad ietinas halātā vai palagā, kā arī vēl papildus vilnas segā, atguļas un turpina svīst vienu stundu, pēc tam noslaukās un dodas mierīgā pastaigā. Varat rīkoties līdzīgi, vai arī vasarā izmantot baļļu atvēsinošai peldei pēc parastās pirts un arī ziemā var nevis krist ledusaukstā āliņģī, bet atvēsināties mērenas temperatūras ūdenī baļļā. "Vasarā ir sava garša, bet ziemā atkal temperatūras atšķirību dēļ sajūtas pavisam citas," skaidro "Verbeļnieku" saimnieks, kurš pats iesaka baļļā uzturēties vismaz 15 līdz 30 minūtes. Baļļu iespējams uzkarsēt tiem, kam patīk karstāks ūdens, bet citi tikmēr var atdzesēties, iekrītot sniegā vai pasēžot uz baļļas malas.
"Iedomājieties, jūs ar savu ģimeni baļļā, šampanieša glāzēm rokā, sēžat siltā ūdenī, sniegotā naktī zem zvaigznēm un sagaidāt Jauno gadu," idilli uzbur Andris Zaļkalns. Bet Klāvs Vikmanis noteic, ka nav sastapis vēl nevienu, kas no baļļas būtu izkāpis īgns vai neapmierināts. Tāpēc šo piedzīvojumu vērts izmēģināt ne tikai romantiķiem.