Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/12/8816274t1hc8b9.jpg)
Aizpagājušā un pagājušā gadsimta mijā eiropieši sāka pastiprināti interesēties ne tikai par Āzijas garšvielām un zīdu, bet arī par dzīvniekiem. Tad uz Eiropu tika atvesti gan dažnedažādi suņi, gan kaķi, no kuriem vēlāk selekcionāri veidoja šķirnes. Lai gan amerikāņi šai ziņā nebija tik žiperīgi un parasti savai gaumei mēdza pielāgot Vecajā pasaulē radītās šķirnes, reizumis viņi arī paši kaut ko pasāka ar Āzijas aborigēnajiem dzīvniekiem.
Viltīgā aziāte
Tā ap 1930. gadu kuģa ārsts Džozefs Tomsons no Birmas uz Kaliforniju pārveda kādu jauku kaķenīti, kuru nosauca par Vong Mau. Viņš domāja, ka viņa ir tumsnēja siāmiete, tāpēc piedāvāja viņai par vīru Siāmas runci ar tumšbrūnām iezīmēm, bet... siāmieši neiznāca... Tad viņš devās pie ģenētiķa, uzvārdā Killers, kurš konstatēja, ka doks kļūdījies – viņa Vong Mau, protams, esot glīta jauna dāma, bet ne siāmiete. Viltniece bija savu saimnieku piemānījusi.
Kas viņa bija? Senajā Siāmas Kaķu grāmatā aprakstīti ļoti līdzīgi ņaudētāji, kurus dēvēja par supalakiem vai thongdaengiem. Viņi mituši klosteros (gluži tāpat kā daudzu citu mūsdienu Austrumu izcelsmes šķirņu priekšteči), tālab uzskatīti par svētiem dzīvniekiem. Šādus kaķus savos namos godprātīgi uzturējuši arī augstmaņi, ticot, ka svētie astaiņi nes laimi un vairo bagātību.
Kādā krāsā?
Nav zināms, vai pie bagātības tika pats Tomsons, taču mierā viņš nelikās un turpināja savu mīluli pārot ar siāmiešiem, bet vēlāk centās nostiprināt izveidoto tipu, krustojot savā starpā brālēnus un māsīcas. Vecais vīrs jūsminājās par slaidajiem, elegantajiem un graciozajiem kaķiem. Galu galā sajūsminājās tiktāl, ka nolēma reģistrēt jaunu šķirni – Burmas kaķi (angļu rakstībā Birmas valsts nosaukumā burta i vietā ir u, un tāds arī iegājies šķirnes nosaukums). 1936. gadā tas arī tika izdarīts, bet pāris gadus vēlāk jaunās šķirnes pārstāvji piedalījās pirmajā lielajā izstādē.
Pēc Otrā pasaules kara daži burmieši tika atvesti uz Angliju (saskaņā ar vieniem avotiem tas noticis 1947. gadā, saskaņā ar citiem – 1949. gadā), un tur nu pie darba ķērās britu selekcionāri. Līdz tam Burmas kaķi bija tikai brūnā krāsā. Angļiem izdevās iegūt šo kaķu pēcnācējus arī ar citu kažoka krāsu, un mūsdienās sastopami Burmas kaķi ar vairāk nekā desmit dažādiem krāsojumiem. Par laimi šķirnei, briti eksperimentējuši vienīgi ar kažoka krāsu, turklāt ievērojot principu, ka katram kažoka matiņam jābūt vienkrāsainam. Ir gan pāris īpatnību. Kaķēnam piedzimstot, viņa īstenā krāsa nojaušama vien pēc purniņa; tikko dzimušu mincīšu kažociņš ir daudz gaišāks, nekā izveidosies vēlāk. Turklāt krāsas tonis atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras – tai pazeminoties, krāsojums kļūst tumšāks un intensīvāks.
Auguma proporcijas nav mainītas. Toties briti burmiešus izmantojuši jaunas šķirnes radīšanai. Krustojot Burmas kaķus ar šinšillām (protams, kaķiem, nevis grauzējiem), radīta šķirne, ko dēvē par burmillu.
Kāds ir mūsdienu Burmas kaķis? Slaids, taču ne īpaši garš. Muskuļots un eleganti atlētisks kā sporta vingrotājs. Atšķirībā no daudziem Austrumu izcelsmes kaķiem burmiešiem galva nav tik izteikti ķīļveidīga. Par austrumnieciskajām saknēm liecina vien ieslīpās acis un tālu viena no otras novietotās paplatās ausis.
Lūdzu uzmanību
Burmieši īsā apmatojuma dēļ ir viegli kopjami. Pie sukas (un vēl jo vairāk – vannošanas) jāķeras gaužām reti. Ar savu kažociņu šie kaķi ļoti sekmīgi tiek galā paši. Turklāt atšķirībā no dažu garvilnas šķirņu pārstāvjiem viņi nemēdz aizdambēt gremošanas traktu ar spalvu kumšķiem, tāpēc par īpašu barību saimniekam nav jārūpējas.
Pie šo kaķu plusiem tiek minēta spilgtā individualitāte, elegance un arī inteliģence. Šiem dzīvniekiem ļoti patīk rotaļāties. Ja mājās ir bērns, tad skaidrs, ka viņš būs galvenais kaķa kompanjons ikdienas darbos un nedarbiņos. Ar burmieti mājās nekad cilvēks nejutīsies vientuļš, un arī jautrība nebūs tālu jāmeklē.
Taču ir arī šādi tādi visnotaļ relatīvi mīnusiņi. Šie kaķi ir īsti siltummīļi, jutīgi pret caurvēju (bet tas jau netīk nevienam kaķim). Viņi prasa pastāvīgu uzmanību. Tomēr, lai gan burmieši pieskaitāmi tiem kaķiem, kuri vairāk pieķeras saimniekam, ja ar mīluli regulāri un gana daudz nekontaktējas, viņš var kādā nejaukā brīdī doties laimi meklēt pasaulē.
Iespējams gan, ka viņam vienkārši sakārojies palūkot, kas jauks atrodams aiz dzīvokļa durvīm. Jo sevišķi tas piekodināms kaķu laikā, kad burmieši skaļā balsī pauž savas mīlas alkas (lai gan burmiešu balss nav tik skaļa un nejauka kā viņu radiniekiem siāmiešiem, daudzdzīvokļu namā šādi koncerti varētu nepatikt kaimiņiem).
***
BURMAS KAĶIS
(Burmese)
Izcelsmes valsts: ASV
Svars: ap 4 kg
Augums: vidēja lieluma kaķis
Ķermenis: kompakts, muskuļots, pakaļkājas mazliet garākas par priekškājām; galva noapaļota, pastrupa ķīļa veidā; ausis vidēji lielas, tālu viena no otras, mazliet noliektas uz priekšu; aste vidēji gara
Acis: ieslīpas, no dzintardzeltenām līdz vara krāsai, zilganzaļas vai zaļganas
Apmatojums: īss, piegulošs, mīksts, bez pavilnas
Krāsa: reģistrētas vairāk nekā
10 varietātes; senākās krāsas ir brūna, zila un violeta
Viegli kopjams
Aktīvs
Rotaļīgs