Kad gatavojos tikties ar Apē dzīvojošo svarcēlāju Māri Neideru, cerēju ieraudzīt spēkavīru, kurš līdzinās Viktoram Ščerbatiham vai Raimondam Bergmanim. Izrādījās, ka viņš ir gara auguma, tomēr ne tik izteikti muskuļots kā pazīstamie sportisti.
Saglabā atlētisku augumu un spēku (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
M.Neiders 31 gadu nodarbojas ar spēka sporta veidiem. Vai ir spēcīgi muskuļi? Māris nelepojas, bet skaidro, ka savu ķermeni pārvalda brīvi. Viņš atzīst, ka sevišķi vecākiem vīriem šis sporta veids ir īsti piemērots. “Tas nav ātrs, turklāt vīriešiem spēks ilgi saglabājas. Bumbu spēles un skriešanas ir vairāk piemērotas jaunajiem, bet svaru stieni pacilāt varu. Kāpēc ne?” spriež vīrietis.
Svaru stienis pievelk kā magnēts
Tiesa, jaunībā viņš varēja pacelt vairāk. 23 gadu vecumā ir gūta uzvara Latvijas lauku sporta biedrības “Vārpa” junioru sacensībās. Toreiz viņš uzcēla 152 kilogramus. Raušanā labākais rezultāts bija 117 kilogrami. Tie nav izcili sasniegumi, bet atbilda pirmajai sporta klasei. Svarcelšana iepatikusies kopš 1975.gada, kad mācījās Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā. Tolaik tuvi bija dažādi sporta veidi, bet tehnikuma gaitenī bija novietots svaru stienis. Tas kā magnēts pievilka jauniešus, kuri, to cilājot, vēlējās apliecināt savu spēku. Māris pamēģināja - atdeva mazo pirkstiņu, bet svarcelšana paņēma visu roku.
Studijas un arī treniņus viņš turpināja Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. Tur bija labs treneris Edmunds Jansons, pie kura vēl tagad bijušais audzēknis brauc uz sacensībām.
“Padomju varas gados sporta nodarbības bija par brīvu, tāpēc bija labas iespējas trenēties un piedalīties sacensībās. Startēju un guvu arī labus rezultātus. Tolaik karjeru sāka arī Viktors Ščerbatihs, esam pat bijuši vienās sacensībās. Tagad viņš ir Saeimas deputāts. Arī es balsotu par viņu, ja būtu Vidzemes apgabala sarakstā,” smejas M.Neiders.
Pauerliftings ir vieglāks un populārāks
Kad sāka strādāt, vairs nebija iespēju cilāt svarus, tāpēc M.Neiders pārgāja uz svara bumbām. Latvijas čempionātā ieguva pat trešo vietu. Tagad par svarcelšanu populārāks kļuvis pauerliftings, tāpēc viņš pievērsies tam. M.Neiders uzsver, ka tas ir krietni jaunāks sporta veids nekā svarcelšana, tas Latvijā pazīstams 20 gadus. Grigorijs Melkumjans deva pamatīgu grūdienu šī sporta veida attīstībai Alūksnes rajonā. Tagad viņš aizbraucis, bet sportisti iesākto turpina. Divas reizes gadā notiek sacensības. “Vienmēr kaut ko atrodu. Kad Alūksnē izveidoja pauerliftinga klubu, tā rīkotajās sacensībās piedalījās arī apenieši,” saka Māris. Arodvidusskolā audzēkņus pauerliftingā trenē Juris Ozoliņš.
Svarcelšanā patstāvīgi mājās trenējas Apes jaunietis Jānis Repulis, kurš par padomdevēju izvēlējies M.Neideru. Vai viņš gūs ievērojamus panākumus, Māris neņemas prognozēt.
“Svarcelšana ir smags fizisks darbs, bet jauniešiem nereti mainās intereses. Tiesa, Jānis ir nopietni pievērsies šim sportam. Var redzēt, ka viņš ir kļuvis fiziski spēcīgāks,” vērtē M.Neiders. Svarcelšana ir sarežģītāka un grūtāka nekā pauerliftings, toties tā ir olimpiskais sporta veids. Māri pārsteidz, ka tagad svarcelšanas sacensībās ir maz dalībnieku, arī rezultāti sportistiem ir vāji. Valstī ir tikai dažas pilsētas, kur šis sporta veids vēl ir cieņā.
Spēkavīru sacensībām maz līdzjutēju
M.Neiders sajūsminās par Apes hokeja klubu. Tā komandas spēles ir gada notikums. Vai arī svarcelšanas sacensības tā spētu aizraut? Svarcēlājs šaubās. Tikai Aizkrauklē viņš vērojis daudz aizrautīgus līdzjutējus vietējiem spēkavīriem. “Tas ir smags sports. Turklāt viss balstās uz naudu. Lai nopelnītu svarcelšanā, ir jābūt tādam kā Viktors Ščerbatihs vai spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Lai gan stieni iegādāties nav problēmu, tādus rezultātus sasniegt katrs nespēj, tāpēc izvēlas kaut ko vieglāku.
“Tiesa, nav slikti cilāt svaru stieni arī sevis dēļ,” secina M.Neiders. Viņam mājās ir statīvs ar svaru stieni, tāpēc var trīs četras reizes nedēļā trenēties un stiprināt visas muskuļu grupas.
“Katru dienu vairs nevaru, jo organisms neatjaunojas. Man svars ir 100 līdz 110 kilogrami, bet ir jābūt 150 kilogramiem, lai paceltu tādu svaru kā Viktors Ščerbatihs,” skaidro sportists.
Svaru stieni cilāt, protams, var vienatnē, bet ir vajadzīgas speciālistu konsultācijas, kādus vingrinājumus izvēlēties un kā pareizi trenēties. Tāpat sacensībās vīri dalās pieredzē. Daudz informācijas un video var redzēt internetā. Kas ir trenējušies svarcelšanā, tiem ir vajadzīga regulāra sportiskā slodze. Ja kādu laiku nav bijis iespēju cilāt stieni, Māris uzreiz to jūt. Nevar būt tā, ka ir sasniegts noteikts līmenis un var atpūsties. Ja netrenēsies, tad to zaudēs.
Vīrietis nedrīkst būt vājš
M.Neiders veterānu sacensībās iegūst otro, trešo vietu, bet 2002.gadā bija uzvarētājs. “Reizēm tiek godalgota vieta, reizēm - ne. Tas nav galvenais. Patīk startēt, būt tajā vidē un redzēt, kā veicas citiem. Ja nekas cits netiek, tad vismaz pats labāk jūtos. Tagad laiks ir skarbs, vīrietis nedrīkst būt vājš,” uzskata M.Neiders.
Pēdējās sacensībās Rēzeknē viņš pacēla 130 kilogramus un ierindojās piektajā vietā. Mārim ir svarīgi uzvarēt, kad sacenšas ar sava vecuma vīriem. Sīvākais konkurents ir cēsnieks Aigars Āboliņš, kuram pēdējā laikā izdodas pacelt vairāk.
“Katram ir jāzina savs rezultāts un jācenšas to kaut nedaudz uzlabot. Tad ir prieks par katru sasniegumu. Man tā latiņa šobrīd ir 130 kilogrami. Tas ir normāls rezultāts, kad tuvojas 50. Agrāk veterānu grupā bija maz dalībnieku, bet pavasarī sacensībās bija 13. Tie visi atgriezušies šajā sportā,” uzsver sportists.
M.Neiders uzskata, ka Alūksnes rajonā vajadzētu rīkot sacensības starp pagastu komandām, kurās varētu startēt arī spēcīgākie vīri. Viņš bija uzaicināts par tiesnesi šāda veida sacensībām kaimiņu - Gulbenes - rajonā. “Cīnījās divas dienas dažādos sporta veidos. Man žēl, ka mums tādu sacensību sen vairs nav,” salīdzina M. Neiders. Viņš gribētu, lai āri te varētu sacensties 20 svara bumbu cēlāji un tiesnesis būtu no Gulbenes.