/nginx/o/2018/07/12/8827997t1h10a6.jpg)
Internetā un žurnālos lasāmais virsraksts «Pasaulē skaistākā vīrieša ķermeņa īpašnieks ir no Vecumniekiem» šķiet intereses vērts. Ar sociālo tīklu palīdzību noskaidrot personību un sadabūt mobilā telefona numuru nav problēmu.
Pasaulē skaistākā vīrieša ķermeņa īpašnieks - Romāns (119)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saltā novembra nogales vakarā tiekamies Rīgas kafejnīcā. Romāns Voitaņecs ierodas plānā rudens mētelītī, bez cimdiem un it kā taisnodamies atvainojas par savu ne īsti piemēroto apģērbu. Vēl tikai iepriekšējā dienā viņš atlidojis no Latīņamerikas valsts Panamas, kur baudījis trīsdesmit grādu karstumu. Saruna, kā jau bija gaidāms, sākas par konkursu un titulu.
Nemitīgi novēro
«Skan iespaidīgi – «pasaulē skaistākā vīrieša ķermeņa īpašnieks»,» saku Romānam un gaidu lepnu atzīšanos, ka viņš tāds arī jūtas. Nedaudz kautrīgi, taču pašpārliecināti Romāns atzīst, ka šis tituls viņu priecē.
Tomēr tas nav piešķirts tikai par viņa vizuālo tēlu, bet arī par daudzām saturīgajām atbildēm intervijās.
«Desmit dienu laikā piedalījāmies daudzos pasākumos, prezentācijās, arī smalkās pieņemšanās, piemēram, galvaspilsētas mērijā. Ar mums strādāja stilisti, modes mākslinieki, fotogrāfi. Taču visu laiku bija jūtams, ka mūs vēro, vērtē, ieklausās sarunās, tā ka fināla rezultātu noteica daudzu vērtējumu kopsalikums,» konkursa būtību izskaidro Romāns. Sacentās 35 vīrieši no visas pasaules; viņu konkursam pieteica aģentūras «Mis Latvija» vadītāja Inta Fogele.
Praktiska profesija
Pēc tam Romāns stāsta par savu ikdienas darbu elektroietaišu inženiera specialitātē, piemin vecāku regulāru apciemošanu Vecumniekos, kur katru reizi ir paveicams kāds lauku darbs. Zeme dārzā jāuzrok, malka jāsaskalda.
Viņa praktisko darbu uzskaitījumu pārtraucu ar jautājumu: «Tev patīk būt skaistam?» Manu sarunu biedru tas nemaz nesamulsina. «Tas noteikti nav mans dzīves mērķis, taču tā ir iespēja, ko izmantoju.
Es kopju un trenēju savu ķermeni. Kamēr tas ir vizuāli citiem baudāms, es to izmantoju. Man tagad ir 27 gadi, un es saprotu, ka visu mūžu skaistulis nebūšu.
Tāpēc man ir praktiska profesija, citas intereses, taču tas pašlaik netraucē arī skaistuma demonstrēšanai,» malkodams kafiju un ar skatienu novērtēdams kafejnīcā esošās meitenes, atzīstas Romāns.
Vajadzīgas smadzenes
Sarunas gaitā noskaidroju, ka viņam patīk pievērst sev uzmanību, būt sieviešu novērtētam. Vaļsirdības brīdī puisis atzīst, ka dabūt meiteni gultā varētu varbūt pat stundas laikā, taču tas noteikti nav viņa pašmērķis. «Man patīk slaidas blondīnes.
Sievieti ieraugot, novērtēju viņas seju, matus, ieskatos, kā ir kopti nagi. Ja sieviete spēj un prot sakopt sevi, tad viņa, ja būs vajadzīgs, spēs parūpēties arī par vīrieti.
Taču līdzās ārējam tēlam man ir svarīga vēl kāda nianse – kas meitenei darās galviņā,» Romāns sāk sava sievietes ideāla uzskaitījumu. Šķiet pašsaprotami to dzirdēt no vīrieša, kurš arī savai personībai izvirzījis pietiekami augstas prasības.
Tomēr pirms sarunas par Romāna dzīves mērķiem un nākotnes ideāliem uzdodu viņam varbūt ne visai tīkamu jautājumu: «Uzzinot par manu iecerēto tikšanos ar tevi, bija kolēģes, kas strikti pauda savu viedokli: «Viņam nekā cita, izņemot skaistu ķermeni, nav. Viņš noteikti ir gejs. Kārtējais saldais cukurdupsītis.» Kā tu sadzīvo ar šādiem vērtējumiem? Kāpēc sabiedrība ir šādu stereotipu varā?»
«Neatvainojies, esmu pie tā jau pieradis. Joprojām cilvēki Latvijā ļoti labprāt grib saredzēt visur tikai negatīvo. Ja kāds vēlas kaut ko sasniegt, vispirms viņā tiek meklēti dažādi, pat neesoši trūkumi, negatīvais.
Ja sieviete gūst panākumus, piemēram, kā modele, tad viņa noteikti guļ ar visiem vīriešiem pēc kārtas.
Ja vīrietis vēlas būt skaists un rūpējas par savu izskatu, tad viņš ir gejs. Es zinu, kas es neesmu, un tādējādi spēju stāvēt pāri šādiem sabiedrības aizspriedumiem. Man patīk uzturēt savu ķermeni labā formā, tādējādi rūpējos arī par savu veselību. Tas viss mans noslēpums,» tā R. Voitaņecs.
Dzīve saplānota
Romānā veiksmīgi sadzīvo divi šķietami pretstati. Vēlme eksponēties, baudīt sava vizuālā tēla apjūsmošanu, būt uzmanības centrā viņā savienota ar precīzu, mērķtiecīgu savas dzīves plānošanu. Turklāt puisis pašaizliedzīgi cenšas sasniegt vienu izvirzīto mērķi, tad noteic nākamo virsotni un dodas iekarot to.
«Esmu prātīgs, mērķtiecīgs cilvēks, kuram ir savs dzīves uzdevumu saraksts. Iesākto darbu vēlos paveikt nevis ātrāk, bet gan pēc iespējas labāk. Esmu tā ģimenē audzināts.
Tagad man, piemēram, ir uzdevums iekārtot savu dzīvesvietu. Tāpat es zinu, ka precēšos ne ātrāk kā pēc 30 gadu vecuma.
Kad man būs četrdesmit, piecdesmit gadu, ar ģimeni došos apceļot pasauli,» Romāns atklāj savu dzīves plānojumu.
Vajadzīgs adrenalīns
Vairāk nekā divu stundu ilgajā sarunā sevi pieķeru pie domas, ka Romāns ir interesants un saistošs sarunu biedrs. Līdzās prātīga cilvēka dzīves atziņām viņš nekautrējas nosaukt arī savas citādās rakstura šķautnes. «Man nepatīk saņemt dāvanas, tādas formālas veltes, piemēram, svētkos. Nevēlos savu dzīves telpu piekrāmēt ar niekiem. Bet man ir kāds neparasts sapnis, tu tikai nesmejies. Es kādā dienā gribētu būt tik slavens, ka man nāktu klāt cilvēki un lūgtu autogrāfus. Arī tāds īpatnis es esmu.
Vēl man patīk riskēt, dzīvē vajadzīgs adrenalīns. Kad esmu to ieguvis, pāris mēnešu ir miers. Arī šis konkurss Panamā, gatavošanās tam, pārlidojumi, piedzīvojumi lieliski uzkarsējuši asinis. Kādu laiku strādāju kazino. Iepazinu šīs izklaides industrijas aizkulises un atradu spēku tajā neiesaistīties.
Ir trīs lietas, no kurām es atturos, – alkohols, azartspēles un narkotikas.
Vēl man patīk ātri braukt ar moci. Esmu uz kādas mūsu šosejas izspiedis 254 kilometrus stundā. Laikam tas dažādu tautību asiņu sajaukums manī neļauj man būt rātnam un mierīgam. Tomēr galvu cenšos nepazaudēt. Ja arī ķermenis kādreiz vairs nebūs tik skaists, prātīga galva taču vienmēr noderēs,» tā Romāns Voitaņecs.