LPAA sāks auto virsbūvju remonta uzņēmumu sertificēšanu

Konferences atklāšanā LPAA prezidents Andris Kulbergs uzsvēra bezatbildīgās situācijas draudus, kad transporta līdzekļu, kas ir paaugstinātas bīstamības objekti, apkopes un remontu nozarē praktiski nepastāv valstisks regulējums, pretstatā, piemēram, medicīnas, pārtikas aprites un citām jomās, kas ietekmē cilvēku veselību.

Apdrošināšanas sabiedrības "If P&C Insurance" valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs salīdzināja patērētājam ērtu viesnīcu izvēles iespēju, vadoties pēc piešķirto zvaigžņu skaita, kas nosaka vispāratzītas kvalitātes līmeņus. Līdzīgs risinājums no apdrošinātāju puses tiek sagaidīts arī no automašīnu pēc avārijas remonta uzņēmumiem, kad apdrošinātājam kopīgi ar auto īpašnieku, ir jāizvēlas piemērotākais virsbūvju remonta uzņēmums (VRU), lai veiktu kvalitatīvu auto remontu.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa un "Moller Baltic Import" pārstāvis Artūrs Cjunskis izsmeļoši izskaidroja patērētāju tiesības un izvēles iespējas realizēt savas intereses automobiļu ekspluatācijas laikā, īpaši tika izskaidrotas pušu (pircējs – pārdevējs) saistības auto garantijas periodā. Ingus Rūtiņš, LPAA viceprezidents, sniedza detalizētu nozares uzņēmumu analīzi, saistībā ar komerciālās darbības rādītājiem – gada apgrozījums, darba algas, pakalpojumu cenas un nodokļu nomaksa. Ap 80 % no uzņēmumiem joprojām nemaksā visus nodokļus – gan PVN, gan jo īpaši sociālos, kas turpmāk izraisīs tālejošas negatīvas sekas visai sabiedrībai kopumā.

Ināra Pētersone, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, atzīmēja pozitīvo nozīmi sadarbības līgumam ar LPAA, kas dod iespējas straujāk un efektīvāk sakārtot auto biznesa nozari un nozares pārstāvju sagatavotais virsbūvju remonta uzņēmumu sertifikācijas process būs efektīgs ilgtermiņa instruments šajā virzienā.

Gints Gailis, Latvijas virsbūvju remontētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, prezentēja Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījuma rezultātus par 1 darba stundas izmaksām Latvijas virsbūvju remonta uzņēmumos. Pētījumā secināts, lai uzņēmums spētu nodrošināt profesionālu, kvalitatīvu pakalpojumu un maksātu nodokļus, tad 1 darba stundas pašizmaksa ir vidēji 18,- LVL, bet uzņēmējdarbības motivācijai un attīstībai ir nepieciešama arī peļņa, tāpēc reālais vienas darba stundas izcenojums ir vismaz 20 LVL. Joprojām sastopamie piedāvājumi veikt darbus par 10, 12 vai 15 LVL stundā tikai norāda uz negodīgu konkurenci, valsts un klientu apkrāpšanu.

Konferences nobeigumā LPAA valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs prezentēja sertifikācijas procesa modeli, kurš paredz, ka sertifikācijas nolikumu, vērtēšanas kritērijus un pašu sertifikācijas procesu uzraudzīs Sertifikācijas uzraudzības padome, kuras sastāvā ir desmit organizācijas – ar auto nozari saistītas nozaru asociācijas un valsts iestādes, ieskaitot CSDD, VID, PTAC. Neatkarīgi eksperti izvērtēs remonta uzņēmuma atbilstību izstrādātajiem kvalitātes kritērijiem un sertifikāta izsniedzējs būs LPAA, kuras pārziņā būs arī sertifikācijas procesa administrēšana. Saņemtās sūdzības izskatīs ad hoc strīdu izskatīšanas komisija, kura sastāvēs no trīs uzraudzības padomē esošo organizāciju pārstāvjiem. Sertifikācijas pamatdokumentus – nolikumu un vērtēšanas kritērijus, ir izstrādājusi LPAA, konsultējoties ar valsts iestādēm. Sertifikāta iegūšanai varēs pieteikties jau no nākamā gada, visi sertifikācijas dokumenti, servisu saraksts, kuri ir ieguvuši sertifikātu un cita informācija, kas attiecas uz sertifikāciju, ir pieejama mājas lapās www.sertifikacija.lv un www.lpaa.lv.

VRU sertifikācijai ir trīs līmeņi: A, B, C. Vienkāršākais - C līmenis būs zemākā kvalifikācija, kas liecinās, ka uzņēmums var veikt vienkāršus virsbūvju remonta darbus pēc-garantijas perioda transporta līdzekļiem, B – vidējais kvalifikācijas līmenis - uzņēmums var veikt arī vidēji sarežģītus virsbūvju remonta darbus garantijas perioda transporta līdzekļiem, savukārt A līmenis - augstākās kvalifikācijas līmenis - uzņēmums var veikt visu sarežģītības pakāpju virsbūvju remonta darbus, ieskaitot alumīnija un kompozītmateriālu virsbūvēm to garantijas periodā.

LPAA un VID 2010.gada nogalē noslēgtā vienošanās paredz sniegt sertificētajam auto remonta uzņēmumam priekšrocību – ar preventīviem nodokļu administrēšanas pasākumiem pakāpeniski panākt sertificējamā uzņēmumā pilnīgu nodokļu nomaksu. LPAA prognozē, ka 2012.gadā tiks sertificēti vismaz 40 virsbūvju remonta uzņēmumi, katru nākamo gadu sertificēto auto VRU skaitam pieaugot vidēji par 10% līdz 20% ar sertificēto uzņēmumu ģeogrāfisko izvietojumu ne vairāk kā 50 km rādiusā vienam no otra.

Sulevs Narusks, "Igaunijas autotirgotāju un remontētāju apvienības" valdes loceklis prezentēja pozitīvos rezultātus pirms četriem gadiem Igaunijā uzsāktajai brīvprātīgai nozares uzņēmumu sertifikācijai: šobrīd Igaunijā ir 36 sertificēti uzņēmumi, kas aizņem 55% no tirgus apjoma, kur pārējie aptuvenie 150 mazās remonta darbnīcas izpilda galvenokārt sīkus remonta darbus vecāka izlaiduma automašīnām. Pie tam Igaunijas auto parks ir tikai par 10% mazāks kā Latvijā.

"Sertifikāts būs apliecinājums, ka VRU ievēro godīgas konkurences principus un godīgu komercdarbības praksi, nemaldina patērētājus, kā arī godīgi maksā visus nodokļus, darbinieki saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu. Patērētājs būs pārliecināts, ka sertificētā servisā saņems profesionālu, kvalitatīvu pakalpojumu. Sertifikāts apliecinās, ka patērētājs pirms pakalpojuma saņemšanas tiks iepazīstināts ar pakalpojuma cenām un visi darbi, to izmaksas, tiks savstarpēji saskaņoti. Sertifikāta esamība, viennozīmīgi, norādīs uz tiem nozares komersantiem, kuri vēlas strādāt godprātīgi, nekrāpjot savus klientus", uzsver LPAA valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Konferences noslēgumā LPAA viceprezidents Ingus Rūtiņš uzsvēra, ka "virsbūvju remonta uzņēmumu sertifikācijas ieviešana Latvijā ir tikai pirmais solis, lai uzlabotu auto tirdzniecības un remonta pakalpojumu kvalitāti, nākotnē uzmanību pievēršot arī lietotu auto tirdzniecībai, kur klientu apkrāpšana joprojām sit augstu vilni."