Vides aktīvisti apņēmušies izbalsot ĢMO no Eiropas (12)

Miljons iemeslu

Parakstu vākšanas kampaņa internetā uzsākta, pateicoties izmaiņām Lisabonas līgumā, kas dod eiropiešiem iniciatīvas tiesības, pieprasot mainīt ES likumus. Ģenētiski modificētās pārtikas pretinieki izmanto šo iespēju, steidzot apvienot zaļi domājošos eiropiešus.

Miljonais ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) noliedzējs piereģistrējies jau pirms vairākām nedēļām, bet „Greenpeace” interneta vietnē ievietotais paziņojums liecina, ka organizācija izvirzījusi nākamo mērķi – iegūt 1,5 miljonus atbalstītāju. Tas gan ļautu vienīgi apzināties ĢMO pretinieku lielo pulku, jo iesniegšanai Eiropas Komisijā (EK) pietiek ar miljons eiropiešu parakstu, lai EK būtu pienākums sūdzību izskatīt. Vides aktīvistu organizācijas petīciju jau nosaukušas par „vairāk nekā vienu miljonu iemeslu ieklausīties sabiedrībā”. 9. decembrī organizācijas iesniegušas savas prasības ES Veselības un patērētāju politikas komisāram Džonam Dalli . „Greenpeace” un „Avaaz” uzskata, ka jānosaka moratorijs ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanai, kamēr to ietekme nav zinātniski pilnībā izpētīta. Pašmāju vides aktīvisti no organizācijas „Zemes draugi” pārstāve Zane Ruģēna-Bojāre pastāstīja, ka „Greenpeace” un „Avaaz” parakstu vākšanas akcijā iesaistījušies arī Latvijas iedzīvotāji.

Latvija – pret ĢM, par pētījumiem

Pēc statistikas aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu un izmantošanu pārtikā. Jau 91 novadi (no 109) noteikuši aizliegumu savās teritorijās audzēt ģenētiski modificētu kultūraugus, bet sešos novados šobrīd vēl noris sabiedriskās apspriešanas. Kopumā Eiropas Savienībā 4713 pašvaldības ir no ĢMO brīvas teritorijas.

Vides ministrijas Parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa pagājušajā nedēļā Vides ministrijā notikušajā starptautiskajā konferencē „Ģenētiski modificēti augi un pārtika – Eiropas nākotne vai posts?” informēja, ka sabiedrībā par ĢMO dominē negatīvs vai piesardzīgs viedoklis, bet savu prezentāciju pabeidza ar jūras krasta foto un teikumu – „Lieliska vieta, kur būt brīviem no ĢMO”.

No 7. – 14. decembrim Latvijā notika „Brīvs no ĢMO” nedēļa. Pasākumu koordinatore Zane Ruģēna-Bojāre atzīst, ka nedēļas ietvaros notikušie pasākumi, lai arī nav bijuši plaši apmeklēti, tomēr atsaucība bijusi gana liela. „ĢMO tēma ir visai mīklaina un tas ir lielākoties informācijas trūkuma dēļ,” pārliecināta Z. Ruģēna-Bojāre. „Latvijā ir maz ĢMO atbalstītāju. Manuprāt, ģenētiskā modificēšana nav ne laba, ne slikta, bet tā tiek izmantota bez pienācīga novērtējuma, pārtikas un lauksaimniecības apritē iekļaujot nepārbaudītas lietas ar neparedzamām sekām,” viņa uzskata.

Lai arī mazskaitlīgs, tomēr pretējais viedoklis Latvijā pastāv, atzīst Z. Ruģēna-Bojāre, „bet arī ĢMO atbalstītājiem nav faktu, ko likt galdā, jo Latvijas zinātnieki nav veikuši pētījumus.”

„Pašvaldības un Vides ministrija ir skaidri pateikuši savu noliedzošo nostāju, bet, piemēram, Ungārijā tas ir noteikts nacionālā līmenī. Izpratne par ĢM sabiedrībā ir minimāla, pastāv daudz aizspriedumu un mītu, kliedēt tos – tas ir primārais uzdevums. Es to nesauktu par cīņu pret ĢMO, bet gan drīzāk par elementāru informēšanu,” atzīst Z. Ruģēna-Bojāre.

„Zemes draugi” uzskata, ka Latvijā ir ierobežotas iespējas izvēlēties ĢMO nesaturošu pārtiku, jo ir grūti pamanāms marķējums uz produktiem, kā arī veikali kūtri pilda likuma prasību novietot ĢMO saturošos produktus savrup, savukārt ēdināšanas iestādēs nav informācijas par ĢMO saturošu produktu izmantošanu.

Latvijā neaudzē nevienu no divām ES šobrīd atļautajām ģenētiski modificētajām kultūrām – kukurūzu un cieties kartupeļus. Tomēr tirgot ģenētiski modificētu pārtiku Latvijā ir atļauts, turklāt to piedevu veidā satur arī Latvijā ražoti produkti.