Cēsu Pils parkā aizvadītās nedēļas nogalē sabojāti astoņi no 47 lukturiem.
Cēsu pašvaldības aģentūras "Vidzemes vēstures un tūrisma centrs" saimnieciskās nodaļas vadītājs Juris Markovs pastāstīja, ka šis ir trešais vandalisma gadījums Pils parkā. Pirmais noticis jau nākamajā dienā pēc lukturu uzstādīšanas - tika sadauzīti 18 lukturi. Otrajā reizē vainīgie noķerti, samaksājuši zaudējumus par diviem sabojātiem lukturiem un nolauzto karoga kātu. Vainīgie teikuši - sadzērāmies, nebija kur dusmas izgāzt.
Markova kungs informēja, ka šoreiz zaudējumi mērāmi ne vairs simtos, bet tūkstošos latu, bojātie lukturi nav atjaunojami, izsisti ne tikai stikli, saplacināts lukturu korpuss. Apskatot notikuma vietu, jāsecina - tiešām grūti iedomāties, kā tas izdarīts. Lukturi atrodas visai augstu, bet izskatās, ka vai nu uz tiem sēdēts, vai arī metāls salocīts ar kāda gara priekšmeta palīdzību.
J.Markovs uzsver, ka svarīgi situācijai atrast efektīvu risinājumu. Protams, lukturus var salabot, taču nav garantiju, ka nākamajā dienā tiek atkal nav sabojāti. Visticamāk, līdz nākamās sezonas sākumam lukturi atjaunoti netiks, bet tos atstās tādus, kā pašlaik - lai redzam, ko iedzīvotāji "paveikuši". "Varbūt izslēdzam visus, lai parks paliek tumsā? Varbūt tā pievērsīsim sabiedrības uzmanību. Lai cilvēki neķengājas par niekiem, bet lai palīdz noskaidrot vainīgos, lai nepieļauj, ziņo par tādām situācijām. Nav jāskrien pakaļ huligāniem, tikai jāinformē, ja esi redzējis vai varbūt dzirdējis, ka kāds stāsta, lielās. Cilvēki mēdz ātri fiksēt, ka kaut kas ir salauzts, piemēram, sols parkā, un uzreiz meklē, kāpēc nav salabots. Bet to, ka kāds ir lēkājis un solu sabojājis, pamanījis nav neviens."
Citi drošības pasākumi var tikt plānoti tikai nākamajā gadā, pastāstīja J.Markovs, atzīstot, ka iespējas noteiks finanses. Risinājums būtu novērošanas kameru izvietošana parkā. Tehniskais projekts jau izstrādāts. Žoga izvietošana ap parka teritoriju tuvākajā laikā netiks īstenota, jo prasītu ievērojami lielākas izmaksas. Vēsturiski Pils parks ir bijis apjozts ar žogu, taču lietderīgums tagad būtu ļoti jāapsver. Teritorija ir liela, un tas pilnībā nenodrošinātu pret iekļūšanu.
Valsts policijas rajona pārvaldes priekšnieks Jānis Kalniņš " Druvai" teica, ka policija nevar piedāvāt universālu, tūlītēju risinājumu. Pirmais solis situācijas uzlabošanai varētu būt video novērošanas kameru izvietošana, kas, kā to parāda Maija parkā izvietotās kameras, tomēr nepieļauj šādu huligānisko darbību veikšanu.
Notikumi tiek fiksēti, ja tomēr kas noticis, var reaģēt ļoti ātri un pārkāpējus notvert. Ja būtu finansējums, varētu izvēlēties arī jebkuru citu drošības variantu - piemēram, apsardzi vai žogu ap parku. Ja būtu žogs, vēlās vakara stundās parku apmeklētājiem varētu slēgt.
J.Kalniņš uzsver, ka policijas spēkos nav nodrošināt visaptverošu pilsētas bīstamāko punktu uzraudzību (centrs, Līvu laukums). "Gribas cerēt, ka reiz izaugs paaudze, kurai, lai apliecinātu sevi draugu priekšā vai "izrādītos" meitenēm, negribēsies sabojāt kādu paša pilsētas sakopto stūrīti," saka J.Kalniņš.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders pauda viedokli: "Varu tikai izteikt nožēlu, ka pilsētā kas tāds notiek. Varbūt izsludinām akciju " Dzīvojam tumsā!"?! Nopietni runājot, risinājums būs video novērošanas kameru uzstādīšana parkā. Tās disciplinē. Slēgtās teritorijas izveidi, apsardzes algošanu pašlaik nevaram finansiāli pacelt.