Kremļa politikas īstenotāji Latvijā savstarpēji cīnās par sarūkošo finansējumu

Maskavas Kremlis

FOTO: Evgeny Biyatov / Sputnik

Neskatoties uz to, ka Krievijas tautiešu politikas aktīvistus vieno uzskati un atbalsts Krievijas lomas un ietekmes pieaugumam Latvijā, tā nav saliedēta vide, turklāt pagājušajā gadā, samazinoties Krievijas finansējumam, savstarpējā konkurence un nenovīdība tautiešu politikas aktīvistu vidē kļuva vēl izteiktāka, secinājusi Drošības policija (DP).

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Krievijas tautiešu politikas aktīvistu un šo politiku atbalstošo organizāciju skaits Latvijā 2015.gadā būtiski nemainījās. Pērn Krievijas tautiešu politikas aktīvistu vidē Latvijā turpināja dominēt tās pašas personas, kas iepriekšējos gados, savas pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā minējusi DP.

Krievijas tautiešu politikas nozīmīgākos aktīvistus nosacīti varot iedalīt divās kategorijās. Sistēmiskie jeb profesionālie tautieši aktīvi darbojas Krievijas tautiešu politikas atbalsta organizācijās un bauda Krievijas institūciju pastāvīgu uzticību. Savukārt nesistēmiskie aktīvisti izplata Krievijas ģeopolitiskajām interesēm atbilstošus vēstījumus, taču neiesaistās Krievijas tautiešu politikas atbalsta organizācijās, kā arī kontaktus ar Krievijas institūcijām veido neatkarīgi no «oficiālajām» tautiešu politikas atbalsta organizācijām Latvijā.

Pagājušajā gadā, samazinoties Krievijas spējai finansēt tautiešu politikas atbalsta projektus, savstarpējā konkurence un nenovīdība tautiešu politikas aktīvistu vidē kļuva vēl izteiktāka, un to turpināja pastiprināt arī atsevišķu redzamāko aktīvistu ambīcijas un/vai savstarpējā personīgā nepatika, norāda DP.

Konkurence un intrigas bija vērojamas gan abu kategoriju aktīvistu organizāciju iekšienē, gan starp sistēmiskajiem un nesistēmiskajiem aktīvistiem, pēdējiem turpinot pārmest, ka sistēmiskie aktīvisti neefektīvi izmanto Krievijas piešķirtos līdzekļus tautiešu atbalstam.

Par vides sašķeltību un savstarpējo konkurenci liecināja, piemēram, diskusija par jaunatnes pārstāvja deleģēšanu uz Vispasaules Krievijas tautiešu kongresu Maskavā. Pret izvirzīto kandidatūru, ko lobēja nereģistrētā veidojuma «Latvijas sabiedrisko organizāciju padome» (LSOP) priekšsēdētājs Viktors Guščins un biedrības «Rodņik» vadītāja Nataļja Čehova, aktīvi iebilda biedrības «Perom» pārstāve Margarita Dragiļe, kura uzskatīja sevi par atbilstošāku kandidāti un devās uz šo pasākumu ar fonda RM starpniecību.

Pārskata periodā gan sistēmisko, gan nesistēmisko tautiešu politikas aktīvistu darbības raksturs būtiski nemainījās un izpaudās galvenokārt Krievijas ārpolitiskajām interesēm atbilstošu dažādu informatīvo un protesta pasākumu organizēšanā. Turklāt pagājušajā gadā tautiešu politikas aktīvisti vairāk pievērsās tieši Krieviju atbalstošo informatīvo pasākumu organizēšanai, mazāk uzmanības veltot tradicionālajām protesta akcijām. DP vērtējumā tas ir saistīts ar pēdējā laikā vērojamo tautiešu aktīvistu organizēto publisko pasākumu sarūkošo apmeklētāju skaitu, kā rezultātā to rīkošanā ieguldītie resursi reti ir atbilstoši to radītajam efektam.

Tautiešu politikas aktīvistu darbību mērķis pārskata periodā bija turpināt radīt iespaidu par it kā notiekošo «mazākumtautību apspiešanu Latvijā», leģitimēt Krievijas agresīvo ārpolitiku, popularizēt Krievijai izdevīgo vēstures interpretāciju un Krievijas politiskās elites propagandēto tā saukto krievu pasaules morālo pārākumu pār Rietumiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos, arī šajā pārskata posmā nozīmīgu atbalstu tautiešu politikas aktīvistu darbībā sniedza Krievijas vēstniecība Latvijā.

Neraugoties uz to, ka sistēmiskos tautiešu politikas aktīvistus vieno dalība dažādās tautiešu politikas atbalsta organizācijās, praksē pārskata periodā viņi biežāk izvērsa individuālas darbības, retāk apvienojoties kopīgām akcijām. Šo tendenci noteica dažādi faktori - gan jau iepriekš minētā savstarpējā konkurence par finansējumu un Krievijas institūciju labvēlību un personīgās ambīcijas, gan arī neefektīvā kopīgo aktivitāšu koordinācija, secinājusi DP.

Starp Krievijas tautiešu politikas atbalstītājiem DP minējusi nereģistrētā veidojuma «Nepilsoņu kongress» (NK) tā saukto priekšsēdētāju Aleksandru Gapoņenko, Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku un tā saukto antifašistu aktīvistu neformālo līderi Latvijā Josifu Korenu. Pārskatā minēti arī Broņislavs Zeļcermans, Margarita Dragile, Elizabete Krivcova, Vladimirs Lindermans, organizācijas «Russkaja zarja» (RZ) līderi Ilarions Girss un Jevgēņijs Osipovs. Pērn savu darbību apturēja biedrība «GVD Baltia». No «GVD Baltia» pārstāvjiem pārskata laikā aktīvu publisku darbību turpināja tikai Staņislavs Bukains.

Uz augšu