Vidusskolā... pat pēc 20 gadiem

Šodien vārds «skolēns» neapzīmē tikai jaunieti vecumā līdz 20 gadiem, jo vidējo izglītību vēlas iegūt arī cilvēki trīsdesmit un pat četrdesmit gados. Dzīvē gadās dažādas situācijas, kādēļ mācības jāpārtrauc.

Rīgas Raiņa 8. vakara maiņu vidusskolas direktors Juris Šmits teic, ka aizvien vairāk cilvēku, kuri savulaik mācības pametuši, šodien vēlas tās atkal atsākt. Vakarskola ir piemērota cilvēkiem, kuriem bijis pārtraukums mācībās un kuriem dienas pirmā puse ir jāpavada darbā. Raiņa skolā skolotāji ir atsaucīgi un attieksme pret skolēnu ir līdzvērtīga. Arī pats skolas direktors ir šīs mācību iestādes absolvents. Vēlāk iestājies universitātē un kļuvis par fiziķi. Galu galā 24 gadu vecumā atgriezies Raiņa skolā. Taču nu jau lai sēstos direktora krēslā. Tobrīd J. Šmits bija visjaunākais skolas direktors visā Latvijā. «Sākumā izjūtas bija dīvainas, tomēr būt par priekšnieku skolotājiem, kas tevi vēl pirms neilga laika skolojuši, nebija vienkārši,» atceras direktors.

Ērts grafiks

Turklāt mācību programma neatšķiras dienas skolās un vakarskolās. Svarīga ir jauniešu attieksme — ja skolēns nevēlas, ar varu zināšanas viņam neviens neielies. Taču mācību kvalitāte atbilst visām Izglītības un zinātnes ministrijas prasībām. Raiņa skolā skolēni mācās pirmdien, otrdien, ceturtdien un piektdien, bet trešdienas ir konsultāciju dienas. Stundas notiek divās maiņās — no rīta un vakarā. Turklāt stundu saraksts izveidots tā, lai cilvēks skolu varētu apmeklēt pēc izvēles — no rīta vai vakarā. Pārsvarā vakara maiņā mācās strādājošie skolēni.

Atbilstoši vērtējumi

J. Šmits teic, ka skolas absolventi turpina studijas augstskolās tāpat kā citu skolu absolventi.

Ja domājat, ka vakarskolā atzīmes var dabūt «par skaistām acīm», tad maldāties. Te jākārto tie paši centralizētie eksāmeni, kas dienas skolu audzēkņiem. Par to, ka vērtējums ir adekvāts, liecina skolas administrācijas vērojumi, ka vērtējumi centralizētajos eksāmenos un vidējais vērtējums konkrētajos mācību priekšmetos ir ļoti pietuvināts. Pārsvarā centralizētajos eksāmenos absolventi saņem viduvēju (B un C) vērtējumu.

Arī skolas iekšējās kārtības noteikumi šajā vakarskolā ir stingri. Jauniešus, kuri regulāri neapmeklē stundas, nepilda uzdoto un nespēj apgūt mācību vielu, ātri vien atskaita. «Mēs dodam iespēju ikvienam jaunietim iegūt vidējo izglītību, taču mācības vidusskolā nav obligātas,» uzsver direktors.

Šobrīd Rīgas Raiņa 8. vakara maiņu vidusskolā mācās aptuveni 600 skolēni. Lai arī skolēnu atbirums ir liels, jo skolā nežēlo sliņķus, tomēr kopējais audzēkņu skaits ir gana stabils, mācības nemitīgi sāk jauni skolēni.

Uzdrīkstas vairāk nekā citas skolas

Atšķirībā no vakara maiņas dienas nodaļā mācās gan vidusskolēni, gan pamatskolēni. Turklāt pamatskolēni mācās korekcijas klasēs. Lielākoties jaunieši mācās savam vecumam neatbilstošās klasēs, jo vecākiem bijis maz laika un vēlēšanās nodrošināt savām atvasēm iespēju izglītoties. Ne katra skola uzņemas šādu atbildību, teic direktors. Raiņa skola ir viena no retajām skolām Latvijā, kur vidējo izglītību var iegūt vājdzirdīgi vai nedzirdīgi jaunieši. Šie audzēkņi prasa lielu uzmanību un atbildību, skolotājiem jābūt vērīgiem, viņi nedrīkst runāt, pagriezušies ar muguru pret klasi, jo vājdzirdīgi bērni lasa no lūpām.

Mājās mamma, vakarā skolasbiedre

Laima (41 gads) un Lauma (17 gadi) Birziņas mācās Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas 11. klasē. Absolvējusi pamatskolu, Laima iestājās arodskolā, kur ieguva pavāra arodu. Viņa sāka arī mācības vidusskolā, taču veselības problēmu dēļ skolu pameta. «Vēlāk sāku strādāt, pēc tam ģimene… Mācībām nebija laika. Taču zināju, ka, bērniem izaugot, mācības turpināšu,» stāsta Laima. Lauma izvēlējās šo skolu, jo aktīvi nodarbojas ar hiphopa dejošanu. «Raiņa skolā trešdienas ir konsultāciju dienas, tādēļ, ja nav neskaidrību un iekrātu parādu, šajā dienā uz skolu varu nenākt. Brīvajā laikā mācos dejot pati un pasniedzu dejošanas stundas bērniem vecumā līdz 13 gadiem. Tādēļ treniņi prasa daudz laika, un brīva diena nedēļas vidū ir ļoti vajadzīga,» skaidro Lauma. Meitene mācās rīta maiņā.

Laima strādā Ādažu pirmsskolas izglītības iestādē par skolotājas palīgu, tādēļ uz skolu dodas vakaros. Laima un Lauma atklāj, ka reizēm šo to nošpiko viena no otras. Ja mājasdarbā kas nav saprotams, ir kam lūgt padomu, smej Laima. Lauma teic, ka mācīties ar mammu vienā skolā ir interesanti. Agrāk mamma aizrādījusi, kad Lauma sūkstījusies par kādu skolotāju vai neapmierinošu atzīmi, taču tagad abām ir, par ko patērzēt vakarā pie tējas tases. Taujātas par mācību kvalitāti, gan Laima, gan Lauma stāsta, ka nav par ko sūdzēties. Skolotāji ir zinoši un pretimnākoši. Laima jau šobrīd zina, ka, absolvējusi Raiņa skolu, studēs augstskolā, jo vēlas kļūt par audzinātāju.

Skola, kur cilvēki kļūst pieauguši

Niks Volmārs (25 gadi) strādā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) par galveno producentu. Niks ir absolvējis Rīgas Raiņa 8. vakara maiņu vidusskolu un šobrīd studē Latvijas Universitātē žurnālistiku. Iepriekš puisis mācījās Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, taču sekmes nebija labas. Viņš teic, ka tobrīd trūka motivācijas. «Sācis mācības vakarskolā, ieraudzīju pavisam citādu vidi. Šajā skolā cilvēkam iemāca kļūt pieaugušam, paskaidrojot, ka viss ir atkarīgs no paša motivācijas un uzcītības. Skolotāji ar jauniešiem neauklējas. Zināju — ja nemācīšos, mani atskaitīs. Tieši šī vide man viesa skaidrību un radīja dziņu mācīties. 12. klasi absolvēju ar dažādām sekmēm, proti, eksaktie priekšmeti man nekad nav padevušies, taču humanitārajos priekšmetos vērtējumi bija labi. Uzskatu, ka mācību kvalitāte Raiņa skolā ir tikpat laba kā citās vidusskolās. Protams, nerunāju par prestižām ģimnāzijām. Turklāt šajā skolā vienā solā var sēdēt trūcīgs jaunietis un miljonāra draudzene. Tāpat dažādu tautību un stilu pārstāvji. Raiņa skolā visi ir vienlīdzīgi un spēj draudzēties, nešķirojot tautības, gaumi un materiālo labklājību.»