Latvija, sponsorējot tādus IT gigantus kā Microsoft, turpina tērēt miljoniem latu, kamēr citas valstis izvēlas daudz lētākas un demokrātiskākas alternatīvas. Gluži tāpat kā Firefox pārlūks nāk Internet Explorer vietā, arī pārējām Microsoft Office programmām ir alternatīvas. Tās parasti ir bezmaksas un to apguvei nav nepieciešami miljonus vērti mācību kursi.
Ja arī Latvijas valdība atteiktos no Microsoft, cik miljonus mēs ietaupītu? (795)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atvērtais kods (angl. open source) nozīmē lielu līdzekļu ietaupījumu un citus guvumus, izvēloties attiecīgas programmas un arī operētājsistēmas, – tā secinājušas daudzas pasaules valstis.
Valsts subsidē Microsoft produktus un uzspiež iedzīvotājiem to lietošanu
Kādēļ Finanšu ministrijas mājas lapā likuma "Par valsts budžetu 2008.gadam" paskaidrojumi pieejami tikai kā Microsoft Word vai Microsoft Excel dokumenti? Vai tiešām cilvēkam, kurš vēlas kritizēt valdības lojalitāti korporācijai Microsoft, arī pašam jākļūst par tās klientu, lai vispār tiktu klāt „brīvi pieejamai” informācijai?
Lūk, labs piemērs – Norvēģijas valdība 2007.gada beigās izlēma, ka turpmāk visiem tās mājas lapās pieejamajiem dokumentiem būs jābūt HTML, PDF vai ODF (Open Document Format), lai apmeklētāji paši brīvi varētu izvēlēties programmatūru, ar kuras palīdzību piekļūt interesējošajai informācijai.
Latvijas valsts budžetā ir īpaša sadaļa – atbalsts Microsoft
Par laimi, 2007.gada valsts budžeta paskaidrojami pieejami PDF formātā, tādēļ varam ar tiem brīvi iepazīties. Šajā dokumentā Microsoft minēts 12 reizes. Programmatūras licencēm Ministru kabinets 2007.gadā drīkstēja tērēt 15 675 latus, Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs – 6437 latus, Finanšu ministrija – 744 553 latus, Iekšlietu ministrija – 897 092 latus, Izglītības un zinātnes ministrija – 596 125 latus, Zemkopības ministrija – 475 176 latus, Satiksmes ministrija – 64 240 latus, Tieslietu ministrija – 656 029 latus, Kultūras ministrija – 191 836 latus, Veselības ministrija – 108 012 latus. Grūti spriest, kas noticis citās valsts struktūrās, nemaz nerunājot par pašvaldībām. Iepirkumu uzraudzības birojā pēdējā laikā fiksēti gan tikai trīs gadījumi, kad iepirkumu procedūru rezultātā par uzvarētāju kļuvis SIA „Microsoft Latvia” . Laimīgie pasūtītāji 2007.gadā bija Valsts aģentūra „Kultūras informācijas sistēmas” (15 999 940 lati bez PVN ), bet 2008.gadā – Rīgas domes informācijas tehnoloģiju centrs, veicot pasūtījumu „Microsoft Premier tehniskā atbalsta pakalpojumu piegāde” (82601,61 lats bez PVN), un Izglītības un zinātnes ministrija, kurai bija nepieciešama "Izglītības sistēmas informatizācijas plānošana, pārvaldība un uzraudzība" (2 449 255 lati bez PVN). Visos gadījumos SIA „Microsoft Latvija” bijis vienīgais piedāvājuma iesniedzējs.
Puspasaule ir gatava iedunkāt Microsoft, bet Latvija saglabā lojalitāti
Stratēģisko un starptautisko studiju centrs 2008.gadā ir fiksējis 275 atvērtā koda likumdošanas iniciatīvas visā pasaulē, 135 no tām – Eiropā. Latvijā nav nevienas.
2008.gada vidū 193 no visām iniciatīvām jau bija īstenotas. Lai gan daudzviet attiecīgie lēmumi uzskatāmi par rekomendācijām vai gluži vienkārši prioritāšu izvirzīšanu, ir diezgan daudz valstu, kuru likumdevēji lēmuši par obligātu atvērtā koda programmatūras izmantošanu.
2003.gada maijā visu pasauli sasniedza ziņa par Vācijas pilsētas Minhenes drosmīgo lēmumu. Pašvaldības 14 000 datoru operētājsistēma jāmaina no Windows uz Linux. Microsoft ļoti pūlējās mainīt pilsētas galvu noskaņojumu, taču cieta smagu sakāvi.
Maķedonija 2007.gada augustā lēma, ka visos 180 000 skolās esošajo datoru tiks instalēta atvērtā koda operētājsistēma Ubuntu. Tajā pašā laikā arī Krievija nolēma spert līdzīgu soli, visos skolu datoros instalējot GNU/Linux atvērtā koda programmatūru līdz 2009.gada beigām.
Nīderlandē 2007.gada decembrī tika izlemts, ka visām valsts ministrijām līdz 2009.gadam būs jāpāriet uz atvērto kodu. Ja kāds pretosies, būs jāskaidrojas ne pa jokam.
Dānijā viena gada laikā visos valsts institūciju datoros jāveic pāreja uz ODF (atvērto dokumenta formātu) un Microsoft Open XML formātu. Šo pilotprojektu Dānijas parlaments izvērtēs 2009.gadā.
Trūkst ekonomiskā pamatojuma? Tad parunāsim par tiesiskumu
Sakiet, lūdzu, kādēļ iedzīvotājam obligāti jāpērk MS Office, lai legāli tiktu klāt ministriju mājas lapās atrodamajiem failiem Microsoft Word un tamlīdzīgos formātos? Vai jūs nesaskatāt netaisnību?
Ungārijas konkurences birojs vēlējās iepirkt Microsoft vai līdzvērtīgu programmatūru par aptuveni 100 miljoniem eiro. Tiesa 1.septembrī diemžēl noraidīja Konkurences biroja sūdzību par konkurences kavēšanu, kaut gan ir spēkā aizliegums šādos gadījumos atsaukties uz konkrētu zīmolu. Arī Kvebekas valdība ir iesūdzēta tiesā par to, ka nav ņēmusi vērā Open Source alternatīvas, izsludinot programmatūras iepirkumus.
Igaunijas valdība jau 1995.gadā nolēma, ka lietos atvērtā koda programmatūru, lai ietaupītu naudu. Šobrīd open source tiek izmantots gan serveriem, gan darbstacijām. Visi Igaunijas publiskā sektora projekti ir vērsti uz atvērtā koda programmatūru. Nacionālās datubāzes ir bāzētas uz Linux; arī programmas, kas nodrošina piekļuvi šīm datubāzēm, ir open source un valsts institūcijām pieejamas par brīvu. Igaunija, kā zinām, tiek uzskatīta par vienu no e-pārvaldes līderiem visā pasaulē – varbūt pēdējais laiks intensificēt pieredzes pārņemšanu?
Arī Eiropa zina, ka Latvijā nekas īsti nenotiek
Eiropas Komisijas veidotā Atvērtā koda observatorija un krātuve (OSOR.EU) apkopo informāciju par open source aktualitātēm visā pasaulē. Ikviens var pārliecināties, ka to ir gana daudz. Ziņu arhīvā atrodami gan tikai trīs raksti par Latviju – pagājušajā gadā Latvijas Atvērtā koda asociācija un Latvijas Universitātes Linux centrs rīkojuši semināru par eDoc, nacionālo digitālā paraksta formātu atvērtajam kodam, bet šā gada pavasarī dibināta Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija, savukārt Ogres pašvaldība sākusi piedāvāt bezmaksas apmācības darbam ar OpenOffice.
Še jums vēl viena iniciatīva. Iesaldējam Microsoft tūlīt pat! No šā brīža apturam visus valsts, pašvaldības un to pārraudzībā esošo struktūru iepirkumus, kas saistīti ar Microsoft produktiem un pakalpojumiem. Neatjaunojam licences, iztiekam, ar to, kas ir. Ja pietrūkst, meklējam bezmaksas alternatīvas! Iepriekš minētās asociācijas noteikti būs priecīgas palīdzēt.