Ņemot vērā, cik trauslā situācijā ir Latvijas ekonomika, man zināmā mērā ir vienalga, kura no partijām pārspēj otru demagoģijā un kā šīs partijas sarindojas nekompetences topā. Tādēļ tālākais jautājums attiecas uz visām. Un jautājums ir: kāpēc tiek uzskatīts, ka Latvijas iedzīvotāji nemāk lietot internetu?
Vismaz rodas iespaids, ka partijas tā uzskata, jo laikam taču ir pārliecinātas, ka Latvijā dzīvojošie nespēj ieskatīties, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) interneta mājas lapā. Proti, cilvēki, kuri tur ieskatās, sāk, maigi izsakoties, šaubīties par mums publiskajā telpā stāstītā jēdzīgumu. Minēšu divus piemērus.
17.novembrī, pirms dažām dienām, mājas lapā parādījās SVF pētnieku analīze „Fiscal Stimulus to the Rescue? Short –Run Benefits and Potential Long – Run Costs of Fiscal Deficits”. Īsi sakot: SVF eksperti analizē, cik lietderīgi ir valstīm izmantot nodokļus – galvenokārt jau to pazemināšanas virzienā – lai pārvarētu ekonomisko krīzi. Un atbilde ir: ja vien nodokļu pazemināšana ir salīdzinoši īslaicīga politika un nekļūst par pašiedomātu brīnumnūjiņu, tad kādēļ gan ne? Apkopotā informācija un analītiski modeļi rādot, ka jēga ir. Tātad: SVF neprasa nodokļu paaugstināšanu: nedz kāda konkrēta, nedz sloga kopumā.
Turklāt runa nav tikai par SVF pētniekiem, kuru viedoklis varētu nesakrist ar SVF vadības, birokrātijas nostāju. 3.novembrī fonda mājas lapā lasām, ka konceptu „izmantojam nodokļus ekonomikas balstīšanai, tikai savlaicīgi izstrādājam jēdzīgu plānu, kā šo balstīšanu vēlāk mazināt” atbalsta arī SVF Nodokļu lietu departaments, kas būtībā saka: skaidrs, ka mazāki nodokļi var nozīmēt arī mazākus ieņēmumus un lielāku valsts parādu. Ja vien jūs (valstis) neaizraujaties un jums ir plāns, kā šo parādu vēlāk mazināt – labi.
Otrs piemērs. Novembrī mājas lapā parādījās Islandes valdības vēstule SVF. Lieki atgādināt, ko Islandei nozīmē SVF aizdevums un cik vārīga ir šīs valsts ekonomika. Un tomēr Islandes valdība šajā nodomu vēstulē („Letter of Intent”) mierīgi uzraksta: „Our implementation of policies has been delayed, but we are now on track to meet programme objectives.” Citiem vārdiem sakot, mēs neatsakāmies no solītā, tomēr kaut ko neesam izdarījuši vai esam darījuši pakāpeniskāk, lēnāk. Un nākamajā teikumā: „We request waivers...”. Mēs prasām (nu labi – lūdzam) atvieglojumus, atbrīvot no saistībām... Un? Debesis nogāzās par šādu islandiešu izrunāšanos? Nē.
Atgriežoties pie ekonomikas stimulēšanas ar fiskāliem instrumentiem. Rekomendēju lēmumu pieņēmējiem iepazīties jau pieminētajā mājas lapā ar SVF regulāro izdevumu „The State of Public Finances Cross – Country Fiscal Monitor: November 2009”. Respektīvi, ja jau Latvijas politiķi neuzticas pašmāju ekspertiem un viens otram, tad šajā ziņojumā tik bieži piesauktais SVF glīti apkopojis apmēram 19 valstu rīcību ekonomikas sildīšanā pēdējo mēnešu laikā: cik daudz samazināti nodokļi darbaspēkam, cik biznesam utt. Pētiet, analizējiet, turklāt par baltu velti.
Lēmumu pieņēmēji: var saprast, ja jūs atrūcat: “kritizēt jau visi māk, bet konkrētu piedāvājumu nav”. Šie pragmātiski priekšlikumi ir, tikai būtu nedaudz jocīgi, ja mēs tagad ēterā sāktu ik vakaru lasīt jums priekšā vai publicēt internetā citu valstu ekspertu priekšlikumus un jau pieņemtu lēmumu analīzi.
Lai nebūtu tukša runāšana un pārmešana, mēs varam jūs regulāri un konstruktīvi informēt par noderīgu citu valstu pieredzi (jo ir jau ne tikai SVF, bet arī Pasaules bankas u.c. pētījumi), bet informāciju izlasiet tomēr paši un, protams, ņemat arī to vērā. Un, lūdzu, neaizmirstiet, ka cilvēki Latvijā māk angļu valodu un lieto internetu – nevajag mums spraust dažādus priekšmetus ausīs.
Vairāk ŠEIT
