Jau četrdesmit piecus gadus nemainīgi jauns, elegants un nevainojams – kā kapa malā, tā pieņemšanā pie Anglijas karalienes. Drosmīgs un neuzveicams savā cīņā pret šīs pasaules ļaunumu. Viņš ir Bonds. Džeimss Bonds. Tāds, kuram ar pasauli nepietiek. Sākumā – britu galvenais varonis, bet šodien jau kļuvis par popkultūras himeru, kas savā atpazīstamībā pasaulē var droši konkurēt ar jebkuru no mūsdienu dzīvesstila ikonām.
Nebeidzamā sāga par Bondu jeb Bondiādei – 45 (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš bondiādes pirmās oficiālās filmas – "Doktors Nē" – pirmizrādes Londonā 1962. gada 5. oktobrī pasaule cenšas atminēt, kas tad īsti ir Bonda sāgas neiedomājamo panākumu pamatā. Neraugoties uz to, ka Fleminga romāni par Džeimsu Bondu jau bija kļuvuši par pasaules bestselleriem, 60. gadu sākumā neviens no nopietnajiem režisoriem sevišķi nerāvās ķerties pie to ekranizācijas (1954. gadā pēc Fleminga romāna "Casino Royale" gan tika uzņemta televīzijas filma, kurā galveno lomu tēloja nu jau aizsaulē aizgājušais Barijs Nelsons. Šī filma to-mēr netiek ietverta oficiālajā bondiā-nā). Par Džeimsa Bonda – šā apburošā angļu snoba – iedzīvināšanu Terensa Janga režisētajā "Doktorā Nē" jaunajam Šonam Konerijam samaksāja vien 6000 sterliņu mārciņas. Galvenajai lomai ar nodomu izvēlējās toreiz vēl plaši nepazīstamo aktieri, kurš uz tikšanos ar producentiem ieradās, tērpies brūnā kreklā bez kaklasaites un negludinā-tās biksēs, pār-
steidzot visus ar savu izteikto skotu akcentu, panteras grāciju un Klārka Geibla etalonam pielīdzināmo vīrišķīgo šarmu. Pēc gandrīz izgāšanās Amerikā šī filma Eiropā guva spožus panākumus. "Dok-torā Nē" veiksmīgi savienojušās trīs lietas – Jana Fleminga kā britu augstākās sabiedrības pārstāvja ideāli, režisora Te-rensa Janga patika uz skaistu dzīvi un, pats galvenais, Konerija vīrišķība un spožā seksualitāte!
Šobrīd bondiādē ir uzņemtas jau divdesmit viena filma. Superaģenta lomā ir iejutušies Džordžs Lezenbijs, Rodžers Mūrs, Timotijs Daltons, Pīrss Brosnans un Daniels Kreigs.
Kopš neatvairāmās Ursulas Andersas laikiem ik filmā ir mainījušās Bonda skaistās kompanjones (lentē "Viņas majestātes slependienestā" viņš pat pamanās apprecēties ar apburošo Treisiju di Vičenco, kuru gan visai ātri nogalē Bonda ienaidnieks Ernsts Stavro Blofelds).
Toties pats Bonds ir kļuvis par kultūras simbolu, ikonu un tīri estētisku fenomenu. Internetā pastāv "Džeimsa Bonda oficiālā mājas lapa". Pasaules tīmeklī var iegādāties biezuma ziņā visai iespaidīgu ķieģeli – enciklopēdiju par aģentu 007. Piedāvājumā ir krūzītes ar nemirstīgā Džeimsa attēlu, kalendāri, posteri, apokrifi un ceļveži pa vietām, kurās risinājušies bondiādes filmu darbības spilgtākie momenti.
Viens no interesantākajiem ir, piemēram, "Ceļvedis pa Džeimsa Bonda Londonu", kurā ieteikts paviesoties vēsturiskajā "Reform Club", kur 2002. gada lentē "Mirsti citu dienu" Pīrsu Brosnanu Bonda tēlā iesaista asiņainā paukošanās duelī. Vai arī pavadīt vakaru Londonas centra leģendārajā kazino "Les Ambassadeurs", kur Šona Konerija tēlotais visu laiku labākais Bonds "Doktorā Nē" saka leģendāro frāzi: "Mani sauc Bonds... Džeimss Bonds."
"Džeimss Bonds: kultūras vēsture un sāgas estētiskie kanoni" – ar šādu nosaukumu šogad Francijā notika īpaši Bondam veltīta starptautiska konference. Tajā dažādu valstu zinātnieki – sociālantropologi, filozofi –, visā nopietnībā diskutējot par "bondiādes visuma" dažādajiem aspektiem, nodarbojās ar vien virtuālajā realitātē pastāvošā superaģenta analīzi. Franču ekonomikas vēsturnieks Žubērs Bonēns, piemēram, domā, ka Bonda superpopularitātes pamatā ir mīts par glābēju. 60. gadu sākumā pasaule visvairāk ilgojās pēc miera un drošības par rītdienu, un Bonds bija šo sapņu virtuāls iemiesojums. Amerikānis Kristofs Lindners (grāmatas "Džeimsa Bonda fenomens" autors) uzsvēra, ka Jana Fleminga varonī izpaudies britu kā nācijas nepilnvērtības komplekss, kad pēc Otrā pasaules kara Anglijai tā arī nav izdevies atgūt supervalsts pozīcijas. Bonds sevī iemiesojot visu, ko briti tik ļoti vēloties saskatīt savā nācijā, – viņš ir nevainojams angļu varonis, džentlmenis ar smalkām manierēm, kurš ar neliela tehniskā arsenāla palīdzību var pievārēt "padomes", bet britu apskaustie amerikāņi bez viņa nekādi nevar iztikt.
Bonda fenomena pētnieki diskutē par varoņa dzimšanas gadu – līdz šim uzskatīja, ka viņš pasaulē ieradies 1924. gada 16. novembrī. Interesanti, ka līdz ar Daniela Kreiga parādīšanos Bonda lomā superspiegs kļuvis krietni "jaunāks" – tagad spriež, ka viņš dzimis 1968. gada 13. aprīlī. (1968. ir Kreiga dzimšanas gads, bet 13. aprīlis – diena, kad 1953. gadā pirmo reizi dienas gaismu ieraudzīja pirmais Fleminga romāns par Bondu "Casino Royale".)
Bet kas tad īsti ir Bonds? Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka superspiegs ir tā autora Jana Fleminga romantizētais spoguļattēls. Abiem džentlmeņiem ir daudz kopīga – tāpat kā viņa varonis, arī Flemings bija nācis no britu augstākajām aprindām (baņķiera ģimenes), abi ir beiguši vienu un to pašu skolu – aristokrātisko Ītonu, abi ir aizrautīgi brunču mednieki un skaistas dzīves cienītāji. Abiem ir pat līdzīgs ārējais izskats – auguma garums un svars (pētnieki ir izskaitļojuši, ka ideālais "Fleminga Bonds" ir 183 cm garš un sver 76 kilogramus), zilganpelēkā acu krāsa, matu sakārtojums. Abi – gan Bonds, gan viņa "tēvs" Flemings – savu militāro karjeru ir beiguši komandera (1. vai 2. pakāpes jūras kapteinis) rangā. Un kur nu vēl intriģējošais fakts, ka līdzīgi kā Bonds arī Flemings Otrā pasaules kara gados ir bijis cieši saistīts ar britu izlūkdienestu – uzskata, ka viņš vadījis kara gūstekņu atbrīvošanu Norvēģijā, noskaidrojis vācu raķešu "Fau – 2" atrašanās vietu un 1945. gadā pat it kā piedalījies Martina Bormana nolaupīšanas operācijas izstrādē.
Uzskata, ka par Bonda prototipu varēja kļūt arī vairāki citi cilvēki, piemēram, superspiegs Sidnejs Reilijs, kurš ņēma nelabu galu 20. gados padomju Krievijā, britu jūras izlūkošanas virsnieks Merlins Maršals, amerikāņu specaģents Vernons Valters, kurš bija gatavojis augsni 1953. gada monarhistiskajam apvērsumam Teherānā, serbu dubultaģents Dusko Popovs, kurš Otrā pasaules kara laikā it kā bija ziņojis amerikāņiem par gai-dāmo uzbrukumu Pērlharborai. Arī Bonda šefs, kurš filmās figurē zem noslēpumainā "M", īstenībā esot reāls cilvēks – izlūkdienesta "MI – 5" vadītājs Maksvels Raits, kurš kara gados pratis Hitlera apkārtnē iefiltrēt britu slepeno aģentu.
Pasaules ziņu aģentūras vēsta, ka 2008. gadā gaidāma nākamā sērija ar superaģenta 007 piedalīšanos. Vai Daniels Kreigs spēs noturēties bondiādes augstumos?
***
Džeimsa Bonda biogrāfijas pieturzīmes (gūtas no bondiādes filmām un romāniem):
iespējams, dzimis 1924. gada 16. novembrī;
viņa tēvs Endrjū Bonds ir skots, māte Monika Delakruā – šveiciete;
Bonda vecāki aiziet bojā, kad viņam ir 11 gadu, kāpjot Šamonī kalnā Alpos;
pēc vecāku nāves Bonds dzīvo Kentas grāfistē pie savas tantes Šārmionas;
mācījies aristokrātiskajā Ītonā;
Otrā pasaules kara gados britu jūras spēkos iegūst komandera rangu, sāk darboties britu izlūkdienestā;
1952. gadā kļūst par aģentu 007 ar tiesībām nogalināt;
1954. gadā tiek apbalvots ar medaļu "Par drosmi".
***
Izpētot bondiādes filmas un grāmatas, eksperti ir apkopojuši, kas patīk Bondam:
skaistas sievietes;
firmas "Rolex" vai "Omega" rokas pulksteņi;
"Aston Martin DBS" automašīnas;
firmas "Turnbull & Asser" ražojuma krekli;
Londonas frizētavā "Geo F. Trumper" veidotais matu sakārtojums;
degvīns ar martini – kratīt, bet nemaisīt (pētnieki ir izrēķinājuši, ka viņš izdzer vidēji vienu dzērienu katrās septiņās romāna lappusēs);
smēķē vidēji 70 cigaretes dienā;
brokastīs – olu kultenis ar kafiju;
misiju starplaikos labprāt apmetas savos apartamentos Londonas Kingsroudā, Čelsijā.