Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vakar, kad nāca gaismā fakts par aizturētā drošībnieka Gulbja mīklainu izkrišanu no policijas auto un iegāšanos Daugavā, premjers Aigars Kalvītis nekavējoties izsauca pie sevis iekšlietu ministru Ivaru Godmani. Pēc tikšanās premjers paziņoja: Latvijā darbojas bijušo čekistu, desantnieku un specdienestu darbinieku noziedzīgs grupējums.
Kalvītis aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru pēc iespējas ātrāk sasaukt Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdi. Premjera preses sekretārs Arno Pjatkins norādīja, ka šāds aicinājums saistāms ar bažām par Latvijā pastāvošu noziedzīgu grupējumu.
Kalvītis vakar žurnālistiem stāstīja, ka noziedzīgais grupējums, kurā iesaistījušies gan esošie, gan bijušie drošības dienestu darbinieki, kā arī padomju laika specdienestu darbinieki, nodarbojas ar naudas izspiešanu un citām noziedzīgām darbībām, līdz ar to neviena amatpersona vairs nevar būt droša. Premjers paziņoja, ka viņam ir zināmi to amatpersonu vārdi, kuri iesaistījušies šajā grupējumā, taču tos neatklās, jo tādējādi var kaitēt izmeklēšanai. Viņš pauda sašutumu, ka šādi cilvēki var strādāt ar valsts drošību saistītajos dienestos un turklāt uztur kontaktus ar atsevišķiem politiķiem.
Grupējums esot saistīts arī ar jauno kriminālprocesu, kura gaitā trešdien tika aizturēts Gulbis un kas ierosināts par grupā veiktu krāpšanu un izspiešanu "narkotiku jautājumā".
"Ar vislielāko bardzību jāvēršas pret šiem cilvēkiem. Es paužu sašutumu, ka šobrīd mūsu valstī šādi cilvēki var strādāt Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā un citos atbildīgos izmeklēšanas dienestos, par kuriem šobrīd notiek ļoti nopietna pārbaude visās zināmajās mūsu dienestu struktūrās," sacīja Kalvītis.
Premjers arī izteica piezīmi par "Jaunā laika" deputātu rīcību, kuri, protestējot pret Organizētās noziedzības apkarošanas biroja darbinieku rīcību Gulbja konvojēšanas laikā, vakar pameta Saeimas plenārsēžu zāli. "Acīmredzot ir jājautā, kas tie ir bijuši par motīviem, kas likuši "Jaunajam laikam" ("JL") tā rīkoties šodien, un uz šo jautājumu es gribētu dzirdēt šīs partijas priekšsēdētāja un bijušā priekšsēdētāja atbildi," sacīja Kalvītis.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāra pienākumu izpildītāja Iveta Maura vakar norādīja, ka SAB amatpersonas un darbinieki nav bijuši un nav saistīti ar nekāda veida noziedzīgiem grupējumiem. Savukārt drošības policijā aģentūrai LETA atteicās komentēt Kalvīša izteikumus.
Mīklainā iegāšanās Daugavā
Kā jau rakstīts, bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis tiek turēts aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu. Tiesa bija sankcionējusi viņam apcietinājumu, tomēr pēc apmēram mēnesi ilgas turēšanas apcietinājumā 21. septembrī tiesa E. Gulbi atbrīvoja.
Taču šotrešdien viņu atkārtoti aizturēja policija – šoreiz par krāpšanu. Pēc policijas domām, viņš no kāda naudu aizņēmies un nav atdevis. Kā noprotams, policija E. Gulbi mājās aizturējusi un vedusi uz Valsts policijas pārvaldi Brīvības un Stabu ielas stūrī. Drošībnieku, saslēgtu roku dzelžos, veduši automašīnā, kur atradušies trīs policijas darbinieki: divi esot bijuši priekšējos sēdekļos, bet viens aizmugurē blakus aizturētajam. Policijas prakse gan liecina, ka aizmugurē jāatrodas diviem policistiem un aizturētajam, lai nenotiktu bēgšana, jāsēž starp viņiem. Kā ''''LA'''' pastāstīja kāds operatīvais darbinieks, pat ja aizturētais konvojējams brīdī, kad policistu skaits ir nepietiekams, instrukcijas paredz durvju bloķēšanu.
Uz policijas ēku liecinieces statusā tika uzaicināta arī E. Gulbja civilsieva Iveta Šteina, kura savā mašīnā ar advokātu sekojusi policijas auto. Salu tilta vidū E. Gulbim esot izdevies atbrīvoties no roku dzelžiem, izlēkt no mašīnas un iekrist Daugavā. Gulbja draudzene, kas sekojusi policijas mašīnai, apgalvo, ka vīrietis no mašīnas izmests. Policija paliek pie sava: tas esot bijis bēgšanas mēģinājums. Gulbi izglābis Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas viņu izvilcis no Daugavas. Viņš nogādāts Gaiļezera slimnīcā.
Sūdzas par spīdzināšanu
I. Šteina vakar uzrakstīja iesniegumu iekšlietu ministram Godmanim, kurā pastāstīja, ka jau 21. septembrī, kad E. Gulbim beidzās apcietinājuma termiņš, ieradusies pie viņa uz policijas izolatoru un redzējusi, ka viņš atrodas tādā stāvoklī, ka bija jāved uz Militārās medicīnas centru. Tā darbinieki izsaukuši ātro medicīnisko palīdzību, teikts I. Šteinas iesniegumā. Vēstulē norādīts, ka apcietinājumā ''''Gulbim tika dotas kaut kādas brūnas tabletes, kuras policijas darbinieki, iesitot pa kuņģi un mēģinot atvērt muti, centās viņam iebarot, pa virsu lejot mutē tēju". Pēc tam viņš esot bijis kā ''''jēla ola''''.
"Viņš vairākkārt ticis sists ar steku gan pa muguru, gan pa vēderu. Ticis kaut kādā kabinetā pieslēgts ar roku dzelžiem pie galda un 20 minūtes no vietas liets virsū ūdens no tējkannas tādā veidā, lai varētu aizrīties ar ūdeni. Tad esot vēl sists pa galvu ar grāmatām un dauzīts ar galvu pret sienu," teikts vēstulē, kurā norādīts, ka šī "pratināšana" notikusi bez advokāta klātbūtnes.
Kāds ''''LA'''' informācijas avots izteicās, ka E. Gulbis – viens no Saeimas drošības dienesta vadošajiem darbiniekiem – pirms atkārtotas aizturēšanas izskatījies galīgi salauzts un bezspēcīgs. Informācijas avots pieļauj, ka, pat ja tā bijusi it kā bēgšana, tad drīzāk to varētu saukt par pašnāvības mēģinājumu.
Gan Kalvītis, gan Godmanis jau esot pārliecināti, ka patiesa ir policijas versija par Gulbja bēgšanas mēģinājumu trešdien konvojēšanas laikā. Tāpat Godmanis kategoriski noliedza, ka Gulbis apcietinājuma laikā būtu spīdzināts. Arī Kalvītis bija pilnīgi pārliecināts, ka visas pratināšanas esot notikušas advokāta klātbūtnē. Pēc ''''LA'''' informācijas, gan sākotnēji E. Gulbis pratināts bez advokāta, jo policija ''''advokātu nevarēja sazvanīt''''.