Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8875718t1h6ae3.jpg)
Tuvs ASV Republikāņu partijas kandidāta prezidenta amatam Džona Makeina līdzgaitnieks Rendijs Šenemans ilgus gadus saņēmis naudu no Gruzijas par viņu interešu lobēšanu, ziņo laikraksts "Telegraf", atsaucoties uz ziņu aģentūras "Associated Press" (AP) sniegto informāciju. Laikraksts turklāt arī ziņo, ka Šenemanam maksājusi ne tikai Gruzija, bet arī Latvija. Saskaņā ar AP sniegto informāciju Latvija viņam kopumā samaksājusi ap 250 tūkstošiem ASV dolāru - kas par to esot saņemts pretī, pagaidām informācijas neesot.
"Manā rīcībā nav tādas informācijas, man grūti to komentēt," par izskanējušo informāciju laikrakstam "Telegraf" teicis premjera Ivara Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis. "Mūsu budžetā nav paredzēti līdzekļi Makeina lobēšanai," piebilda viņa kolēģis Krists Leiškalns.
"Bez 49 gadījumiem, kad Šenemana uzņēmums kontaktējies ar Makeinu saistībā ar Gruziju, reģistrēti vēl 47 gadījumi, kad Šenemana uzņēmums lobēja senatoru vai viņa palīgus Taivānas un Maķedonijas vārdā, katra no kurām samaksāja pusmiljonu dolāru, Rumānijas, kura maksāja 400 tūkstošus dolāru, un Latvijas, kura samaksāja 250 tūkstošus dolāru," raksta AP.
Lobēšanas uzņēmumi ASV ir gluži parasta parādība, raksta "Telegraf". Tomēr žurnālistu neizpratni radījis fakts, ka viens un tas pats cilvēks ir senatora un prezidenta amata kandidāta padomnieks un tai pašā laikā saņem naudu no citu valstu valdībām. Makeina un Šenemana pārstāvji atbildējuši, ka viņš padomnieka un lobēšanas firmas pārstāvja pienākumus vienlaikus pildījis tikai mēnesi. "Tomēr kādi rezultāti!" rakstā norāda laikraksts "Telegraf". "Cik gan vērta tikai viena Makeina frāze "mēs visi esam gruzīni", nemaz nerunājot par daudzajiem aicinājumiem apturēt Krievijas agresiju Kaukāzā!" Žurnālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka Gruzija Makeina padomniekam (viņa uzņēmumam) maksājusi 800 tūkstošus ASV dolāru.
Interesanti, ko par saviem 250 tūkstošiem cerēja iegūt Latvija, jautā laikraksts. "Nevaru komentēt šo gadījumu, jo par to neko nezinu," "Telegraf" teicis bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. "Telegraf" norāda, ka vēl pagājušajā gadā Latvijas presē izskanēja informācija, ka Latvija grasās ASV lobēt par labu bezvīzu režīmam ar Ameriku, un tas neticis slēpts. Presē esot informācija, ka maksājusi par bezvīzu režīma ieviešanu esot Latvija, kā arī Čehija, Polija, Ungārija, Lietuva, Rumānija un Slovākija, raksta "Telegraf" žurnālisti, gan norādot, ka toreiz runa bijusi par uzņēmumu "Dutko Worldwide", kamēr Rendijs Šenemans tikmēr strādājis ar citu kompāniju "Orion Strategies". "Par bezvīzu režīmu" Latvija maksājusi 15 tūkstošus latu, kamēr AP raksta par 250 tūkstošiem dolāru, par kuriem mūsu valstī interesantā kārtā neviens neko nezina, raksta "Telegraf". "Mūsu rīcībā patiešām nav tādas informācijas," intervijā laikrakstam teicis Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.