Kuldīgas rajona padome otrdien nolēma Kurzemes apgabaltiesā pārsūdzēt rajona tiesas spriedumu, kas noraida padomes prasību pret Leonu Cēbergu par darba līguma laušanu un darba attiecību izbeigšanu.
Kuldīgā turpinās Cēberga lieta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nav izvērtēti visi pārkāpumi
Prasību pret toreizējo Pelču speciālās internātpamatskolas-attīstības centra (PSIAC) direktoru pašvaldība iesniedza 2006. gada 7. jūlijā. Tā pamatota 2005. gada 14. jūnijā saņemtajā SIA Revidents ziņojumā par skolas saimnieciski finansiālās darbības revīziju par 2003., 2004. gadu un 2005. gada 1. ceturksni. No 2005. gada 17. maija līdz 2006. gada 8. maijam L.Cēbergs nestrādāja slimības dēļ.
„Pārsūdzēsim vismaz divu iemeslu dēļ. Padome uzskata, ka prasība noraidīta nepamatoti, jo tiesa, pirmkārt, nav izvērtējusi SIA Revidents 2005. gada maija atzinumā norādītos Leona Cēberga pārkāpumus. Otrkārt, nepiekrītam, ka pārkāpts viena mēneša darba uzteikuma termiņš, jo Darba likumā skaidrots: ja tiek prasīta atļauja arodbiedrībai, tad termiņš pagarinās,” saka rajona padomes juriste Inese Ozola. Spriedums tiks pārsūdzēts divās nedēļās, un to, visticamāk, izskatīs divos mēnešos, prognozēja I.Ozola. Likums skaidro, ka pārsūdzēt var 20 dienās – šai laikā tas vēl nav stājies spēkā.
Līdz gada beigām pagarināts termiņš Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja pārbaudei skolā, jo darbs esot apjomīgs, sēdē sacīja jurists Aivis Cepurītis. Pārbaudīs faktus
Taču notikumu attīstība līdztekus likumā paredzētajam ceļam met arī līkločus. Bijušais direktors jau kopš sprieduma saņemšanas ik pa laikam ierodoties skolā, stāstot, ka viņš ir likumīgais vadītājs, un aģitējot skolotājus par viņu un pret pašreizējo pienākumu izpildītāju Ināru Oļenu. Viņa izsaukusi rajona policiju, kas aizrādījusi, ka nepiederošiem te atrasties nav paredzēts, taču, tiklīdz tā aizbraukusi, L.Cēbergs atkal bijis klāt. „Viņš piesmej visus,” sarūgtināta sacīja I.Oļena.
Tad rajona padome policijas pārvaldei ziņojusi rakstiski. Kārtības policijas priekšnieks Sergejs Rozītis atzina, ka iesniegums saņemts un patlaban tiek pārbaudīti fakti, vākti pierādījumi, lai 15 dienās izlemtu, vai L.Cēbergs ir administratīvi sodāms. Pēc tam Pelču pagasta padomes administratīvajai komisijai tikšot iesniegts protokols un sniegta atbilde arī rajona padomei. „Esmu iepazinies ar rajona tiesas spriedumu, tas vēl nav stājies spēkā, un loģiski var secināt, ka atstādinātais direktors pienākumus nevar pildīt. Viņš taču arī nesaņem algu, un uz darbu pagaidām nebūtu ko iet.”
Var nolikt apsardzi
S.Rozītis arī atzina: rajona pašvaldībai būtu tiesības noteikt, ka tās iestādē (skolā) ir apsardze, lai tur neiekļūtu nepiederošas personas. To sēdē ierosināja rajona padomes priekšsēdis Edgars Zalāns, atbalstot I.Oļenas lūgumu palīdzēt nodrošināt normālu darbu.
Vairāki skolotāji sazvanīti atteicās situāciju komentēt, vien kāda cienījama pedagoģe sacīja: „Saprotiet, skolotāji no tā visa divos gados ir noguruši, tā dēļ daudz problēmu mums te ir, bet ne jau mēs tās lietas kārtojam.”
Savukārt Kurmāles pagasta padomes priekšsēdis Juris Štorhs, apspriežot apsardzes nepieciešamību, sacīja: „Ja cilvēki nekļūs drosmīgāki un, nebaidoties par darba vietu vai ko citu, nesāks atklāti runāt, tad nekas tāpat nemainīsies.” Bet Leons Cēbergs, izdzirdis jautājumu – kāpēc viņš apmeklē skolu, sacīja: „Nevēlos ielaisties diskusijā. Tā ir juridiska lieta. Ja es nedrīkstu, lai sauc policiju un mani dzen ārā.”
Vakar skolā, kad tur ieradās gan policijas, gan rajona padomes darbinieki, tur L.Cēberga nebija. „Jautājums par apsardzi vēl apspriežams, un tas jau neattiektos tikai uz šo gadījumu. Gan šai, gan Rudbāržu speciālajai internātskolai, iespējams, jānodrošina iekšējie telefona vai radio sakari, lai administrators var ziņot par katru, kurš ierodas,” sacīja rajona padomes izpilddirektore Vaira Brūdere.