Politiķi pirms vēlēšanām runā pareizas lietas, bet pēc vēlēšanām dara to, kas vieglāk izdarāms un prasa mazāku piepūli, teica polittehnologs Jurģis Liepnieks, runājot par valsts budžeta izstrādes procesu.
Politologi: Politiķi tagad dara to, kas vieglāk izdarāms (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Pirms vēlēšanām politiķi runāja par strukturālo reformu nepieciešamību, izglītības sistēmu, kas ir Latvijas nākotnes konkurētspējas pamatā, efektīvu valsts pārvaldi, bet pēc vēlēšanām mēs par to vairs nerunājam, nepievēršam uzmanību, bet darām to, kas ir vieglāk - paaugstinām nodokļus. Turklāt paaugstinām daudzus nodokļus nevis tāpēc, ka tas ir gudrāk, bet tāpēc, ka tas ir vienkāršāk," norāda polittehnologs.
Kā piemēru viņš min veselības ministra piedāvājumu par papildu nodokli neveselīgai pārtikai, kas ir gudrs un pareizs priekšlikums. Taču to ir sarežģīti ieviest - izskan kritika, ka to būs grūti administrēt, būs jāspēj stāvēt pretī industriju lobijam, tādēļ to labāk nedarīt. Tā vietā labāk izvēlēties ieviest nodokli dienesta automobiļiem, kas pieder juridiskajām personām, kas ir pilnīgs absurds, taču ārkārtīgi vienkārši iekasējams nodoklis.
"Pēc būtības tas ir sods uzņēmējam par to, ka viņam ir automašīna. Tikpat labi juridiskas personas varētu sodīt par to, ka tām birojā ir krēsli. Lai stāv kājās, ja grib sēdēt, lai maksā nodokli. Kādēļ viņiem mobilie telefoni? Lai runā pa fiksētajiem telefoniem. Tas ir absurds, taču juridiskās personās ir viegli aplikt ar nodokli un šādu nodokli viegli iekasēt," sacīja Liepnieks.
Tas pats attiecināms arī uz strukturālajām reformām, par kurām runāja pirms vēlēšanām. "Taču tas ir sarežģīti, prasa ilgstošu piepūli un mērķtiecīgu darbu daudzu mēnešu garumā. Protams, vieglāk ir paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas prasa tikai vienreizēju rokas pacelšanu, savukārt strukturālās reformas ir nepieciešamas, sākot no muzejiem un beidzot ar profesionālajām skolām un cietumiem. Ir jārisina ārkārtīgi daudz smagu jautājumu, lai īstenotu strukturālās reformas. Tā ir bēgšana no grūtībām, histēriska vieglākā ceļa meklēšana - tas ir tas, ko mēs redzam valdības darbā," norāda polittehnologs.
Liepnieks uzskata, ka Ministru prezidentam jābūt galvenajam reformu virzītajam, jo reformas nekad vai ļoti reti dzimst no apakšas. Arī ministriem ir atbildība, taču premjers ir tas, kurš ļauj ministriem slinkot vai liek viņiem strādāt.
Liepnieks norāda, ka valdība ir pieņēmusi arī saprātīgus lēmumus. Piemēram, par ģimenes pabalstu - cilvēkiem, kuriem ir darbs un vidēja līmeņa alga, astoņi lati nav tik būtiski, bet mazturīgai ģimenei būtu ārkārtīgi svarīgi saņemt nevis astoņus latus, bet 24 latus. Maksāt visiem nozīmē nepalīdzēt nevienam. Tāpat luksus un lielo automašīnu aplikšana ar lielāku nodokli ir labs lēmums, ko vajadzēja darīt jau iepriekš. Arī ienākumu nodokļa samazināšana ir saprātīgs lēmums.
"Ir ļoti žēl, ka galvenie, grūtie darbi tiek atlikti uz nezināmu nākotni, un tas mūs netuvina tam brīdim, kad naudas būs vairāk. Visi šie lēmumi nodrošina īstermiņa izdzīvošanu un neved uz dzīves līmeņa paaugstināšanu," uzskata Liepnieks.
Savukārt politologs Ivars Ijabs norāda, ka nav šaubu par to, ka nodokļi būtu jāpaaugstina jebkurā gadījumā. Taču ir jautājums - vai ir pareizi aplikt ar nodokļiem darbaspēku, paaugstinot pievienotās vērtības nodokli, nedomājot par to, kādu ietekmi tas atstās uz sociālo situāciju.
"Tas, ko mēs pašlaik redzam, ir pietiekami lielas domstarpības gan pašas "Vienotības" iekšienē, gan sarunās ar "Zaļo un zemnieku savienību" (ZZS). Lai viņi iet pa vieglākās pretestības ceļu, nekādu radikālu soļu, tiek darīts viss, lai kaut kā izpeldētu, kas iespējams ir loģiski, jo "Vienotībā" ir gana daudz cilvēku, kas gan valdībā, gan parlamentā savos krēslos sēž pirmo reizi un īsti vēl nesaprot, kur viņi ir nonākuši," uzskata Ijabs.
Viņš atzīst, ka, runājot par reformām, piemēram, augstākajā izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā politikā, ir skaidrs, ka nekādas izmaiņas nav sagaidāmas, jo valdība izvēlas iet pa vieglāko ceļu. "Viennozīmīgi skaidrs, ka nodokļu paaugstināšana ir nepateicīga, taču tā ir krietni mazāk politiski sāpīga daudzām ministrijām, kurām būtu radikāli jāmazina kādas nozares, un, no tā baidoties, lielāks akcents tiek likts uz nodokļu paaugstināšanu," saka politologs.
Viņš pauž bažas par to, vai sabiedrībai izdosies sagaidīt jaunu atbildības pakāpi valsts budžeta veidošanas procesā, lai arī uz "Vienotību" priekšvēlēšanu kampaņas laikā tika liktas lielas cerības. "Patlaban redzam visu to pašu, ko iepriekš. Pirmkārt, ir politiskais tirgus ap amatiem, daudz vairāk tiek domāts, kā labi izskatīties, nevis piedāvāt ilgtermiņa risinājumus. "Vienotība" savāca visas reprezentācijas ministrijas - Ārlietu, Aizsardzības, Kultūras, un ZZS kā mazākajam partnerim arī ar pietiekami lielu kadru deficītu atdeva reformējamās ministrijas. Manuprāt, tas neliecina par "Vienotības" spēju parādīt ilgtermiņa domāšanu un jaunu atbildības līmeni," atzīst Ijabs.