Vienotības deputāts Judins torpedē «pretspiegu» grozījumus Krimināllikumā

Tomēr pretspiegu pants, kas bija galvenais Krimināllikuma grozījumu iemesls, nevienam iepriekš iebildumus neraisīja. Tagad pret to ir opozīcijas deputāti un pārsteidzošā kārtā arī Vienotības deputāts Andrejs Judins. Atbildīgo komisiju vadītāji domā, ka notiek mēģinājums novilcināt vai pat nepieļaut grozījumu pieņemšanu.

Lietuvas armijas mediķi Andreju Ošurkovu nesen notiesāja uz trim gadiem cietumā par spiegošanu Baltkrievijas specdienesta labā. Lietuvas pilsonim nebija piekļuves slepenai informācijai. Bet viņa vērojumi bija noderīgi izlūkošanai. Viņš piegādāja ziņas par Lietuvas armijas rīcībā esošo tehniku, karavīru skaitu un viņu personīgajām īpašībām.

Kaimiņvalstī īsā laikā aizturēta jau ceturtā persona, kura spiego citas valsts labā. Mūsu Krimināllikumā teikts, ka notiesāt var tikai tos, kuri ārvalstu dienestiem piegādā valsts noslēpumu saturošas vai neizpaužamas ziņas.

Latvijā dati par karavīru privāto dzīvi, kas būtu svarīga vervēšanai, nav ne valsts noslēpums, ne neizpaužamas ziņas.

Mūsu drošības dienesti izlēma rosināt mainīt Krimināllikumu, lai to paplašinātu un pielīdzinātu Lietuvā un Igaunijā esošajam regulējumam.

Ints Ulmanis, Drošības policijas priekšnieka vietnieks: «Lietuvas likuma panta redakcija ir tuvāka, un es domāju, ka mēs beidzot izlīdzināsimies šajā krimināltiesiskā regulējuma ziņā un vairs nebūsim Baltijas valstu vājākais posms.|

Žurnālists: «Jūs uzskatāt, ka mēs līdz šim bijām vājākais posms?» Ulmanis: «Faktiski ar esošo regulējumu varētu tā būt.»

Spiegu pants nebija mainīts 17 gadus

Spiegu pants Krimināllikumā nebija mainīts jau 17 gadus. Pie jaunās redakcijas strādāja gan LU profesors Uldis Krastiņš, gan Latvijas pārstāve Eiropas cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce, gan Augstākās tiesas tiesnesis Pēteris Dzalbe, gan Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps, gan citi atzīti eksperti un praktiķi.

Evika Siliņa, IeM parlamentārā sekretāre, Krimināllikuma grozījumu darba grupas pārstāve: «Šie grozījumi ir svarīgi, jo sevišķi spiegošanas pants. Tāpēc, ka tie satur jaunus elementus, pēc kuriem mēs varam sodīt tos pārkāpumus, kuri faktiski šobrīd notiek. Vecie panti bija novecojuši, tie nāk līdzi no padomju sistēmas. Pārstāv vēl to procesu, to valsts varas pārņemšanas procesu, kas notika, piemēram, OMON laikā - ar spēku atnāca, paņēma, uzvarēja, aizgāja. Šodien viss notiek pilnīgi savādāk - notiek cīņa par cilvēku prātiem, par ietekmi uz viņiem.»

Likumprojekts Saeimā nonāca steidzamības kārtībā, un pirmajā lasījumā par to nobalsoja vairākums deputātu. Saskaņas frakcija atturējās. Izņemot deputātu Valēriju Agešinu, kurš no tribīnes paskaidroja, ka dažas normas var nonākt pretrunā ar vārda brīvību un cilvēktiesībām, pārējie teica, ka balsoja tā, kā iepriekš nolēma frakcijā.

Balsojums par šiem grozījumiem otrajā, galīgajā lasījumā bija ieplānots uzreiz pēc Lieldienām. Tomēr tā nenotika. Iebilda vārda brīvības aizstāvji, strīdīgos pantus uzlaboja. Pret spiegu pantu, kas ir galvenais grozījumu cēlonis, iepriekš neiebilda ne žurnālisti, ne deputāti. Taču nu opozīcijas deputāti tos metušies kritizēt.

Juridiskās komisijas vadītājs uzskata, ka notiek mēģinājumi grozījumus Krimināllikumā apzināti novilcināt.

Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (Nacionālā apvienība): «Jāsaka, ka tie mēģinājumi ir. Tas ir mans subjektīvais vērtējums, protams.»

Žurnālists: «No kuras puses šie mēģinājumi notiek?»

Bērziņš: «Ja mēs paskatāmies no šiem iesniegtajiem priekšlikumiem, tad redzam, ka Saskaņa piedāvājusi izslēgt virkni normu.»

Saskaņas iebildumi nav pārsteigums. Partijai nereti bijusi atšķirīga attieksme Latvijas drošības jautājumos.

Tomēr Saskaņai identiskus priekšlikumus iesniedzis arī Vienotības deputāts Andrejs Judins. Tiesību zinātņu doktors pēdējā Juridiskās komisijas sēdē faktiski paralizēja tās darbu, piesaucot dažādus nesakarīgus piemērus, novedot grozījumus spiegu pantā līdz absurdam.

Saeimas Juridiskās sēdes 12. aprīļa ieraksts. Runā Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vienotība): ««Lido», piemēram, cep kartupeļus, un tas varbūt arī ir komercnoslēpums, kā viņi cep tos kartupeļus. Jūs runājat par kaitīgām darbībām! Es gribu pasargāt normālus cilvēkus no kriminālatbildības! Tātad ir komercnoslēpums un cilvēks šo neizpaužamo ziņu nodod Lietuvas uzņēmumam, tad viņš ir spiegs? Kur es pieļāvu kļūdu, pasakiet man, kur ir loģiskā kļūda - jūs tā nedomājat un tas nenotiks?»

Žurnālists: «Šoreiz jūsu domas sakritušas ar frakciju Saskaņa, jo jūs esat iesniedzis dažus identiskus priekšlikumus.»

Andrejs Judins, Saeimas deputāts (Vienotība): «Es patstāvīgi iesniedzu priekšlikumus! Es nezinu, kādi apsvērumi bija Saskaņai. Es pieļauju, ka citi. Rūpes ir likuma kvalitāte.»

Žurnālists: «Jūs nedomājat, ka, novedot šos grozījumus līdz absurdam, var tikt apdraudēta to pieņemšana?»

Andrejs Judins: «Es domāju, ka grozījumi tiks pieņemti. Bet, manuprāt, jebkuri grozījumi jāizstrādā kvalitatīvi.»

Pret «spiegu panta» grozījumiem pie Saeimas nesen piketēja par valsts varas gāšanu savulaik notiesātais Alfrēds Rubiks. Tos kritizē arī Vladimirs Lindermans,

kurš savulaik mēģināja panākt krievu valodai Latvijā valsts statusu, un eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. Nacionālas drošības komisijas priekšsēdētāju nepārliecina viņas frakcijas biedra Judina argumenti, ka viņam rūp tikai likuma kvalitāte.

Solvita Āboltiņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja: «Es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri izteikušies, ka tā ir apzināti organizēta kampaņa acīmredzot no atsevišķu dienestu puses.

Galvenie oponenti - ir Gapoņenko, Lindermans, Ždanoka, Mitrofanovs, un diemžēl pievienojies arī jūsu (žurnālistu) kolēģis Eiroparlamentā Mamikins,

jo no viņa puses izskanējis, ka viņš apšauba tās vērtības, kuras ierakstītas Satversmes kodolā. Nu un diemžēl arī Judins ir šajā kompānijā, un man īsti nav izskaidrojamas atbildes kāpēc.»

Jaunnedēļ Juridiskajai komisijai jāsanāk kopā atkārtoti, lai vienotos par galējo redakciju «spiegu pantā». Krimināllikuma grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt ceturtdien.

Iveta Maura, Satversmes aizsardzības biroja pārstāve: «Drošības iestādes ir par to, lai šie likuma grozījumi tiktu pieņemti pēc iespējas ātrāk, lai neatstātu šajos apstākļos iespēju personām, kuras vēlas darboties pret Latvijas interesēm, iespēju to darīt.»

Žurnālists: «Kas notiktu, ja šos grozījumus nepieņemtu?»

Ints Ulmanis, Drošības policijas priekšnieka vietnieks:

«Tas būtu slikts signāls tieši mūsu partneriem NATO, ES. Jo, nepieņemot šāda veida grozījumus, mēs parādām, ka pieļaujam atsevišķa veida aktivitātes vai pat tās akceptējam mūsu valsts teritorijā.

Ka ārvalstu specdienesti te var diezgan brīvi dot uzdevumus, iegūt jebkāda veida informāciju vai par militāru kravu kustību, vai par militāru objektu personālu. Manuprāt, tas būtu slikts signāls partneriem.»