Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/13/8886577t1h2ea6.jpg)
Šonedēļ miljardieris, kosmosa izpētes filantrops Jurijs Milners un slavenais britu astrofiziķis Stīvens Hokings paziņoja, ka plāno ievērojamas investīcijas, lai radītu ārkārtīgi kompaktu un vieglu kosmosa kuģu floti nosūtīšanai uz tuvāko zvaigžņu sistēmu Centaura Alfu, kas atrodas 4,37 gaismas gadu (apmēram 41,3 triljoni kilometru) attālumā no Zemes.
Ar abu Visuma izpētes entuziastu gādību ir izveidota zinātnieku komanda «Breakthrough Starshot», kuras uzdevums būs izstrādāt līdzekļus jeb kosmosa kuģu floti Centaura Alfas sistēmas sasniegšanai. Šā brīža plāns paredz Centaura Alfas virzienā sūtīt simtiem, varbūt pat tūkstošiem vafeles izmēra lidaparātu, un optimistiskākie aprēķini liecina, ka ar speciālu buru un lāzerstaru palīdzību galamērķī tie varētu nonākt 20 gadu laikā.
Jāpiezīmē gan, ka «Breakthrough Starshot» vēl ir tikai bērnu autiņos un projekta gaitā izstrādātie lidaparāti ceļā varētu doties pēc 20-25 gadiem, tomēr par Centaura Alfu šis tas ir zināms jau tagad un piecus interesantus faktus mūsu ievērībai piedāvā interneta vietne www.livescience.com.
1. Centaura Alfa nav viena zvaigzne
Patiesībā Centaura Alfa sastāv no trim zvaigznēm - Centaura Alfas A un Centaura Alfas B, kuras veido bināru zvaigžņu sistēmu, un Centaura Proksimas jeb Centaura Alfas C, kas ir Zemei tuvākā no šīm zvaigznēm. Starp citu, jēdziens binārā sistēma var būt maldinošs, jo Centaura Alfa A un Centaura Alfa B ir diezgan tālu viena no otras. Proti, attālums no Zemes līdz Saulei ir aptuveni 150 miljoni kilometru, bet šīs divas zvaigznes šķir 23 reizes lielāks attālums.
2. Kur Centaura Proksima atrodas?
Kā jau minēts, Centaura Proksima ir mums tuvākā zvaigzne pēc Saules. Tā atrodas apmēram 39 900 000 000 000 kilometru attālumā, kas atbilst apmēram 4,22 gaismas gadiem. Centaura Alfa A un B atrodas tālāk. «Breakthrough Starshot» zinātnieki ir iecerējuši, ka miniatūro lidaparātiņu flote izplatījumā pārvietosies ar ātrumu, kas atbilst piektdaļai no gaismas ātruma. Tādējādi Centaura Alfas sistēmu tie varētu sasniegt 20 gadu laikā.
3. Centaura Alfas sistēmā ir planēta
2012.gadā astronomi atklāja, ka Centaura Alfas sistēmā ir Zemes izmēra un masas planēta. Tā riņķo ap Centaura Alfu B, taču dzīvība uz tās, visticamāk, nepastāv. Novērojumi liecina, ka planētas orbīta ir apmēram 6 miljonu kilometru attālumā no Centaura Alfas B, tādējādi liekot domāt, ka tās virsmu veido lavas jūra.
Tai pašā laikā planēta, kuras nosaukums ir Centaura Alfa Bb, varētu liecināt, ka zinātnieku noskatītajā sistēmā ir potenciāls atrasties vēl kādai planētai; iespējams, tālāk no zvaigznēm un apdzīvojamā zonā.
4. Centaura Alfa vieno spožas un vecas zvaigznes
Centaura Alfa A ir ceturtā spožākā zvaigzne debesīs. Tā ir tā dēvētā dzeltenā zvaigzne, kāda ir arī Saule, taču izmēru ziņā tā par 25% pārspēj mūsu sistēmas spīdekli.
Centaura Alfa B tikmēr ir oranžā zvaigzne, un tā ir nedaudz mazāka par Sauli. Centaura Proksima savukārt ir tā dēvētais sarkanais punduris, tā ir septiņkārt mazāka par Sauli.
Vēl var atzīmēt, ka Centaura Alfas sistēmas zvaigznes ir veidojušās pirms 4,85 miljardiem gadu. Tātad tās ir nedaudz vecākas par Sauli, kuras vecumu lēš ap 4,6 miljardiem gadu.
5. Centaura Alfu labāk vērot no dienvidu puslodes
Centaura Alfu no Zemes ziemeļu puslodes faktiski neredz. Precīzāk - to neredz neviens, kurš atrodas virs 29. ziemeļu platuma grāda. Dienvidu puslodē savukārt atliek vien paraudzīties Dienvidu Krusta zvaigznāja virzienā, ar acīm sekot šā krusta horizontālajam veidojumam virzienā pa kreisi un ieraudzīt spožu zvaigžņu veidojumu.