Jūrmalas dome noraida centienus privatizēt Lielupes ostas zemes

Jūrmalas dome noraida Lielupes ostas pārvaldnieka Eižena Cepurnieka iepriekš paustās bažas, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics ("Jūrmala mūsu mājas") sācis ostas privatizāciju, norādot, ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un normatīvajiem aktiem ostu zemes nav iespējams privatizēt, informēja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Aldis Bērziņš.

Kā pastāstīja Bērziņš, ostu likums "skaidri un gaiši pasaka - ostas zemes pieder valstij".

"Ja Cepurnieks runā par iespēju, ka Munkevics sācis ostas privatizāciju, tas skaidri parāda, ka viņš neko nesaprot no ostu lietām, un nav saprotams, kā tādā gadījumā viņš var pretendēt uz palikšanu amatā," norādīja Bērziņš.

Kā ziņots, Cepurnieks iepriekš atklājis, ka viņa rīcībā nonākusi informācija, ka Munkevics sācis Lielupes ostas funkcijas privatizāciju. "Ir jau noslēgti ūdens nomas līgumi par vietu, kur vajadzētu būt pašvaldības jahtu piestātnei. Līdz ar to osta vairs nevarēs realizēt funkciju, ka tai ir pašai sava piestātne," secināja Cepurnieks.

"Ja tiek pieņemts lēmums par iespējamu ostas privatizāciju, par to ir jāsāk diskutēt, jāizpēta dažādie privatizācijas piedāvājumi. Galvenais, piedāvājumiem jābūt pietiekami caurspīdīgiem, lai var redzēt, ka ostas pārvalde var eksistēt," sacīja Cepurnieks.

Jau ziņots, ka Cepurnieks, kuram patlaban izsniegta slimības lapa, vērsies ar iesniegumu pie Jūrmalas domes un ostas valdes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica, lūdzot valdes sēdē izskatīt jautājumu par zaudējumu piedziņu no Lielupes grīvas padziļināšanas darbiem izvēlētās SIA "Eiro 2001".

Sagatavotajā tiesai iesniedzamā pieteikuma projektā lūgts no firmas piedzīt 51 188 latus. Projekts esot sagatavots jau pirms 10.jūlija, kad Munkevics sasauca ostas valdes sēdi, lai atbrīvotu Cepurnieku no amata. Tas ostas pārvaldniekam liek domāt, ka mēģinājums viņu atbrīvot saistīts ar Munkevica vēlmi nepieļaut vēršanos tiesā pret "Eiro 2001".

Ostas pārvalde jau noslēgusi līgumu ar advokātu Didzi Šmitiņu, kurš ir pilnvarots šīs tiesvedības laikā veikt visas nepieciešamās darbības. Līgums ar Šmitiņu ir noslēgts, vēl pirms valde uzticējusi tiesvedībā darboties Jūrmalas domes Revīzijas un audita nodaļas vecākajam referentam Kasparam Bogomolam, informēja Cepurnieks.

"Munkevics un [Jūrmalas domnieks Igors] Dreija šobrīd dara visu, lai glābtu "Eiro 2001" no maksātnespējas, bankrota un likvidācijas, jo viņi zina - ja tiks uzsākta tiesvedība, tad ar to arī viss beigsies. Viņi, visdrīzāk, mēģinās iet vai nu uz mierizlīgumu, vai nerealizēt šo piedziņu pilnā apmērā," uzskata Cepurnieks.

Ostas pārvaldnieks pagājušās nedēļas sākumā vērsās ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lūdzot ierosināt kriminālprocesu pret Munkevicu. Iesniegumā viņš norādījis arī uz iespējamo Munkevica ieinteresētību netiesāties ar "Eiro 2001".

Cepurnieks vērsies prokuratūrā, lai tā ierosinātu pārbaudes lietu par iespējamu specdienestu saistību ar ostas padziļināšanas darbu iepirkumu procedūru.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām ziņoja, ka, iespējams, Dreija sadarbojies ar VDK, taču saistība tiesā nav pierādīta, jo nav ierosināta pārbaudes lieta. Jau pēc tam tiesa nospriedusi, ka sadarbības fakts nav pierādāms.

Spriedumu lietā par Dreijas, kurš padomju laikā bija Ivana Haritonova advokāts tā dēvētajā "Jūras pērles" lietā, iespējamo sadarbību ar VDK pieņēmusi tiesnese Beatrisa Tālere, kura patlaban apsūdzēta kukuļņemšanā. Pirmās instances tiesa Tālerei piesprieda astoņu gadu cietumsodu un piemēroja arī daļēju mantas konfiskāciju, bet spriedums ir pārsūdzēts.

Uz augšu