No ētikas viedokļa apšaubāmais veids, kā JL deputāta kandidāte S.Kalniete savulaik tikusi pie diviem dzīvokļiem dārgākajā Rīgas rajonā, Antonijas ielā, ir samērojams ar skandālu, kas maksāja ministres amatu Zviedrijas tieslietu ministrei L.Freivaldei.
Kalnietes rīcību ar dzīvokļa iegādi vērtē kā neētisku (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā uzskata mediju eksperte Sandra Veinberga, kas dzīvo Stokholmā. "Tas, protams, nav ētiski, un es nevarētu Zviedrijā iedomāties līdzīgu situāciju," norāda S. Veinberga, atbildot uz jautājumu, kādas sekas karjerai būtu politiķim Zviedrijā, ja viņš līdzīgi kā S. Kalniete būtu ieguvis ekskluzīvu aizdevumu no valsts budžeta, par ko iegādājies dzīvokli un pēc tam, to ieķīlājot, – vēl vienu. "Latvijā politiskajās aprindās joprojām valda morāle – kas nav aizliegts, tas ir atļauts. Un es pieņemu, ka juridiski Kalniete varētu dzīvot mierīgi un pat vēl pretendēt uz valsts prezidentes amatu. Bet, ja ir atklājies fakts, ka viņa ir izmantojusi savu dienesta stāvokli privātās labklājības uzlabošanai, tā ir viņas politiskā pašnāvība," uzskata mediju eksperte.
Latviešu izcelsmes zviedru politiķei L. Freivaldei nācās demisionēt, uzņemoties politisku atbildību par juridiski korektu rīcību, kas tomēr bija pretrunā ar viņas partijas deklarētajiem sociālās atbildības principiem.
"Jāteic, ka grēks, kurā pieķēra Lailu Freivaldi, bija daudz mazāks grēks. Tas ir kaut kas līdzīgs, tikai viņa neprasīja aizņemties naudu, kā to šajā gadījumā darījusi Sandra Kalniete," spriež S. Veinberga.
Pēc zviedru politiskās kultūras standartiem neētiskā situācija izveidojās, kad L. Freivalde izmantoja savas likumīgās tiesības pieteikties uz viņas ģimenes jau sen īrētā pašvaldības dzīvokļa privatizāciju. Dzīvoklis atradās pašā Stokholmas centrā, bet zviedru sociāldemokrāti uzskata, ka, ļaujot privatizēt visus dzīvokļus, īpaši ekskluzīvos, kas atrodas galvaspilsētas centrā, notiks iedzīvotāju nevēlama segregācija – centrā dzīvos turīgie, bet mazāk turīgajiem, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, vajadzēs pārcelties uz piepilsētām. "Zviedru sociāldemokrāti negrib, lai izveidojas situācija, kad noteikti dzīvojamie rajoni pieder noteikta mantiska sastāva cilvēkiem," stāsta S. Veinberga.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka diplomāte S. Kalniete 1996. gadā saņēma aizdevumu no Ārlietu ministrijas uz diviem gadiem ar piecu procentu likmi. Tolaik, ņemot vērā 1995. gada banku krīzi, simtiem tūkstošu iedzīvotāju bija zaudējuši ietaupījumus, bankās lielākā daļa kredītu tika piešķirti tikai uz gadu, turklāt ar procentu likmi no 24 līdz 48%. Pēc dzīvokļa iegādes toreizējā diplomāte šo īpašumu izīrējusi, un tas ļāva nopelnīt, bet vēlāk ieķīlājusi bankā, lai, iespējams, par iegūto kredītu nopirktu vēl vienu dzīvokli šajā pašā namā. Abu dzīvokļu vērtība pašlaik ir aptuveni pusmiljons latu.
"Mēs visi dzīvē esam mazāk vai vairāk ētiski, bet tajā brīdī, kad vēlamies kļūt par politiķiem, par līderiem, vēl jo vairāk par prezidentu, uz ko pretendē Kalniete, jābūt zvaigznei un jāprot spīdēt. Politiķim arī savā privātajā dzīvē jāspēj pierādīt, ka viņš ir spējīgs realizēt dzīvē to, ko pieprasa no citiem, te ir princips – neklausies manos vārdos, skaties uz maniem darbiem," izveidojušos situāciju komentē S. Veinberga.