Atkarību konsultāciju punkti mazina HIV infekcijas un citu slimību izplatību.
Latvijā nav tāda rajona vai pilsētas, kur nebūtu ielauzušās narkotikas. Tāpat visos rajonos ir reģistrēti inficēšanās gadījumi ar HIV. Kuldīgā biedrības Saules sala Atkarību konsultāciju punkts sācis darbu jaunās telpās, kur nu arī izveidots dienas centrs atkarībās nonākušām personām un cilvēkiem pēc ieslodzījuma.
Saules salas Atkarību konsultāciju punkts tika atklāts jau 2002. gada vasarā, sākot ar šļirču maiņu intravenozo narkotiku lietotājiem, HIV testu veikšanu, konsultācijām un informācijas sniegšanu. Šādu, citiem vārdiem sakot – HIV profilakses punktu, Latvijā kopumā ir 14, un nevienā no tiem darba netrūkst.
Profilakses punkts līdz pat šai vasarai darbojās nelielā, vienas istabas namiņā, ko tagad, atklājot jaunās telpas, pat ir grūti iedomāties. "Mēs to saucām par būdu," atklāj bijušais narkotiku lietotājs Guntis. Audzis grūtā ģimenē, kur vecāki alkoholiķi, viņš savā dzīvē izmēģinājis visu – alkoholu, narkotikas, zadzis un spēlējis azartspēles. "Galvenā doma bija – kur ko dabūt, un tā, lai nekas nav jādara," stāsta Guntis, līdz nokļuvis ieslodzījumā, kur, pārdomās vadot laiku, sapratis: nav neviena, ar ko tā no sirds izrunāties. Arī Gunta jaunākais brālis, kas no ieslodzījuma iznāca divus mēnešus agrāk, jau bija uzzinājis par Saules salas punktu jeb tā saukto būdu un aicināja arī viņu uz turieni – iedzert tēju un parunāties. "Klausījos, ko stāsta citi cilvēki, un jautāju, kāpēc es tā nevaru?" saka Guntis. Ceļā, lai atbrīvotos no alkohola, narkotikām, žargona, azartspēlēm un meliem, viņam gājis dažādi. "Pat zogot mežu, lūdzu Dievu, lai mani nepieķer," atceras Guntis, paslīdējis, atkal dzēris un atkal to nožēlojis. Tagad Guntis uzskata sevi par brīvu no atkarībām, divus gadus kā precējies, audzina septiņus mēnešus vecu meitiņu, cer pabeigt vidusskolu. Viņš ir priecīgs, ka varējis pielikt savu roku jaunās būdas remontā, jo nevienam citam kā Saules salas vadītājiem Nairai un Jurim Šķoņiem viņš nav tik lielu pateicību parādā.
Punkts Kuldīgā sāka darboties ar pilsētas domes un ANO Attīstības programmas atbalstu pirms pieciem gadiem, kad visā Latvijā sāka veidoties sekundārās profilakses tīkls intravenozo narkotiku lietotājiem. Tas nozīmē, ka šādos punktos narkotiku lietotājiem ir iespēja mainīt šļirces, lai ierobežotu HIV un hepatīta B un C izplatību, veikt testus uz šīm infekcijām, saņemt prezervatīvus, kā arī konsultācijas. "Papildus tam mēs sākām organizēt atbalsta grupas atkarīgajiem un cilvēkiem, kuri bija atbrīvojušies no ieslodzījuma vietām, gluži vienkārši tādēļ, lai sabiedrībā mazinātos atkarīgo vielu lietošana un lai arī šiem cilvēkiem būtu vieta, kur viņi varētu justies līdzvērtīgi," saka Naira Šķone. Tagad ar Nīderlandes fonda Oranje atbalstu izremontētas jaunās telpas, kur darbojas arī dienas centrs ar motivācijas darbu atkarīgajiem, brīvā laika un atbalsta grupu organizēšanu, dažādām nodarbībām un ēdiena gatavošanu.
Visās pilsētas (kopumā 11), kur pašlaik darbojas HIV profilakses punkti, izņemot Valmieru, tiek veikta šļirču apmaiņa. Sākotnēji šie punkti saskārušies ar diezgan ievērojamu sabiedrības neapmierinātību, jo valda uzskats, ka tie tikai veicina narkotiku izplatību un pulcē ap sevi narkomānus. Tomēr šāds uzskats sevi nav attaisnojis – ir pierādījies, ka punkti tieši mazina HIV infekcijas un citu slimību izplatību, tiek savāktas šļirces, kas citkārt mētātos apkārt, un ir iespējams, ikdienā kontaktējoties ar narkotiku lietotājiem, mudināt viņus mainīt dzīvesveidu. "Jāatgādina, ka šajos punktos notiek ne tikai šļirču maiņa – tas ir tikai viens no pakalpojumiem," norāda Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) AIDS un STI Profilakses centra vadītāja vietniece Inga Upmace, arī uzsverot, ka narkotiku lietotāji un HIV infekcijas gadījumi ir ne tikai lielpilsētās, bet rajonu pilsētās. To pierāda arī punktu darbība reģionos. Pēc
I. Upmaces teiktā, ļoti vēlams būtu izveidot šādu punktu Ventspilī, kur ir ievērojams skaits narkotiku lietotāju, tāpat šādus punktus vajadzētu veidot Latgalē. "Pašlaik gan dati rāda, ka Latgalē ir neliels reģistrēto HIV inficēšanās gadījumu skaits, bet, iespējams, tas tāpēc, ka cilvēki nav veikuši testus," secina speciāliste. Pašlaik par punktu izveidi ieinteresējušās ir gan Rēzekne, gan Daugavpils. Arī Salaspilī kādreiz aktīvi darbojās šāds punkts, un ir cerība to atjaunot.
"Mēs tikai sākam apzināt situāciju," saka Rēzeknes domes Veselības nodaļas vadītāja Aina Brokāne. Uzskaitē pie narkologa esot tikai pāris narkotiku lietotāju, kas ne tuvu neatspoguļo patieso ainu.
A. Brokāne gan saka: mūsu lielākā problēma ir alkohols, kas ir lētāks, taču narkotikas arī ir pieejamas, bet – uzplūdiem. "Tas ir tā, ka pēkšņi vienā pagastā parādās un notiek lieli mēģinājumi iesaistīt jauniešus," stāsta A. Brokāne. "Jebkuros laukos tas ir aktuāli."