Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē, sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informēja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Elita Cepurīte.
Jūrmalā turpina stādīt kārklus, lai uzlabotu degradēto kāpu stāvokli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.
Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.
«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādāmo materiālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»
Kārklu stādīšanu kā metodi krasta zonas nostiprināšanai Jūrmalā izmantoja jau pagājušā gadsimta 80.gados. Kopš 2000.gada pašvaldība pēc spēcīgam vētrām atjauno kārklu joslu visā pilsētas teritorijā. 2015.gadā Jūrmalas pilsētas pašvaldība atsāka kāpu stabilizēšanas pasākumus, veicot gan kārklu stādīšanu, gan smilšu piebēršanu Kaugurciema pludmalē, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Šopavasar smilšu piebēršana veikta arī Majoru pludmalē, kur arī ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Savukārt no izbradāšanas kāpas pasargā kūrortpilsētas pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.
Pasākumi kāpu stabilizācijai - erozijas mazināšanai - Jūrmalas pludmalē tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.