Skip to footer
Šodienas redaktors:
Māris Kūrēns
Iesūti ziņu!

Māja... lielā kļavā

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Diezin vai atradīsies kāds, kuram bērnībā nav kārojies pašam savu māju. Laumai Stepanovai no Kuldīgas rajona Padures pagasta «Ostiem» šāds sapnis ir piepildījies. Viņas tētis, «Latvenergo» Rietumu elektrisko tīklu Kuldīgas ETR elektromontieris Edgars Stepanovs, pirms pāris vasarām savai jaunākajai meitai Laumai simtgadīgajā kļavā uzbūvēja pašai savu mājiņu.

Vecāki neaizmirst bērnības blēņas

«Braucot no mūzikas skolas eksāmena, pa mobilo telefonu piezvanīja mamma un teica, ka mani sagaida liels pārsteigums. Aizbraucot ieraudzīju, ka tētis sācis būvēt māju kokā. Tādu man kārojās jau sen. Abi ar brālēnu Rūdolfu jokojoties bijām būvējuši dažādas būdiņas, kādas bijām redzējuši filmās. Nu tētis man veidoja īstu māju,» atceras Lauma.

Edgars pats bērnībā kopā ar draugiem bija stutējis dažādas būdiņas un bunkurus. Arī Laumas mamma Tatjana kārusi segas lielajā ievā, tādējādi veidojot sev māju, līdz kāda pūce, ielaidusies kokā, viņu pamatīgi pārbiedējusi. Taņas un Edgara bērnības blēņas abiem joprojām prātā, pašu ģimenē savu četrotni audzinot. Trīs «lielie» jau tikpat kā izskoloti. Pastarītei Laumai ir trīspadsmit.

Nav nozāģēts ne zars

«Lai uzbūvētu šādu māju, visupirms ir vajadzīgs resns, liels koks ar vairākiem sāņus, gandrīz paralēli zemei augošiem zariem, kas vērsti uz dažādām debespusēm. Tad šādā trijotnē vai četrotnē var «iesēdināt» un nostiprināt mājas pamatni. Veidojot Laumas māju, vecajai kļavai netika nozāģēts neviens zars. Pamatne likta uz zariem, nostiprināta uz kārtīm, kuras savstarpēji sanaglotas,» Laumas mājas arhitekts, galvenais inženieris un būvnieks vienā personā Edgars atklāj meistardarba noslēpumus.

Nekāds projekts, ne skices pirms būvēšanas netika zīmētas, viss tapa uz vietas darba procesā. «Nekā sarežģīta būvē nav. Vispirms dēlīti pa dēlītim tika pagatavota mājas pamatne un grīda, pēc tam izveidojām karkasu, pie kuras, stiprinājām sienu dēļus. Lai mājiņa izskatītos dabiskāk un skaistāk, ārsienu apsitām ar bērza nomaļiem. Celtniecības darbos palīdzēja mūsu vecākā meita Ilze, kura man augšup padeva dēlīšus. Lai iekšpusē būtu gaišs, izzāģējām un ielikām logu rāmjus. Visbeidzot veidojām jumta kori un pēc tam pašu jumtu, ko pārklājām ar agroplēvi,» stāsta Edgars.

Vecāki bija iecerējuši Laumas mājai jumtu veidot no niedru kūlīšiem. Sākotnējā ideja tika mainīta, jo tādā gadījumā jumts ātrāk bojātos, uz tā lītu lietus, snigtu sniegs, birtu sausie zari, lapas un gruži no koka, mājā vieglāk varētu ielīst kukaiņi un kāpuri. Turklāt istabiņā būtu tumsa. Tagad māja no ārpuses neizskatās tik dabiska, kā gribētos, toties ir praktiskāka dzīvošanai.

Izīrē par konfektēm

«Lauma jau sen lūdzās tētim, lai uztaisot viņai māju kokā, viņai patīk pa tiem kāpelēt. Vīram toreiz teicu – vai nu tagad, vai nekad, jo nav jēgas uztaisīt bērnam šādu māju tad, kad viņš ir jau pieaudzis. Bet tad, kad sākās būvdarbi, man naktīs rādījās slikti sapņos, kuros redzēju bērnus ar salauztām rokām un kājām. Tagad, kad Lauma savu māju apdzīvo jau trešo vasaru, jāsecina, ka tai ir vairāk priekšrocības nekā trūkumu,» piebilst Laumas mamma Tatjana.

Jau trešo vasaru Lauma savā mājā uzņem arī viesus. Visbiežāk viņa kokā kāpj kopā ar savu brālēnu Rūdolfu, kurš dzimis un audzis kuldīdznieks, dzīvo pilsētas daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī. Mājā abi spēlē dažādas spēles. Pārrunā savus noslēpumus.

Pēc «Prāta vētras» koncerta Kuldīgā Laumas mājā nakšņojušas arī divas viņas draudzenes. Brīdī, kad meitenes laidušās miegā, viņas izdzirdējušās savādu troksni zem būdiņas, kas vedinājis uz domām, ka tur kāds staigā. Lielās bailēs meitenes aizbarikādējušas ieeju, mēģinājušas pa mobilo telefonu sazvanīt vecākus. Kad tas nav izdevies, mammas telefonā viena pēc otras pienākušas īsziņas: «Ap māju kāds staigā!!! Laikam bandīti...» No laupītājiem, protams, nav bijis ne vēsts, pieredzējusi mežsarga (Laumas tēta) acs no rīta saredzējusi, ka naktī ap koku ganījušies ... brieži.

Laumas māju iecienījuši arī lielpilsētas studenti. Kad mājās atbrauc vecākie brāļi, vakarpusē tiek uzsāktas «diplomātiskas» sarunas par to, vai Laumas mājā šovakar kāds nakšņos, vai tā ir brīva. Saskaņojot ar saimnieci, tā par konfektēm tiek izīrēta.

«Savulaik kādā amerikāņu filmā biju redzējusi ainu, kurā tiek spriests par to, ka bērnu tiesības paredz katram bērnam savu māju kokā, man šī ideja ļoti iepatikās,» prāto Taņa.

Ieguvumi

* veido bērnā patstāvību;

* attīsta radošo fantāziju, iztēli;

* attīsta kustību koordināciju, drosmi;

* bērns iepazīst dabu;

* uzlabojas bērna attiecības ar vecākiem;

* attīsta praktiskas iemaņas.

Ieteikums

«Būvējot mājas kokā, strikti jāievēro viena prasība – lai koks nekādi netiktu bojāts: netiktu dzītas naglas, vītas stieples vai nodarīts kāds cits bojājums!» Valsts vides dienesta dabas aizsardzības daļas vadītājs Ansis Šilovs.

Komentāri
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu