Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neviens nav teicis, vai slimo ābeļu āboli ir lietojami uzturā Jelgavas rajona Staļģenes ciematā, kur izplatījusies bīstamā augu slimība – bakteriālās iedegas, piemājas dārzu saimnieki nekrīt panikā. Viņus gan uztrauc tas, ka masu saziņas līdzekļos izskanējusi dažāda informācija, bet pašiem dārzu saimniekiem tā arī neviens nav paziņojis, kāds ir tālākais rīcības plāns.
Atbrauca, nogrieza slimajiem kokiem zarus, aizveda uz laboratorijām, un tas arī viss – tā īsi šīs nedēļas notikumus Staļģenē komentē vietējie iedzīvotāji. Nu jau pagājušas piecas dienas, taču nekādu konkrētāku informāciju saimnieki nav saņēmuši.
"Sākums bija tāds: pamanījām, ka dažām ābelēm kāda lapa nobrūnējusi, sačokurojusies, bet īpašu uzmanību tam pat nepievērsu, mazums, kas. Vēlāk jau skatos – kaimiņam arī ābelē sāk parādīties brūnas lapas, tad vēl kādam – aprunājāmies un sapratām, ka laikam kāda kaite. Bet nebija jau ne domas, ka tas varētu būt kaut kas ārkārtējs un ļoti nopietns," stāsta Ivars Skadmanis. Viņa dārzā slimība skārusi vairākas vismaz desmit gadus vecas ābeles. "Dažas dzidrās ābeles, tad vēl grāvenšteins arī cietis, bet slimajām ābelēm blakus ir veselas, un nekas – it kā nenovērojam, ka slimība izplatītos uz citiem kokiem. Bet tās, kas inficētas, kļūst arvien brūnākas un brūnākas," saka I. Skadmanis.
Pēc tam, kad Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti paņēmuši paraugus, teikts, ka slimie koki būs jānozāģē un jāsadedzina. "Es tā kā sapratu, ka viņi paši te brauks, zāģēs nost un vedīs kaut kur dedzināšanai, bet, vai tā būs un kad tas notiks, nav ne jausmas," saka dārza saimnieks.
Lai arī āboli vēl nav nogatavojušies, taču nav noslēpums, ka it sevišķi bērni nevar vien nociesties, kad augļi gatavi, un pamēģina arī puszaļus ābolus. "Mums neviens nav teicis, vai slimo ābeļu āboli ir lietojami uzturā," atzīst I. Skadmanis, piebilstot, ka drošības labad viņa mājās gan neviens tos neēd.
Vienīgais komercdārzs, kas atrodas Staļģenē, ir mājās Rozītes. Saimniece stāsta, ka mazdēls, pēc profesijas dārznieks, pirms vairākiem gadiem sācis ierīkot ābeļu dārzu ar domu perspektīvā ābolus piedāvāt tirdzniecībā. Ar katru gadu stādījumi papildināti, un nu dārzs jau ir hektāra platībā – diemžēl arī tā ābeles ir cietušas no bīstamās slimības. "Jau pavasarī daļa apsala, bet tagad vēl šī skāde. Kuras šķirnes cietušas vairāk, grūti pateikt, bet tiešām ir tā, ka blakus viens slims koks, bet otram ne vainas – man jau šķiet, ka tas ir atkarīgs no šķirnes: viena uzņēmīgāka pret slimību, otra mazāk," spriež saimniece. Viņa piebilst, ka tagad visticamāk mazdēla labi plānotais blakus bizness būs nopietni apdraudēts. "Ja nāksies izcirst, būs jācērt – kas cits atliks," nosaka saimniece.
Lai arī ar žēlumu, tomēr Staļģenē ikviens Neatkarīgās apjautātais dārza saimnieks atzīt, ka bez ierunām gatavs paļauties speciālistu ieteikumiem un, ja kokus nāksies izcirst, tad noteikti tam piekritīs.
Citādi gan domā Laimonis, kura paša dārzu gan šī sērga nav skārusi. "Es atceros 1966. gadu, kad līdzīgs šums tika sacelts Kolorādo vaboļu dēļ – arī ierobežoja teritorijas, dedzināja, iznīcināja, bet kas tagad: vai tad kāds šobrīd satraucas par to, ka dārzā ir Kolorādo vabole? Tāpat ar šo slimību – nāks bargāka ziema, baktērija izsals, un viss būs kārtībā. Nesaku, ka nevajag izsludināt karantīnu, uzraudzīt slimības attīstību, bet nedomāju, ka tāpēc milzīgā platībā jāizcērt koki," spriež Laimonis.
Lai arī izskanējusi informācija, ka visticamāk slimība Latvijā nonākusi no Lietuvas, staļģenieki tam īsti negrib ticēt. Viņi spriež – kāpēc gan agrāk daudzas no dīvainām slimībām mēs vispār nepazinām, bet tagad uzbrūk viena sērga pēc otras. "Mums gan šķiet, ka ticamāks variants ir slimības ievazāšana no tālākām zemēm – ved taču pie mums iekšā gan augļus, gan stādus nez no kurienes un nez ar ko slimus," domā vietējie.
Visticamāk, ka reāla slimības apkarošana Staļģenē varētu sākties nedēļas nogalē – viena kilometra rādiusā ap ciemu slimie koki būs jāizcērt un jāsadedzina. Jau šobrīd četru kilometru rādiusā ap slimības skarto vietu noteikta karantīnas zona. Vēl trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju tiks noteikta buferzona, kurā tiks veiktas pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība.