Ūdens viļņus un uguns liesmas cilvēkiem neapnīk vērot – tik mainīgas, īstas un skaistas tās ir. Tāpēc mājās tiek būvēti pavardi, kamīni, dārzā plāno vismaz ugunskura vietas. Taču arī dārzā var sildīties pie kamīna vai turpat pagatavot maltīti.
Uguns dārzā – kamīnā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labs dārza kamīns nav caurums akmens sienā, kur iekur uguni. Pareizi ierīkots kamīns nedūmo un piesilda terasi, pie tā var sēdēt arī vēsās dienās – siltumam jāatstarojas un jāsilda apkārt esošo ļaužu kājas, saka ainavu arhitekte Gundega Lināre. Reti kur redzēti pareizi plānoti kamīni, biežāk tie pilda tikai uguns vietas funkciju.
Kamīnam vai ugunskura zonai parasti izvēlas vietu tā, lai tā būtu aizsargāta no valdošajiem vējiem un ziņkārīgo skatieniem. Norobežoties var gan ar nojumēm un sienām, gan bagātīgākiem apstādījumiem. Nojumē ir omulīgāk – tur var uzturēties arī lietus vai pat sniega laikā. Ja dārzs atrodas pie plašiem ūdeņiem, kamīns jāplāno tā, lai vējš, piemēram, no ezera nebrāztos kurtuvē. Pie uguns gribēsies sēdēt vai pat pagulēt, tāpēc jāparedz vai nu stacionāras sēdvietas, vai pietiekama platība vajadzīgo mēbeļu novietošanai. Protams, jāpadomā arī par drošību – lai uguns nebūtu tuvu un nekaitētu kokiem, kā arī koka u.c. degošām dārza lietām.
Pirms plāno dārzā kamīnu, jāizdomā, ko pie tā gribēs darīt – tikai pasēdēt, vērot uguni un pasildīties vai tur vajadzēs gatavot maltīti. Un, ja gatavos ēdienu, tad kā?– ceps gaļu, maizi vai tikai desiņas uz iesma. Kamīnu meistars Arnolds Strazdiņš no uzņēmuma "Krāšņuguns" stāsta, ka mūsu ļaužu dārza tradīcijas pamazām kļūst plašākas – bieži izvēlas grilkamīnus, ir būvētas nojumes ar āra virtuvi, kopā ar kamīnu ierīko arī kūpinātavas vai maizes krāsni. Ir tapusi arī lavaša cepšanas krāsns, ko ierok zemē.
Ja gribēs cept gaļu, parastajā dārza kamīnā kvalitatīvs steiks nesanāks?– neizcepsies vienmērīgi, ja cītīgi negrozīs. Tad labāk gādāt grilkamīnu, iesaka A. Strazdiņš. Vizuāli tas no parastā kamīna īpaši neatšķiras. Dārza kamīni ir nedaudz augstāki nekā telpās paredzētie – kurtuves apakšmala kādus 55 cm virs grīdas, bet grilkamīniem – 80–85 cm. Tādā augstumā parocīgāk darboties cepējam. Grilkamīniem ir arī pelnbire – telpa zem kurtuves, kur krājas pelni. Abu veidu kamīni vienādi labi kalpo kā siltuma avots.
***
Zināšanai
Dārza kamīnam jābūt pietiekami augstam – 3,5–4 m ar skursteni, citādi dūmi nāks atpakaļ pa kurtuvi. Svarīgs ir skursteņa novietojums?– pirms kamīnu sāk ierīkot, jāzina, kādu apkures ierīci izmantos.
Kamīna kurtuvi parasti plāno 60–80 cm platu. Ja lielāka, tad klātesošajiem nebūs patīkami, ja tajā iepūtīs vēja brāzma. Tomēr dārzā var atļauties arī paeksperimentēt, ko nevar telpās.
Dārza kamīnu var iekurt arī ziemā. Tāpēc tiem jābūt izturīgākiem nekā telpās paredzētajiem?– siltā klimata valstīs ražotie pie mums iekuršanu ziemā var neizturēt.
Retāk, tomēr arī mūsu savrupmājās ierīko abpusējos kamīnus. Tas nozīmē – kamīns iebūvēts telpā un ēkas ārpusē, abiem kopīgs garais skurstenis.
Ja vēlas pašu gatavotus gaļas kūpinājumus, kopā ar kamīnu var ierīkot puskarstās kūpinātavas. Tās var iekurt arī ziemā. Ziemā nevajag uzreiz kurt lielu liesmu, bet to palielināt pamazām – lai mūrējums aukstuma un karstuma maiņas iespaidā nesaplaisā.
Ja kamīnu gādā paši mājas saimnieki, lai nenopirktu nepiemērotu, iepriekš vajadzētu aprunāties ar kamīnu speciālistu, jo arhitekti, dizaineri tik labi nezina visus knifus. Pat ne to, kā un kur kamīnu pareizi novietot. Piemēram, austrumu kaimiņvalstu kamīnu katalogos ir ap 50% kļūdainu norāžu.