Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pakistānas prezidents dod rīkojumu militārā ofensīvā atbrīvot radikālo studentu ieņemto Sarkano mošeju. Vismaz 50 nemiernieku, tajā skaitā viņu garīgais līderis Abduls Rašīds Ghazī, nogalināti Pakistānas drošības spēku īstenotā operācijā, kuras uzdevums bija pārtraukt nedēļu ilgušo Islāmābādas Sarkanās mošejas ieņemšanu, ko īstenoja reliģisko skolu jeb medrešu studenti.
Pēc nesekmīgiem centieniem risināt sarunas ar Sarkanās mošejas sagrābējiem Pakistānas prezidents Pervezs Mušarrafs vakar agrā rītausmā deva rīkojumu īstenot militāru ofensīvu, lai pārtrauktu septiņas dienas ilgušo Sarkanās mošejas ieņemšanas drāmu.
Lēni un piesardzīgi pakistāniešu karavīri virzījās pa mošejas teritoriju, lai mošejas attīrīšanas operācijā neievainotu tur paslēpušās un gūstā sagrābtās sievietes un bērnus, vakar pavēstīja ģenerālmajors Vahīds Aršads. "Mēs piedzīvojam stipru pretestību," sacīja V. Aršads, norādot uz apšaudēm no mošejas minaretiem. "Mēs īstenojam soli pa solim pieeju, lai novērstu civiliedzīvotāju zaudējumus, ņemot vērā, ka mūsu galvenās bažas ir par to, lai neciestu gūstā saņemtās sievietes un bērni," piebilda amatpersona. Saskaņā ar V. Aršada teikto kaujinieki bija ieņēmuši katru trīsstāvu kompleksa telpu. "Viņi ir labi apmācīti un izmantoja ložmetējus, rokas granātas un raķešu palaidējus," piebilda amatpersona. Aptuveni 100 cilvēkiem, tajā skaitā 27 bērniem operācijas laikā izdevies pamest mošejas kompleksu.
Nedaudz vēlāk valdība apstiprināja, ka operācijas laikā nonāvēts radikālo studentu garīgais līderis Abduls Rašīds Ghazī. "Es varu apstiprināt, ka Ghazī ir miris," Reuters paziņoja vadoša Pakistānas Iekšlietu ministrijas amatpersona.
Pakistānas prezidenta P. Mušarrafa lēmums iebrukt radikālo musulmaņu ieņemtajā Islāmābādas mošejā varētu izrādīties par izšķirošu faktoru viņa spējā atgūt kontroli pār situāciju. Līdz šim lielākā daļa Islāmābādas iedzīvotāju nosodīja P. Mušarrafa neiejaukšanos jau agrāk. Viņus patiesi satraukuši un sadusmojuši kaujinieku vardarbīgie centieni pēdējā pusgada laikā panākt šariāta likumu ieviešanu Islāmābādā un īstenotā vardarbība pret visu, ko šie kaujinieki uzskatīja par neislāmisku, ziņo izdevums Times. To skaitā minami uzbrukumi mūzikas veikaliem, kur tika pārdota, pēc radikālo islāmistu domām, nepiedienīgi mūzikas ieraksti, un sieviešu nolaupīšana, kas tika apvainotas prostitūcijā. Tikmēr islāmiskās partijas nosodījušas P. Mušarrafu par viņa sadarbību ar ASV.
Par spīti Pakistānas prezidenta Perveza Mušarrafa 2002. gadā iesāktajiem centieniem reformēt reliģiskās skolas, šajā ziņā nav vērojams progress stingrās līnijas piekritēju stiprās pretestības dēļ. Pakistānas varas iestādes vēsta, ka valstī šobrīd darbojas aptuveni 13 000 reliģisko skolu, kas nodrošina pamatizglītību, reliģiskās mācības, pajumti un ēdienu aptuveni vienam miljonam zēnu no valsts trūcīgajām ģimenēm (meitenēm domāto medrešu skaits ir ļoti ierobežots). Tikmēr Briselē bāzētā Starptautiskā krīzes grupa ziņo, ka to skaits lēšams uz 20 000. Dažas no šīm mācību iestādēm sniedz arī augstāko izglītību. Kritiķi uzsver, ka šajās mācību iestādēs jauniešos tiek iemācīta piekritība radikālajam islāmam, ko apliecinājis Sarkanās mošejas ieņemšanas gadījums.