Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8951035t1hdc09.jpg)
Bieži vien tuvinieki pat nenojauš, ka draugs vai radinieks vēlas izdarīt pašnāvību. Pašnāvības pakaroties notiek samērā reti – tikai 8% gadījumu. Savukārt gandrīz pusi pašnāvību cilvēki izdarījuši ar asiem priekšmetiem, piemēram, ar žileti pārgriežot vēnas. 31% cilvēku mēģinājuši padarīt sev galu noindējoties. Daudzās no šīm pašnāvībām cilvēki nemaz nav vēlējušies mirt, bet gan pievērst sev apkārtējo uzmanību.
Jānis Buģins, garīgās veselības valsts aģentūras direktors: "Par jebkuru medikamentu jāzina, kā to lietot, un nepareiza lietošana noved pie traģiska rezultāta. Ar griešanos sākumā ir kā teātris, kā priekšnesums, lai panāktu to, ko viņš vēlas."
Tam piekrīt arī pašnāvību speciālisti.
Ilze Gerharde: "Apmēram 60 – 70% ir tās īstās pašnāvības, kuru mērķis ir pabeigt dzīvi pašnāvībā, bet lielā daļa ir manipulējošās pašnāvības, bet tur nekad īsti nevar zināt, vai izdosies vai neizdosies. Vienmēr ir risks, ka izdosies izdarīt pašnāvību. Parasti pašnāvībām ir mērķis pievērst uzmanību, mainīt citu cilvēku attieksmi."
Atšķirīgi no Eiropas, Latvijā pašnāvības vīrieši izdara četras reizes vairāk nekā sievietes.
Ilze Gerharde: "Viens no iemesliem ir tas, ka vīrieši izvēlas letālākas metodes, kas beidzas ar nāvi. Sievietes parasti izvēlas metodes, no kurām vieglāk ir izglābt."
Paradoksāli, bet pašnāvības izdara visvairāk jauni cilvēki, kuriem nav paveicies darba tirgū.
Ilze Gerharde: "Galvenie iemesli, kāpēc vīrieši taisa pašnāvības, ir dažādi sociālie apstākļi – bezdarbs, naudas trūkums, līdz ar to bojājas attiecības ģimenē. Visaugstākais pašnāvību līmenis ir Latgales rajonā – Gulbenē, Preiļos."
Pašnāvību skaits kopš 90. gadu sākuma ir samazinājies uz pusi. Tas galvenokārt skaidrojams ar valsts ekonomisko izaugsmi. Taču arī citi faktori nav mazsvarīgi.
Jānis Buģins, garīgās veselības valsts aģentūras direktors: "Vairākus gadus veicam profilaktisku darbu ar dažādām riska grupām. Viņi visi nonāk mūsu redzeslaukā."
Ārsts gan ir pārliecināts, ka pašnāvību skaitu ir iespējams samazināt vēl vairāk, bet tam ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija.
Jānis Buģins, garīgās veselības valsts aģentūras direktors: "Pašnāvību skaits ir lielāks nekā autoavārijās bojāgājušo skaits. Latvijā nav nacionālas programmas un nav neviena lata, lai novērstu pašnāvības."