Irānas-Irākas karš (1980-1988) tiek uzskatīts par vienu no asiņainākajiem bruņotajiem konfliktiem Tuvo Austrumu reģiona un pasaules vēsturē kopumā. Tā rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 500 000 cilvēku, vēl tūkstošiem tiekot ievainotiem. Politikas zinātnieki vēl līdz šai dienai diskutē par jautājumu – kas īsti lika šīm divām valstīm iesaistīties tik masveidīgā cilvēku nogalināšanā? Studējot doktorantūrā ASV, arī man bija iemesls padziļinātāk izpētīt šo jautājumu.
Irākas-Irānas karš sākās līdz ar Irākas kādreizējā diktatora Sadama Huseina uzbrukumu Irānas lidlaukiem 1980. gada 22. septembrī. Nākamajā dienā Irākas sauszemes armijas divīzijas uzbruka Irānas dienvidu robežas virzienā un centās ieņemt arābu apdzīvoto Kuzestānas provinci, kā arī Persijas līcī ietekošo Šatelarabas ūdensceļu. Lai gan Huseinam sākotnēji izdevās gūt zināmus panākumus (piemēram, iekarot stratēģiski svarīgo Horamšāras pilsētu), Irākas armija savu ofensīvu turpināt nespēja. Konflikts ātri vien transformējās milzīgā ierakumu karā, kurā nedz Bagdāde, nedz Teherāna nespēja gūt nospiedošo pārsvaru un piespiest otru pusi atkāpties.
