/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/04/30/16810443t1hac57.jpg)
Pēc pašreizējām Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, nodokļu ieņēmumi šogad varētu par 1,1% jeb par 154 miljoniem eiro atpalikt no plānotajiem, trešdien, 30. aprīlī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļas vadītāja Jūlija Burģe.
Viņa skaidroja, ka lielākais neizpildes risks ir patēriņa nodokļiem. Vienlaikus pirmajā ceturksnī kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, tika pārpildīts par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6%.
Labi izpildās darbaspēka nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns, bet, pēc Burģes teiktā, lielākas problēmas ir ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Burģe skaidroja, ka prognoze par 154 miljonu eiro nodokļu plāna neizpildi veidota pēc martā mainītajām prognozēm, un patlaban neesot būtisku signālu, kas liecinātu par kādu citu nodokļu ieņēmumu rezultātu.
Vienlaikus Burģe sacīja, ka FM turpinās vērtēt situāciju un augustā gaidāmas jaunākas makroekonomiskās prognozes.
TVNET jau vēstīja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 4,054 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 4,575 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 521,2 miljonu eiro deficītu.
Savukārt pirms gada pirmajā ceturksnī bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro.
Pirmajā ceturksnī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 4,054 miljardu eiro apmērā bija par 42,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāki nekā trijos mēnešos pirms gada.
Ieņēmumu samazināšanos pamatā FM skaidro ar mazāku nekā pirms gada saņemto ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu apmēru, tostarp atmaksas no Eiropas Komisijas bija mazākas par 219 miljoniem eiro. FM norāda, ka tas ir atbilstoši Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ciklam.
Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 520,5 miljoniem eiro jeb 12,8% un bija 4,575 miljardi eiro. Lielākus izdevumus FM saista ar februārī veiktajiem avansa maksājumiem militārā inventāra iegādei valsts pamatbudžeta aizsardzības resorā, kā arī būtiski augstākiem izdevumiem Atveseļošanas fonda un "Rail Baltica" projektiem. Tāpat izdevumu pieaugums ir vērojams jaunā perioda Kohēzijas politikas fondu projektiem.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada pirmajā ceturksnī iekasēti par 202,3 miljoniem eiro jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 3,3 miljardus eiro.