Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja Saeima rudenī nepagūs izdomāt citu risinājumu, nākamgad Rīgas, Jūrmalas, Liepājas, Kurzemes jūrmalas, Cēsu, Ventspils un Talsu puses zemes īpašniekiem maciņu valsts iztukšos jūtami vairāk nekā šogad. Augs nekustamā īpašuma nodoklis. Tas skars īpašniekus arī citās pašvaldībās.
Visvairāk to jutīs tie, kuru zeme un ražošanas vai komercēkas atrodas vietās, kur īpašumu cenas visaugstākās. Valdība gan vienojusies par pāris atvieglojumiem, lai nodokļa "lēciens" nesanāktu pārāk straujš – samazināt likmi līdz 1% un noteikt trīs gadu pārejas periodu, kad iekasējamās summas nevar palielināties vairāk par 25%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Cik katrā teritorijā nodoklis sanāks liels, skaidri pateikt pagaidām neviens nevar, jo rēķināšana ļoti komplicēta. Turklāt par jauninājumiem vēl būs rudenī jāspriež Saeimai. Tās lemtais nav paredzams, ņemot vērā, ka ar valdības priekšlikumiem nav apmierināti ne īpašnieki, ne daudzas pašvaldības. Pagaidām paredzēts "pa jaunam" nodokli iekasēt jau nākamgad.
Auga cenas un vērtība
Tirgus cenas zemei un ēkām pēdējos gados ievērojami augušas. Tās Valsts zemes dienestam (VZD) jāņem vērā, rēķinot īpašumu kadastrālo vērtību, kas tiek aktualizēta ik pēc dažiem gadiem. Atkarībā no kadastrālās vērtības izmaiņām aug arī nekustamā īpašuma nodokļa summas. Līdz šim tas ir 1,5% no šīs vērtības.
Pēc VZD ziņām, salīdzinot ar tagadējo, lauku zemes bāzes vērtība palielinās 1,5 līdz 3,4 reizes, bet individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtības augs no 1,6 līdz 22 reizēm – no 0,15 Ls/m2 līdz 150 Ls/m2, bet Rīgas centrā – 580 Ls/m2. Bāzes vērtību palielinājums ir mazāks teritorijās, kur tās iepriekšējo reizi aktualizētas nesen, piemēram, Ogres novadā tās aug aptuveni 3 reizes, bet Rīgā un Jūrmalā atbilstoši 7,8 un 6,6 reizes. Ievērojams vērtību palielinājums ir teritorijās, kur zemes bāzes vērtības bija ļoti zemas, piemēram, Alūksnes rajona Trapenes pagastā palielinājums ir 10 reizes (līdzšinējā zemes bāzes vērtība ir 0,05 Ls/m2, bet jaunā – 0,50 Ls/m2).
Vairākas reizes aug arī to ēku bāzes vērtība, kuras izmanto ražošanai vai komercdarbībai.
Likme mazāka, jāmaksā – vairāk
Ja nekustamā īpašuma nodoklis būtu jāmaksā, ņemot vērā jaunās kadastrālās vērtības, daudziem draudētu izputēšana. Valdības politiķiem un arī daļai pašvaldību nepatika agrāk izstrādātie risinājumi nodokļa sloga mazināšanai, kas paredzēja ļaut vietējai varai diferencēt likmi. Ar to tās varētu, piemēram, pasargāt pastāvīgos iedzīvotājus vai noteiktus ražotājus no pārlieku liela nodokļa. Tagad valdība nosprieda grozīt likumu, nosakot visiem vienādu – 1% – likmi. Dažās pašvaldībās kādam maksātājam nodokļa summas varētu pat sanākt mazākas nekā tagad, bet vairumam tik un tā tās būs ievērojami lielākas. Un jāmaksā vienādi gan Rīgas vai Jūrmalas jaunbagātniekam par miljonu vērtu vasaras mītni, gan visu mūžu tur dzīvojošajiem pensionāriem. Ja pašvaldības vēlas, tās var dot atlaides noteiktām maksātāju grupām. Bet tas būs vairāk vai mazāk uz to rēķina – šis nodoklis nonāk pašvaldību budžetā. Tāpēc tās nav īpaši ieinteresētas atlaides plānot. Finanšu ministrijā gan sola, ka atlaides vairāk ņems vērā, prognozējot nākamā gada budžetu un pašvaldību iemaksas izlīdzināšanas fondā.
Trīs gadus var domāt
Vienlaikus ar likmes samazināšanu valdība ierosinājusi likumā paredzēt trīs gadu pārejas periodu, kad nevienam īpašniekam nodokļa summas nevarēs būt par 25% lielākas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tātad, ja kāds zemes īpašnieks Rīgā tagad maksā Ls 100 nodokli gadā, bet saskaņā ar jauno kadastrālo vērtību nākamgad sanāktu jau Ls 500, viņam būtu jāmaksā tikai 125. Triju gadu laikā valdība varēs izspriest, kā rīkoties, kādus normatīvus mainīt, lai pasargātu gan dzīvojamo māju, gan saimnieciski izmantojamo objektu īpašniekus no milzu nodokļa summām. Kā RB uzzināja Finanšu ministrijā, īpaša darba grupa nekustamā īpašuma nodokļa likuma labojumiem nav izveidota, bet pie šā dokumenta notiekot darbs.
***
Viedoklis
Namīpašnieki nesamierināsies
Rīgas Namīpašnieku biedrības vadītājs Jānis Jakāns:
– Ja nodokļa palielinājums būtu līdz 25%, tad vēl nekas, bet jau šogad daži Rīgas namsaimnieki saņēma nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu, kas 12 reizes pārsniedza iepriekšējā gada summas. Īpašnieki ir ļoti neapmierināti, ka nodoklis tik ievērojami aug. Tikpat ātri nevar palielināt īres maksu, jo īrnieku ienākumi tik strauji neaug, īpaši tiem, kas saņem pensiju. Lielo nodokli varētu uzlikt tiem, kas namīpašumu nesen nopirkuši, piemēram, nekustamais īpašums ir viņu bizness, bet ne tiem, kam mājas denacionalizētas vai kuri tur dzīvojuši visu mūžu. Ja Saeima nodokļa lietā neko neuzlabos, namīpašnieki dosies pie jaunā valsts prezidenta pēc palīdzības. Ja neizdosies neko panākt, īpašnieki varētu vērsties Satversmes tiesā un pēc tam kaut vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, prasot no valsts kompensāciju par zaudējumiem agrāko īres griestu dēļ.