Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lazo Mongušs no Tuvas ir šamanis. Īsts. Praktizējošs. Starptautiski atzīts. Kā viņš pats saka – spēj dziedēt visas kaites arī tad, ja cilvēks jau vairs netic brīnumam.
Viņa dzimtas gadsimtiem no paaudzes paaudzē nodotās šamaņu zināšanas var palīdzēt. Šamaņa krāšņais tērps, ko rotā dažādi specifiski atribūti – lūša galvaskauss, zvaniņi un zvārgulīši, putnu spalvas, zālīšu buntītes – ir gluži tas pats, kas ķirurgam instrumentu galds. Viņam līdzi ir viss, lai palīdzētu.
Par šamanisma izcelsmes senumu zinātnieku viedokļi atšķiras. Vieni uzskata, ka tā pirmsākumi meklējami pirms vismaz sešdesmit tūkstošiem gadu, citi – ka aptuveni pirms desmit tūkstošiem gadu. Droši pierādāmas arheoloģiskas liecības par to ir atrastas Ziemeļāzijā un Ķīnā un tiek datētas ar 3000. gadu pirms Kristus. Tuvā, no kurienes ir Lazo, šamanisms ir gluži kā ticība. Neraugoties uz dažādām politiskajām situācijām, tuvieši ir spējuši savas šamaņu saknes nepazaudēt cauri gadsimtiem.
Padomju laikos – aizliegums
Lai arī Lazo atzīst, ka par šamani nekļūst, bet par šamani piedzimst, līdz brīdim, kamēr cilvēks patiesi apzinās savas spējas, ir jānoiet grūts ceļš. Lazo teic, ka cilvēks tiek pārbaudīts un pat salauzts, līdz viņš kļūst par īstu šamani. "Mana vecmāmiņa bija šamanis, viņas senči un viņu senču senči. Es savas spējas sāku apzināties pēc 20 gadu vecuma. Līdz tam biju pusaudzis, kuru piemeklēja dažādas veselības problēmas – vairākkārt nonācu slimnīcā, situācija bija ļoti smaga, bet palīdzēt neviens nevarēja. Tēva māsa, kas mani uzaudzināja, pieaicināja šamani, un viņš tad arī teica – šo cilvēku ilgāk slēpt nedrīkst, viņam ir jāatklāj savas spējas," stāsta Lazo.
Tā pamazām no slimīga jaunieša Lazo kļuva par šamani. 70. gados kādā no Tuvas ciematiņiem strādāja par mehanizatoru un, sākumā vēl īsti neapzinoties, palīdzēja tieši sava kolhoza cilvēkiem. "Vīri sāka teikt, ka viņiem no manis pāriet pat galvassāpes pēc iepriekšējā dienā lietotā alkohola – neesot pohas. Tad vēl kāds teica, ka no manas klātbūtnes kļuvis vieglāk, un, pamazām attīstot savas prasmes un paaudzēs uzkrātās zināšanas, sāku palīdzēt slimajiem," atceras Lazo.
Pašu pirmo cilvēku, ko izdziedinājis, viņš neatminas, bet palīdzēts ir tūkstošiem. "Arī padomju laikos, kad šī lieta bija aizliegta, šamaņi strādāja. Ja tev ir tāda iespēja, kā var nepalīdzēt?" Lazo saka.
Ārsti aicina palīgā
Ja daudzviet mediķi skeptiski izturas pret alternatīvu ārstēšanu un tā pat tiek noliegta, tad Lazo pierāda pretējo – ārsti paši bieži vien, jūtot savu nespēcību kādas slimības gadījumā, aicina viņu palīgā. "Garas stundas esmu pavadījis dažādu slimnīcu reanimācijas nodaļās, kur cīņa par pacientu dzīvību mediķiem jau šķitusi bezcerīga. Aizeju, lai palīdzētu vienam, bet, uzzinot, ka esmu tur, manu palīdzību lūdz vēl kāds, tad vēl," stāsta Lazo. Uz jautājumu, vai bijis kāds gadījums, kad viņš pats ir pārsteigts, ka izdevies tomēr cilvēkam palīdzēt, Lazo atbild – nē. "Varbūt jaunībā, kad pats tā īsti vēl neapzinājos savas spējas, bet, kad sapratu, ka varu palīdzēt, nekad neesmu bijis pārsteigts par rezultātu."
Viņš atceras kādu jaunieti, kurš ilgstoši gulējis slimnīcā, bet ārsti līdzēt nav spējuši. "Vecāki lūdza manu palīdzību, jo zēns dienām nebija gulējis, lāgā nerunāja, nekustējās. Mediķi jau bija gatavi viņu ievietot psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Es aizgāju pie zēna un teicu, lai viņš apsēžas. Vecāki pretojās, sakot, ka viņa ķermenis ir tik ļengans, ka viņš sēdēt vienkārši nespēj. Bet, ja es saku, ka viņam jāsēž, tad jāsēž. Un jaunietis apsēdās. Veicu rituālu, un zēns, kurš ilgstoši nebija ne acu aizvēris, aizmiga. Pēc neilga laika eju gar tirgu un redzu – šis jaunietis, kurš pat nosēdēt nevarēja, tagad pastaigājas gar tirgu. Bet mediķi viņu bija norakstījuši..."
Ārpus Tuvas
Gadījumu, kad Lazo palīdzējis jau it kā bezcerīgos gadījumos, esot neskaitāmi daudz, turklāt ne tikai šamaņa dzimtenē, bet arī ārpus tās. Kad deviņdesmito gadu sākumā mainījās politiskā situācija, Lazo sāka apmeklēt arī citas valstis. Tagad jau viņš ir starptautiski atzīst šamanis. Ik gadu viņš viesojas Šveicē un citās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, un arī šeit viņš palīdzējis ne vienam vien. "Ja man ir kontakts ar cilvēku, spēju ārstēt arī no attāluma. Tā nesen palīdzēju kādai latviešu ģimenei – pie manis vērsās kāda sieviete. Rituālam ir jāsagatavojas – pirms seansa sākuma noteikti jāsagādā glāze tīra ūdens un glāze svaiga piena. Kad rituāls beidzies, ar ūdeni jānomazgājas, bet piena glāze jāizdzer. Nākamajā dienā viņa man zvana, bet es saku – kas tā par sievieti, kas guļ blakus istabā? Es to vienkārši sajutu. Izrādās, jau vairākus gadus paralizēta ir viņas māsa. Es viņai teicu – izej no mājas un nerādies divas dienas; tavai māsai tas pāries. Tā arī notika – māsa piecēlās no gultas. Visticamāk, šī paralīze bija iestājusies tāpēc, ka starp māsām valdīja kādas nesaskaņas – nebija īsti nokārtotas attiecības," spriež Lazo.
Latvijas mazmeitiņa
Latvijā Lazo pirmo reizi ieradās 2004. gadā kopā ar virstoņa dziedātājiem festivālā Riga Music, kad viesojās Jelgavā, Kuldīgā un Rīgā, turklāt koncertzāle Vecrīgā bija pārpildīta. Šī vizīte mūsu valstī bija kā sākums Tuvas tradīciju, cilvēku, dabas, tūrisma un, protams, šamanisma iepazīšanai, jo jau 2006. gada nogalē sadarbībā ar Kuldīgas kultūras centru tapa unikāls lekciju materiāls par Tuvu. Šomēnes Lazo atkal bija Latvijā, lai vairākās pilsētās tiktos ar interesentiem, stāstītu par sevi un savu valsti, dziedētu.
Latvija Lazo ir īpaša valsts – kā viņš pats saka, te atgriezties ir patīkami. Par to, ka viņš šeit ir tik bieži, priecājas arī viņa mazmeitiņa. Zinot, ka Lazo ir liela ģimene un Tuvas šamaņiem patiesi reti kuram ir mazāk nekā bērnu, Māju tomēr samulsināja Lazo teiktais par mazmeitiņu Latvijā. Izrādās, ka Lazo gluži kā par savu ģimeni runā par Pēteri, viņa sievu un mazo meitiņu. Pēteris ir tas cilvēks, kurš jau Lazo pirmajā viesošanās reizē mūsu valstī sajuta īpašu saikni ar šamani – dvēseļu tuvību, interesi par netveramām lietām. Nu jau šī sadarbība izvērtusies vairāku gadu kopīgā darbā, rīkojot Lazo pasākumus Latvijā. "Mums Latvijā ir dziednieki, taču tas ir gluži kas cits. Nevienam mūsu dziedniekam aiz muguras nestāv akmens laikmeta dziedināšanas prakse. Šamaņi savas prasmes ir izkopuši gadsimtiem. Dziednieks varbūt spontāni jūt kādas spējas, taču bez īstām zināšanām un pieredzes tas nereti nevis palīdz, bet pat kaitē; viņu galvenais mērķis ir pelnīt naudu un spekulēt uz cilvēku rēķina. Savukārt šamanim ir pilnīgi cita atbildība – kā saka pats Lazo, šamanis nav cilvēks, bet gan dabas daļa. Un, uzņemot viņu savās mājās, to izjūtam ik dienu – viņš ir tik neparasts savās izpausmēs. Nu kaut vai tā sajūta, ka tev mājās nav ciemiņš. Viņš visur jūtas tik organiski, viņam nav tā cilvēcīgā ego. Un viņa zināšanas pārsteidz – viņš var vienkārši apstāties pie kāda koka, krūma un paskatīties uz to pavisam no citas puses, ieraudzīt īpaši veidotus saaugumus, kuriem viņš zina nozīmi, bet mēs ikdienā tam vienkārši paietu garām. Viņš saredz zīmes, kas mums neko neizsaka."
Tehnika pieviļ
Lazo savu īpašo spēku izjutis ne reizi vien. Ikdienā visbiežāk tās ir tieši tehnikas lietas, kuru reakcija uz šamani citiem liek pabrīnīties. Lazo pats stāsta, ka reiz viņš salauzis roku, taču rentgenu tā arī nav izdevies uztaisīt – bildes vienkārši nesanāk, un ārsti nerod tam izskaidrojumu. Arī narkoze Lazo ir nepieciešama daudz spēcīgāka nekā ikvienam no mums. "Nokļuvu slimnīcā, man vajadzēja narkozi. Uzreiz jau teicu, ka viena šprice neko nedos. Bet ārsts neklausīja... Man ievadīja piecas devas, un tikai tad tas līdzēja," atceras šamanis.
Arī pēdējā braucienā uz Latviju gadījās ķibeles ar tehniku. Jau uz robežas neizskaidrojamā veidā vienkārši nobruka robežsargu programma, savukārt lidostas biļetē nezin kāpēc bija norādīts nepareiza izeja uz lidmašīnu. Tādas un līdzīgas lietas izskaidrot iespējams vien ar to lielo Lazo spēku, kas spēj iedarboties pat uz sarežģītām datorprogrammām.
Valsts domes deputāta palīgs
Ar ko tik Lazo savas dzīves laikā nav nodarbojies! Sācis kā vienkāršs mehanizators savā ciematā, bet vēlāk strādājis dažādos amatos un iesaistījies visādās aktivitātēs. Bijis gan vietējās avīzes fotogrāfs, kur darbā pieņemts tikai paša iniciatīvas dēļ – viņš piedalījies valsts mēroga fotokonkursā, uzvarējis un vēlāk aicināts darbā avīzes redakcijā. Ilgus gadus Lazo nopietni sportojis nacionālajā cīņas sporta veidā. Tagad gan tas vairāk ir hobijs, darbojoties veterānu grupā. Vienlaikus Lazo ir arī savas Valsts domes deputāta palīgs. Tas gan nenozīmē, ka Lazo iesaistījies politikā. "Man nerūp politika, man rūp daba, cilvēks, bet, ja reiz šādi es varu palīdzēt savai valstij, tad nespēju atteikties."
Izrādās, ka Lazo par deputāta palīgu lūdza kļūt tad, kad viņš sāka aktīvi praktizēt arī ārpus savas valsts. "Bieži esmu ārzemēs, tiekos ar cilvēkiem, stāstu par savu valsti, kultūru, un tas ir vienīgais iemesls, kāpēc uzņēmos deputāta palīga pienākumus, – lai arī oficiāli varētu pārstāvēt savu valsti," rādot savu deputāta palīga apliecību, saka Lazo.
Sapnis – sava prakses vieta
Vienīgais, par ko Lazo šajā dzīvē vēl sapņo, ir sava prakses vieta Tuvas galvaspilsētā Kizilā. Patlaban viņš tur īrē māju, bet ģimene dzīvo netālajā ciematā. "Iegādāties īpašumu pilsētā būtu mans sapnis, taču man nav tādu ienākumu. Māja maksātu 1,5 miljonu rubļu, un man tā ir grandioza nauda," stāsta Lazo, piebilstot – tas ir māns, ka šamaņi dzīvo pārtikuši. Piemēram, Lazo no bērniem un veciem cilvēkiem, kam izdevies palīdzēt, naudu neņem. "Nu kā par kaut ko tādu var prasīt naudu! Vecie ļaudis jau tā savā dzīvē tik daudz cietuši. Ja man ir iespēja palīdzēt, tad tas ir mans pienākums, nevis iespēja nopelnīt."
Varbūt Lazo izdosies piepildīt savu sapni, bet arī savā jaunajā prakses vietā viņš nespēs palīdzēt savai ģimenei – šamaņa spēkos nav dziedēt sev tuvos cilvēkus. "Es nevaru palīdzēt saviem bērniem, tuvākajiem – viņiem es esmu vienkārši Lazo. Kad rodas nepieciešamība, aicinu palīgā savus draugus – Tuvas šamaņus."
Jautāts, vai kādam no viņa sešiem dēliem tiks nodots zināšanu mantojums, Lazo uzsver, ka par šamani nekļūst – par šamani jāpiedzimst. "To nevar nodot kā lietu. Ja cilvēkam ir dots šis dabas brīnums, tad to var tikai atklāt. Redzēsim, kā būs."
***
DER ZINĀT
• Tuvas Republika atrodas Sibīrijas austrumdaļā, aiz Sajānu kalnu grēdas, pie Krievijas Federācijas un Mongolijas robežas.
• Ilgus gadsimtus bijusi Mongoļu impērijas sastāvdaļa, 20. gs. sākumā ieguvusi neatkarību, bet jau 1944. iekļauta PSRS draudzīgajā saimē.
• Atšķirībā no Baltijas valstīm atkārtotu neatkarību nav piedzīvojusi.