Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pieminēšanas vērts ir C vitamīna saturs rabarberos – 100 gramos svaigu rabarberu ir 1/3 no pieauguša cilvēka dienas devas.
Vārdiem "rabarbers" un "barbars" ir viena izcelsme – abi ir cēlušies no sengrieķu valodas vārda "barbaros", kas nozīmē "svešzemju". Vēl tā nosaukumu skaidro ar latīņu valodas "radix barbaris" – "barbaru sakne". Viens ir skaidrs – šis "barbars" ir ne tikai skābs, bet gards un veselīgs. To, ka rabarbera gaļīgie kāti ir ēdami, Eiropā atklāja pirms pāris simtiem gadu. Šis dārzenis apsteidz citus, jo ēdams jau agrā pavasarī.
Kas tīk rabarberam
Rabarberiem patīk pusēna vai ēna, mitrums un barības vielām bagāta augsne. Ja vēlas paātrināt rabarberu ražu, tad tūlīt pēc sniega nokušanas rabarberu apsedz ar agroplēvi. Kad pirmie kāti no zaļganiem iekrāsojas sarkani, tie ir gatavi ceļot uz mūsu virtuvēm. Vienā vietā rabarbers var augt apmēram 10 gadus, taču reizi gadā jāpabaro. Pēc pārstādīšanas pirmajā gadā rabarberu nevajadzētu traucēt, lai tas pieņemas spēkā. Kad griežam rabarbera kātus, jālūkojas, lai galīgi nenoplicinām augu, citādāk tas var aiziet bojā. Iespējami agri jāizgriež ziedkopa, tad augs vairāk spēka atdos lapām un kātiem. Ēst var arī ziedoša rabarbera kātus, bet tiem vairs nebūs tik daudz spēka kā neziedošam rabarberam.
Kas rabarberā iekšā?
Pieminēšanas vērts ir C vitamīna saturs rabarberos – 100 gramos svaigu rabarberu satur 1/3 no pieauguša cilvēka dienas devas. No minerālvielām dominē kālijs un kalcijs, svarīgākā kaulu veidošanā nepieciešamā minerālviela. Kālijs iedarbojas kā diurētiķis, kā arī nodrošina optimālu barības vielu nonākšanu organisma šūnās. Rabarberos esošais nātrijs veicina gremošanu, zarnu trakta darbību. Tieši tāpēc rabarberi ir īpaši piemēroti pavasara attīrīšanās un novājēšanas diētām. Piedevām rabarberiem ir asinis attīroša iedarbība. Magnēzijs, fosfors, dzelzs un jods pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Iespaidīgs ir dažādo skābju – ābolskābes, citronskābes, dažādo glikozīdu, miecvielu, ēterisko eļļu un gremošanas sistēmai vērtīgo pektīnu saturs. Īsts medicīnas brīnumlīdzeklis ir rabarberos sastopamais antrahinons, kas stiprina aknu – žultspūšļa sistēmu un aktivizē zarnu gļotādu.
Rabarberos ir 4% ogļhidrātu, 1% proteīnu, 0,2% tauku un apmēram 93% ūdens. Tāpat rabarberos ir augsts K vitamīna saturs.
Cilvēkiem ar kuņģa un nieru problēmām, kā arī cilvēkiem ar tendenci uz caureju rabarberus nevajadzētu ēst pārlieku daudz. Cilvēkiem ar jūtīgāku kuņģi rabarberos esošās skābes var izraisīt dedzināšanas sajūtu. Grūtniecēm no rabarberu lietošanas vajadzētu atteikties vispār, saka zinātāji. Uzmanīties vajadzētu arī cilvēkiem, kam ir tendence uz reimatismu un artrītu.
Aizdomīgā oksālskābe...
Interesanti, ka rabarbera lapas ir indīgas, jo satur daudz oksālskābes. Tādēļ lapas vislabāk izmantot kā saulessargus vasaras tveicē, bet no lietošanas uzturā atturēties. Oksālskābe savienojumā ar kalciju veido nešķīstošus kalcija sāļus, ko organisms nevar izmantot, tālab rabarberi ieguvuši "kalcija zagļu" slavu. Nedaudz oksālskābes ir arī rabarberu kātos, taču ne tik daudz, lai nopietni kaitētu veselam cilvēkam. Starp citu, tieši oksālskābe ir tā, kas "rūpējas" par "nomizotu zobu" sajūtu, ja ēdam svaigus, termiski neapstrādātus rabarberus – ķīmiskā reakcijā izdalās kalcija oksalāts, ko mēs sajūtam kā sava veida zobu "aplikumu" pēc svaigu rabarberu graušanas. Tā kā, rabarberam augot, oksālskābes daudzums augā palielinās, rabarberus nevajadzētu ēst ilgāk par jūnija beigām.
Padomi
Lai uzglabātu rabarberus svaigus, tie jānoskalo, jāietin mitrā drāniņā un jāliek ledusskapī.
Svaigus rabarberus ziemai var uzglabāt ledusskapī, pirms tam dārzeni kārtīgi noskalojot un nomizojot.
Tāpat rabarberus var arī savārīt un salikt burkās – uz 1 kg notīrītu rabarberu ņem no 500 līdz 800 g cukura, uzvāra, noputo, pavāra piecas, sešas minūtes, lej tīrās, karstās burkās, aizvāko un ziemā vāra ķīseļus un uzpūteņus, kas garšo pēc pavasara.
Negatavojiet rabarberus alumīnija traukos. Alumīnijs ar oksālskābi veido savienojumus, kas uzkrājas organismā.
Lai mazinātu rabarberu skābumu, var izmantot ne tikai cukuru, bet arī augļu sulas, piemēram, apelsīnu vai ananāsu. Arī garšvielu izmantošana var palīdzēt ietaupīt cukuru – apelsīnu miziņas, ingvers un kanēlis ir labākie rabarberu pavadoņi saldos un pikantos ēdienos.
Rabarberu kūka
Rabarberi, 2 glāzes miltu, 1 glāze kefīra, 3 olas, 1 glāze cukura, vaniļas cukurs, 1/2 tējk. sodas. Pārliešanai: 1 glāze skābā krējuma, 3 ēd.k. cukura.
Sastāvdaļas samaisa un pievieno 2 ēd.k. margarīna vai sviesta. Mīklu lej formā. Virsū uzber rabarberus tā, lai mīkla nespīd cauri. Liek cepties cepeškrāsnī. Īsi pirms izņemšanas, pa virsu uzlej skābā krējuma maisījumu un liek vēl nedaudz cepties, ja gribas bez krējuma, tad uzkaisa rabarberiem cukuru un krējumu nelej.
Rabarberu zupa
30 g cukurs, 100 g rabarberi, 4 g kartupeļu ciete, 15 g ābolu vīns, 1 krustnagliņas, 0,3 g kanēlis, ūdens, 25 g biskvīti, nedaudz citrona miziņas.
Rabarberu kātus nomizo, sagriež kubveida gabaliņos. Liek verdošā ūdenī, pievieno cukuru un vāra 15 minūtes. Pieliek garšvielas un vāra vēl 5 minūtes. Tad pievieno atšķaidītu kartupeļu cieti, uzvāra un ielej ābolu vīnu. Izlej traukā atdzesēšanai. rabarberu zupu pasniedz kopā ar biskvītiem.
Rabarberu sīrups
Notīrītus un kubiņos sagrieztus rabarberus pārkaisa ar cukuru. Uz kilogramu rabarberu ņem 1,5 kg cukura. To ber pakāpeniski, līdz cukurs vairs nekūst. Laiku pa laikam apmaisot, rabarberus tur 24 stundas. Iegūto sīrupu nolej un pilda pudelēs. Nekarsē!
Sacukurotos rabarberu kātus un neizkusušo cukuru pilda puslitra burciņās, aizvāko un novieto pagrabā. Nepasterizē!
Rabarberu ievārījums
1 kg rabarberu, 1 kg cukura, 1 citrona sula, 1 rīvēta citrona miziņa, 1 paciņa vanilīncukura.
Rabarberiem novelk miziņas un sagriež 1,5-2 cm lielos gabaliņos. Pievieno citrona sulu, citrona miziņu, vanilīncukuru. Pārber cukuru, visu izmaisa un atstāj sacukuroties uz 2 stundām (līdz rodas šķidrums). Katlu liek uz uguns, uzkarsē, līdz sāk vārīties, uguni nogriež mazāku un ievārījumu vāra (regulāri noņemot putas) apmēram 40 minūtes. Islandē rabarberu ievārījumu tradicionāli pasniedz kopā ar jēra gaļu.
Rabarberu un rupjmaizes kārtojums
1/2 kukulis rupjmaizes, 200 g salda krējuma, 100 g svaigu vai ar cukuru saberztu zemeņu, 100-200 g cukura, 1gl rabarberu biezeņa, 2 kivi, 1 paciņa vanllīncukura.
Rupjmaizi sarīvē uz smalkās rīves, sajauc ar cukuru un viegli apcep uz pannas. Saldo krējumu ar 2 ēd.k. cukura saputo, piejauc klāt svaigas, sasmalcinātas zemenes var pievienot želatīnu. Rabarberu biezenim pievieno atlikušo cukuru un kivi biezeni, visu samaisa. Plānām kārtām liek: rupjmaizi, rabarberu masu, rupjmaizi un putukrējumu. Kārtojumu noslēdz ar rupjmaizi, rotā ar putukrējumu, zemenēm un rabarberu biezeni.
rabarberu biezenis: rabarberu kātus notīra, sagriež gabaliņos un ar blenderi sakuļ. Tad pievieno cukuru un vēlreiz sajauc var vārīt arī ievārījumu, recepte iekš sadaļas konservēšana.
Rabarberu krēms
500 g rabarberu, 100 g cukura, 1 tējk. rīvētas apelsīna miziņas, 1 ēd.k. svaigi spiestas citronu sulas, 180 g salda krējuma, 200 g Mascarpone siera, 1 ēd.k. apelsīnu liķiera vai apelsīnu sulas.
Rabarberus nomizo un sagriež 2 cm garos gabaliņos. Uz tīras pannas izkausē cukuru, apbrūnina, noņem no uguns. Pievieno rabarberus, samaisa un, palaikam sakratot pannu, zem vāka uzkarsē uz nelielas liesmas. Noņem vāku un sautē vēl ~ 5 minūtes. Pievieno apelsīna mizu, citrona sulu, iemaisa, atdzesē un noliek vēsumā. Neilgi pirms pasniegšanas saputo krējumu, iecilā Mascarpone sierā, pievieno apelsīnu liķieri vai sulu. Deserta traukos kārtās liek rabarberus un siera – krējuma masu (var arī rabarberus iemaisīt siera – krējuma masā).