Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Video vairs nav pieejams.Medicīnas tūrisms ir viens no glābšanas riņķiem, kas var pacelt Latvijas ekonomiku. Ar šādu devīzi pērn uzstājušies privāto klīniku vadītāji. Izrādās, ne viss ir tik rožaini, kā šķita iepriekš. Šī medicīnas nozare attīstās daudz lēnāk, nekā gribētos, un šis ceļš nav rozēm kaisīts. Kāpēc ārzemju pacienti pie mums brauc mazāk, nekā gaidīts?
Nevienam vairs nav noslēpums, ka Latvijā ārstēšanās ir daudz lētāka un bieži vien arī kvalitatīvāka nekā ārvalstīs. Šo iemeslu dēļ daudzi ārvalstnieki ierodas mūsu valstī, lai to izmantotu.
Ārzemnieki uz Latviju nebūt nelaužas
Mūsu mediķi reaģēja uz šādu pieprasījumu. Pirms gada astoņas privātas klīnikas apvienojās vienā organizācijā „Medicīnas tūrisma centrs”, lai ārzemniekiem piedāvātu visus iespējamos pakalpojumus. Taču atdeve gada laikā nebija liela. Piemēram, Veselības centru 4 dienas laikā vidēji apmeklē 3-4 tūkstoši cilvēku. No viņiem tikai viens vai divi ir ārzemnieki.
Ārsti slikti zina valodas, Latvijai ir slikts tēls
Tam par iemeslu ir daudz šķēršļu un problēmu, stāsta Veselības centra 4 vadītājs. Māris Rēvalds, Medicīnas tūrisma centra valdes loceklis: "Problēmu ir daudz - sākot ar Latvijas negatīvo tēlu Rietumeiropas pacientu acīs, ar mūsu ne līdz galam pareizo prasmi veidot mārketinga politiku, mūsu Latvijas medicīniskā personāla negatavību pietiekami labi komunicēt ar rietumu pacientiem."
Ārstē neauglību un zobus, veic plastiskās operācijas
Tos ārzemju pacientus, kas nebaidās no visa minētš, Latvijas poliklīnikās un slimnīcās apmierina cenas un kvalitātes kombinācija. Neauglības ārstēšana, zobu protezēšana, plastiskā ķirurģija ir populārākie pakalpojumi. Šīs nozares patiešām ir perspektīvas, uzskata ārsts nefrologs un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš. Taču diez vai ārzemju pacienti brauks pie mums masveidā.
Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents: "Pacientus īsti neapmierina servisa līmenis. Arī svešvalodu zināšanas mūsu ārstiem nav tik labas, un tas nav mazsvarīgi."
Jauna niša - pacienti no Austrumeiropas
Vēl viens perspektīvs virziens – pacienti no Austrumeiropas, jo, no vienas puses, mūsu medicīnas personālam nav valodas barjeras un, no otras, Ukrainas, Krievijas, Aizkaukāza republiku iedzīvotājus vilina saprotama vide. Tam piekrīt ginekoloģijas un dzemdību speciāliste Natālija Vedmedovska, kurai ir šādas pacientes. Gadījušās pat anekdotiskas situācijas, kad ar vienu avioreisu pie viņas atlido vairākas pacientes.
Natālija Vedmedovska, ginekoloģe: "Tie bieži ir ļoti labi situēti cilvēki no Maskavas, kas ieņem labus amatus. Krievijā viņiem trūkst individuālas pieejas, tur ir liela pacientu plūsma, pat ja pacientam ir daudz naudas. Un viņi brauc uz šejieni, lai būtu šī individuālā pieeja un īsā laikā viņi varētu izmeklēties."
Vietējo pacientu kļūst mazāk, viņi nespēj maksāt
Medicīnas tūrismā iesaistītās klīnikas netaisās padoties. Vietējo maksas pacientu ir mazāk, kritusies viņu maksātspēja, tādēļ medicīnas tūrisms klīnikām šķiet daudz interesantāks. Valsts klīnikām savukārt tā būtu iespēja nebūt vairs pilnībā atkarīgām no valsts naudas, ļoti samazinoties finansējumam.
Ik gadu aizbraukšanas dokumentus kārto vidēji 200 ārsti. Un, protams, daudz labāk būtu, ja mūsu dakteri varētu piedāvāt medicīnas pakalpojumus tepat Latvijā. Bet, lai tas notiktu, šīs iespējas daudz vairāk arī jāpopularizē ārzemēs.