Sabiedriskās domas pētījumi apliecina, ka latviešu iecienītākā atpūtas vieta ir lielie tirdzniecības centri, taču šķiet, ka vismaz vasaras sezonā šīs paražas mainās – cilvēki, izslāpuši pēc pārmaiņām, dodas dabā.
Zebrus ezers – dabas miers un atpūta (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai arī siltais laiks teju, teju kā tikai sācies, iedzīvotāji novērtē katru iespēju brīvo laiku pavadīt ārpus pilsētas drūzmas. Un kur gan labāk atpūsties kā pie ūdens – Zebrus ezers Dobeles rajonā ir viena no lieliskām iespējām izbaudīt dabas klusumu un mieru.
Vēl tikai pirms gadiem pieciem tā bija vien tuvējās apkārtnes iedzīvotāju iecienīta peldēšanās vieta un makšķernieku cerība uz kādu lomu, taču šobrīd tā ir labiekārtota atpūtas bāze, kur vai katrs atradīs iespēju labi pavadīt laiku.
Ezera pārmaiņas radījusi akciju sabiedrība Latvijas valsts meži, kas pārvalda Zebrus ezeru, ierīkojot tur lielisku atpūtas un makšķerēšanas vietu.
Sportot, vērot, peldēties, relaksēties
Kad atbrauksiet uz Zebrus ezeru, sapratīsiet, ka peldēšanās un zvilnēšana saulītē ir tikai sākums tam, ko iespējams izbaudīt atpūtas bāzē. Ezera krastā ierīkots gan volejbola, gan basketbola laukums, lielākas un mazākas šūpoles, skatu tornis, kas sākotnēji celts ar domu vērot daudzveidīgos putnus krastos un uz ūdens, bet nu tajā uzkāpj vai ikkatrs, lai no augšas paraudzītos uz 412 hektāru plašo ūdenskrātuvi.
Tāpat ir iespēja doties ezerā ar laivu vai katamarānu, un brauciens patiesi var būt ilgs – lai tikai pa perimetru apairētu apkārt Zebrus ezeram, būs nepieciešamas stundas divas.
Savukārt pēc aktīvās atpūtas ezera krasts būs piemērota vieta piknikam, arī tad, ja laika apstākļi pieviļ – patverties var zem lielās nojumes.
Namiņš pie ezera
Arī vakarā nav jādodas mājās – ezera krastā izvietotas četras divvietīgas un viena četrvietīga koka mājiņa, taču, ja jūsu nodoms ir atpūsties šeit ilgāku laiku, tad nu gan tas ir jāizlemj laikus, jo mājiņas nereti ir rezervētas vairākas nedēļas uz priekšu. Atpūtas bāzes uzraugs Viesturs Endziņš atklāj, ka šogad, piemēram, Jāņu vakaram mājiņas jau rezervētas februārī. "Sākumā mums bija tikai divas mājiņas, tagad tās jau ir piecas, taču arī tas vēl ir par maz, jo atpūsties gribētāju tiešām netrūkst, tāpēc jau no jūnija mums būs vēl divas jaunas trīsvietīgas mājiņas."
Ja nav izdevies laikus rezervēt atpūtas namiņu, līdzi var ņemt telti, un tad jau nu gan ezera krastos vienmēr atradīsies vieta, kur to uzsliet.
Ar darba kolektīvu uz Zebru
Vasara ir laiks, kad vai ikkatrs darba kolektīvs, saucot to vienā vai otrā vārdā, rīko spartakiādes, atpūtas pasākumus brīvā dabā. To, ka Zebrus ezers tam ir lieliski piemērota vieta, atklājis jau ne viens vien uzņēmums. V. Endziņš stāsta, ka pavisam droši atpūtas bāze var uzņemt kolektīvus līdz 250 cilvēkiem. "Uzņēmumiem jau ir tā, ka viņi katru gadu šos savus pasākumus vēlas rīkot citā vietā, tā pamazām iepazīstot dažādas Latvijas puses. Iespējams, ka šādā kolektīvā pie Zebrus ezera viņi atgriezīsies tikai pēc daudziem gadiem, taču tas, ko viņi saka aizbraucot, mums ir ļoti svarīgi. Dabiskā vide un miers ir galvenais, ko uzsver atpūtnieki."
Arī slavenības ir tikai cilvēki
Viesturs ar savu sievu Ženiju, kuru mājas ir tepat blakus Bikstu pagastā, Zebrus ezeru uzrauga jau gadus četrus un atzīst, ka tas, kas daudziem šķiet gluži vai kā vilinājums, patiesībā ir grūts darbs. "Daudzi mūs vienkārši apskauž – sak, kas gan viņiem nekaiš, darbs kā viena vienīga atpūta: ezers, saule, svaigs gaiss. Taču, lai ikkatrs no mūsu apmeklētājiem būtu apmierināts ar šeit pavadīto laiku, darba ir ļoti daudz. Lai arī oficiāli vasaras sezonā darba laiks ir no pulksten 7 līdz 21, parasti mājās esam tikai pusnaktī un, ja nepieciešams, ezerā esam arī agrāk par pulksten 7 no rīta. It sevišķi jau nedēļas nogalēs, kad cilvēku tiešām šeit ir daudz, visa diena paiet vienā lielā skriešanā un nogurums noteikti neizpaliek," stāsta Viesturs un Ženija.
Taču neapšaubāmi šādam darbam ir arī savi plusi. "Vai gan citur es būtu redzējusi tik daudz slavenu cilvēku, kā strādājot šeit, un vienlaikus atklājusi, cik vienkārši un cilvēcīgi viņi ir patiesībā. Harijs Spanovskis, Hardijs Madžulis, Voldemārs Šoriņš – mākslinieki un lieliski cilvēki. Te jau izdodas vai ar katru parunāties, uzzināt ko tādu, ko pat žurnālos neraksta. Spanovskis man pat savu dziesmu disku iedāvināja. Atceros – atbrauc Viktors Ščerbatihs ar draugu, abi tādi būdīgi, paņem laivu, bet smiekli nāk gan man, gan viņiem: laiva no svara pamatīgi iegrimst. Ak, jā, pat Emša kungs, kad tika nominēts Ministru prezidenta amatā, to nosvinēja pie mūsu ezera," atceras Ženija.
No raudas līdz zutim
Taču, jautājot, kas ir vislabākā publika, Ženija bez vilcināšanās saka – makšķernieki. "Viņi ir īpaša tauta – nu nezinu, kur tā pievilcība slēpjas, bet kaut kas tāds īpašs ir viņos."
Citiem atpūtniekiem sezona te sākas 1. maijā un noslēdzas 15. oktobrī, bet makšķernieki uz Zebru brauc visu gadu. Latvijas valsts meži arī īpaši gādā par viņiem. V. Endziņš saka, ka ezerā ķeras visplašākais loms – līdakas, zandarti, asari, zuši, līņi, brekši, raudas un citas. "Vienīgais, ko te velti meklēt, ir sams," piebilst V. Endziņš.
Latvijas valsts meži ik gadu pavairo zivis – ielaisti 300 000 līdaku, 50 000 zandartu un 20 000 zušu mazuļu, bet šogad ap 300 000 līdaku kāpuru.
Ja jau iespēja uz tādu lomu daudzveidību, tad neizpaliek arī makšķernieku stāstiņi. Pats V. Endziņš ir kaislīgs makšķernieks, bet zuti šeit viņam nav izdevies noķert. "Paņēma man uz ziemas makšķeres, domāju, ka zandarts, jo smagi nāca. Iecēlu laivā... un apjuku – zutis. Zutis gan izmantoja manu apjukumu, nokrita no āķa un pazuda ūdenī. Man nepaveicās, bet, kad Edgars Zveja te pie mums taisīja savu televīzijas raidījumu, viņam izdevās izvilkt zuti."
Savukārt kāds cits makšķernieks stāstījis un zinājis, ka draugi viņa teiktajam neticēs – ar tīkliņu ķēris mazās zivtiņas, tīkliņu jau vilcis ārā, bet tajā, kur gadījies, kur ne, pats ielēcis zandarts.
Šā gada lielākais loms kādam makšķerniekam te bijis 7,2 kilogramus smaga līdaka, bet paša V. Endziņa lielākais loms Zebrus ezerā ir 6 kilogramus smags zandarts. "Zivis te ir, bet tas gan nenozīmē, ka katrs, kurš atbrauks, tiks pie loma. Nelaime tāda, ka makšķerniekam ūdenstilpe ir jāpārzina, jo citādi var paveikties, bet var arī nepaveikties. Ja pats braucu iekšā ezerā, tad zinu, kur ko var dabūt. Pačukstēt varu, ka šeit noteikti labāk ķeras uz dzīvo ēsmu."
***
ZEBRUS EZERS
Atrodas – Dobeles rajonā, 4,7 kilometrus no Rīgas–Liepājas šosejas, nogriežoties Kaķeniekos pie norādītās zīmes.
Ezera platība – 412 hektāru, dziļums: dziļākā vietā līdz pat 4 metriem, bet vidēji ezerā – divi metri.
Laivas nomāšana – 6 lati darbdienās, brīvdienās – 8 lati vai 2 lati stundā. Laivas rezervācija – 50 santīmu.
Ūdensvelosipēda nomāšana – 2,50 lati stundā.
Atpūtas mājiņas noma – divvietīgās: 12 latu diennaktī; četrvietīgās: 16 latu diennaktī. Veļas komplekta noma – 2 lati, bet papildus saliekamās gultas noma 1 lats diennaktī. Makšķerniekiem, kuri izmatot laivas makšķerēšanai, divvietīgās mājiņas noma akšņošanai 8 lati par nakti.
Telts vietas noma – 1 lats diennaktī.
Automašīnas iebraukšana un novietošana atpūtas bāzes teritorijā (izņemot makšķerniekiem) – 50 santīmu diennaktī.
Volejbola vai basketbola laukuma izmantošana – 1 lats stundā.
Nojumes izmantošana – 50 santīmu stundā.
Ugunskura vietas izmantošana – 50 santīmu.
Kolektīviem pasākumiem bāzes izmantošana (neskaitot atpūtas namiņu un laivu nomu) – līdz 100 cilvēkiem – 1,50 lati no cilvēka, virs 100 cilvēkiem – 2 lati no cilvēka.