Itāliju piektdien satricinājuši valsts mēroga protesti pret darba tirgus reformām. Vairāk nekā 20 pilsētu ielās izgājuši gan studenti, gan arodbiedrību aktīvisti, gan imigranti.
Itāliju pārņem protesti pret valdības iecerētajām reformām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjerministrs Mateo Renci vēlas atvieglot uzņēmumiem gan darbinieku pieņemšanu, gan atlaišanu. Tiesa gan, vienlaikus viņš sola dāsnākus bezdarbnieku pabalstus.
Valdība iecerējusi arī izglītības sistēmas reformas, kuras, pēc kritiķu domām, esot pārāk orientētas uz tirgu.
Arodbiedrība USB norādījusi, ka protesti vērsti arī pret «Eiropas troiku» - Eiropas Komisiju (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) -, kas parādos nonākušajām kontinenta dienvidvalstīm uzspiedusi bargu taupības politiku.
Romā protestētāji ar olām un krāsas bundžām apmētājuši arī Vācijas vēstniecību. Olu un dūmu sveču krusa nobirusi pār Ekonomikas, kā arī Finanšu ministriju, bet neliela protestētāju grupa uzrāpās pa restaurācijā esošā Kolizeja sastatnēm, lai izkārtu savus plakātus.
No citām pilsētām, tostarp Milānas, Padujas un Turīnas, pienāk ziņas par sadursmēm ar policiju. Tikmēr Neapolē un Dženovā demonstrācijas izraisījušas nopietnus satiksmes traucējumus.
Vienlaikus visā valstī streiko transporta darbinieki, paralizējot vietējo autobusu un dzelzceļa satiksmi. Traucēts arī lidostu darbs.
Renci solījis, ka turpinās darba tirgus reformu īstenošanu, neraugoties uz arodbiedrību un paša pārstāvētās Demokrātiskās partijas kreisā spārna pretestību.
«Vēlos, lai likums stātos spēkā ar 1.janvāri,» intervijā laikrakstam «La Stampa» norādīja premjers, piebilstot, ka ir gatavs pieprasīt šajā jautājumā parlamenta uzticības balsojumu.
«Spēle nebūt nav galā,» savukārt mītiņa laikā Milānā uzsvēra Itālijas lielākās arodbiedrības CGIL līdere Susanna Kamuso. Viņas vadītā organizācija aicinājusi 5.decembrī sākt vispārējo streiku.
Tajā pašā laikā oficiālie statistikas dati liecina, ka Itālijas iekšzemes kopprodukts šī gada trešajā ceturksnī atkal sarucis, turpinoties jau tā rekordilgajai lejupslīdei.
Analītiķi gan prognozē, ka recesija varētu beigties nākamgad, taču solītais ekonomikas izaugsmes temps ir niecīgs.